Valsts iecerētās izmaiņas nodokļu politikā rada bažas, ka mazas draudzes varētu pazaudēt savus īpašumus. Nākamgad paredzēts ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt reliģisko organizāciju dzīvojamās mājas un tām piekritīgo zemi, kam līdz šim nodokli nepiemēroja.
Situāciju skaidro
Finanšu ministrijā
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji pagājušajā nedēļā tikās ar Finanšu ministrijas ierēdņiem, lai precizētu situāciju un varētu lemt par tālāko rīcību. “Baznīca ir ministriju informējusi, ka jau šobrīd tiek maksāts nodoklis par īpašumiem, kurus izmanto saimnieciskajā darbībā. Tāpēc ir skaidrs, ka nevarēs gūt tādus ieņēmumus no dzīvojamo māju papildus aplikšanas ar nekustamo īpašumu nodokli, uz kādiem tiek cerēts. Tāpēc paredzēts tālāk virzīt šo likumprojektu ar precizējumiem. Kādi tie būs, par to vēl tiks lemts Saeimā,” stāsta baznīcas sabiedrisko attiecību nozares pārstāvis Ivars Kupcis. Viņš atzīst, ka draudi pazaudēt īpašumus ir mazākām draudzēm, kurām pieder bijušās mācītājmuižas vai citas ēkas, kuras netiek izmantotas. Taču iespējams, ka zemesgrāmatu ierakstos tās skaitās kā dzīvojamās ēkas. No tām draudzēm nav nekādu ienākumu, bet ir pienākums uzturēt. “Tas jau šobrīd nav viegli. Ja vēl papildus par tām būs jāmaksā nodoklis pilnā apjomā, tad patiesi daudzām draudzēm varētu rasties nopietni sarežģījumi. Tāpēc cenšamies valdību informēt par reālo situāciju, lai mazajām draudzēm tādēļ nevajadzētu ciest,” skaidro I.Kupcis.
Alūksnes draudzēm
nav lieli īpašumi
Baznīcu celtnes bieži vien ir kultūras pieminekļi. To uzturēšanas un atjaunošanas izdevumi ir augstāki nekā pārējām celtnēm, turklāt arī šie izdevumi tiek segti no ziedojumiem. Valsts un pašvaldību atbalsts tiek sniegts tikai atsevišķos gadījumos. Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā šobrīd turpinās atjaunošanas darbi. Draudzes mācītājs Magnuss Bengtssons atzīst, ka, protams, labāk būtu, ja nevajadzētu maksāt nodokli par dzīvojamām mājām. Taču draudzēm, kurās viņš kalpo, nav šādu lielu īpašumu. Tāpēc viņš spriež, ka papildus nodoklis neradīs katastrofālas sekas. Tiesa, galvenos draudzes ienākumus veido galvenokārt pensionāru, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju ziedojumi. Ekonomiskās krīzes dēļ ievērojami samazinās ziedojumu apjoms, tāpēc var gadīties, ka pēc šāda nodokļa ieviešanas būs draudzes, kurām par niecīgu samaksu vajadzēs pārdot savus īpašumus. Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs masu saziņas līdzekļos izteicies, ka šāda nodokļa ieviešana ne tikai pasliktinās draudžu situāciju, bet arī novedīs pie tā, ka tām tiks atņemta darbības materiālā bāze. “Skaidrs, ka mazām lauku draudzēm nodoklis būs pamatīgs slogs. Taču Alūksnē situācija nevarētu būt tik kritiska. Protams, krīzes grūtajos apstākļos vajag visiem sasparoties. Tomēr būtu jāvērtē katras draudzes iespējas,” uzskata Alūksnes Romas katoļu draudzes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs Viņš uzsver, ka baznīcai nav komercdarbības, tātad arī nav garantētu ienākumu.
