Ritma Koliste, VSAA Alūksnes klientu apkalpošanas centra vadošā inspektore
Pabalsta apmērs
samazinās
Jau 2009.gadā valstī tika veikti vairāki grozījumi normatīvajos aktos par slimības lapām un pabalstu. Ja vienā dienā slimības pabalsts pārsniedz 11,51 latu – par vienu kalendāra dienu izmaksā 11,51 latu un 50 procentus no piešķirtā pabalsta summas, kas pārsniedz 11,51 latu. Turklāt no slimības pabalstiem ietur arī iedzīvotāju ienākuma nodokli. Grūti pateikt, ko vēl var samazināt. Bet tas, kā tiek izsniegtas slimības lapas, ir ārsta atbildība, jo VSAA gādā par slimības pabalstu izmaksu. Visvairāk slimības lapu iesniedz ziemas mēnešos. Analizējot statistiku, secinām, ka Latvijā septembrī slimības pabalstu skaits ir mazāks nekā pēdējo 5 gadu laikā. Mūsu centra izmaksāto slimības pabalstu skaits palicis nemainīgs. Toties slimības pabalsta vidējais apmērs ir par 20 procentiem mazāks nekā 2010.gadā. Samazinājies ir arī slimošanas ilgums: apmaksāto dienu skaits vidēji uz vienu gadījumu 2010.gada 9 mēnešos ir 37,54, bet šā gada 9 mēnešos ir 33,14.
Anita Šnikvalde, ģimenes ārste
Vajag stingrākus
kritērijus
Veselības ministres Ingrīdas Circenes rosinātās izmaiņas darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā vērtēju pozitīvi, jo vajag noregulēt pašreizējo kārtību un nekontrolēto slimošanu, ieviešot stingrākus kritērijus. Piekrītu, ka arī Latvijā vajadzētu ieviest sistēmu, kāda jau pašlaik ir Lietuvā, kur ir noteikti maksimālie ārstēšanas ilgumi, sasaistot tos ar konkrēto diagnozi. Tagad Latvijā darbnespējas lapa tiek apmaksāta 6 mēnešus jeb 180 dienas, turklāt nav noteikts, kurai diagnozei cik ilga darba nespējas lapa būtu paredzēta. Pašlaik tiesību normās ir atrunāts tas, ka ģimenes ārsts pacientu var ārstēt 3 mēnešus – ja ārstēšana ir nesekmīga, tad pacients obligāti ir jāsūta pie speciālista. Pašlaik mums Latvijā ir cilvēki, kuri slimības lapas izmanto pie jebkuras izdevības, un ir arī tādi, kas lūdz lapu nerakstīt, jo ir svarīgi iet darbā.
Maija Plahotina, SIA “Alūksnes poliklīnika 1” vadītāja
Ieguvējs būs pacients
Iecerētās izmaiņas atbalstu, jo pasaulē vienmēr ir bijušas vadlīnijas, noteikumi, bet mēs Latvijā nereti tikai dragājam! Ja cilvēkam ir iesnas, slimot var ne ilgāk kā nedēļu. Jā, jebkuras iesnas var komplicēties, bet tad slimnieks ir jāizmeklē, jāpierāda, ka viņš ir slims: nevar dragāt ar iesnām mēnesi uz priekšu, jo zaudētājs jau ir slimnieks! Tāpēc slimniekiem iecerētās izmaiņas būs ļoti pozitīvas, jo viņi būs ieguvēji: slimnieku izmeklēs, jo pašlaik nereti izmeklējumi notiek pavirši. Izmaiņas būs nepatīkamas tiem ārstiem, kuriem negribas pacientiem veikt izmeklējumus. Padomju varas gados bija noteikts, ar kādu diagnozi cik ilgi var slimot, kādiem izmeklējumiem jābūt, ja ir konkrētā diagnoze. Tagad Veselības inspekcija aicina iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad radušās problēmas, lai tās varētu atrisināt. Visi tikai pārmet, ka valstī ir tik daudz slimu cilvēku, hronisku pacientu, bet kāpēc tad mums viņu pēkšņi ir uzradies tik daudz? Šādi rīkojoties, ārsti paši par sevi sniedz sliktas ziņas. Nevajag lielīties, ka izoperēja – pacients nav jānoved līdz operēšanai.
