“Kā var divpadsmitgadīgu zēnu izlaist no autobusa un atstāt vienu tumsā, meža malā, neapdzīvotā vietā?” izmisusi “Alūksnes Ziņām” jautā zēna vecmāmiņa no Zeltiņiem, rosinot noskaidrot, kādi ir autobusu šoferu pienākumi attiecībā uz pasažieriem.
Savu vārdu viņa izpauda laikraksta redakcijai, bet publiski lūdza neminēt. Gadījums noticis pagājušajā piektdienā, 4.novembrī, Cēsu autobusā, kas pulksten 17.05 atiet no Alūksnes autoostas uz Cēsīm un kursē caur Zeltiņiem.
Trauma būs vēl ilgi
“Mazdēls brauca mājās no skolas. Diemžēl puika pa ceļam bija iemidzis un aizbrauca garām Zeltiņu pieturai, kur jākāpj ārā. Atmodās, kad autobuss bija jau aizbraucis tālāk, aptuveni 4 kilometrus aiz Zeltiņiem. Kad pamodās, uzreiz skrēja pie šofera, kas apstiprināja, ka Zeltiņu pietura jau garām. Ārā bija tumšs, turklāt 4.novembra vakarā bija ļoti bieza migla, un šoferis puiku turpat – neapdzīvotā vietā, mežmalā – izlaida no autobusa…” satraukti stāsta zēna vecmāmiņa. Visvairāk viņai sāp sirds par to, ka no šofera pietrūcis cilvēcības šādā situācijā. “Šoferis pat nav pajautājis, vai zēnam ir saziņas līdzekļi – izlaida un aizbrauca, atstājot tumsā. Mazdēls bija pārbijies, raudāja, nezināja, uz kuru pusi iet… Labi, ka viņam vismaz bija mobilais tālrunis, lai sazinātos ar tuviniekiem. Mūsu mājas atrodas vēl divu kilometru attālumā no Zeltiņu centra. Pašiem personīgā transporta nav, tētis gāja pretī. Kamēr viņi satikās, pagāja diezgan ilgs laiks – puika bija noraudājies un pārbijies. Tā viņam būs psiholoģiska trauma vēl ilgi…” saka vecmāmiņa. Viņa jautā, vai šoferim nebūtu pienākums šādā situācijā painteresēties, kādas iespējas bērnam ir sazināties ar tuviniekiem un nokļūt mājās. “Vai šoferim nav pienākums – vismaz attiecībā uz bērniem – pieturā sekot, kurš izkāpj un kurš ne? Braucot autobusā, esmu novērojusi situācijas, ka šoferis izkāpj no savas vietas un padod pasažierim, kurš ir manāmā alkohola reibumā, zemē nokritušus cimdus. Kā pret bērnu var būt tik neapzinīga attieksme?” neizpratni pauž zeltiniete.
Nerīkojās profesionāli
Akciju sabiedrība “Cata” no Cēsīm, kas ir atbildīga par pasažieru pārvadājumiem minētajā maršrutā, “Alūksnes Ziņām” šoferi Juri Radziņu, kurš vadīja autobusu 4.novembrī, raksturo kā pieredzes bagātu, atbildīgu darbinieku, kam līdz šim pārkāpumu neesot bijis. Tomēr uzņēmuma “Cata” izpilddirektors Andris Malkavs atzīst, ka šofera rīcība šajā situācijā nav bijusi profesionāla.
“Ja zēns pirka biļeti līdz Zeltiņiem, tad šoferim šajā pieturā vajadzēja uzmanīt, cik pasažieru izkāpj. 4.novembrī šajā reisā ir pirktas trīs biļetes līdz Zeltiņiem. Turklāt parasti šajā reisā Alūksnes novada posmā nav ļoti daudz pasažieru. Šoferis nedrīkst pasažieri vest tālāk par pieturu, līdz kurai ir iegādāta biļete, jo tad, piemēram, gadījumā, ja būtu biļešu kontrole, šofera autobusā atrastos “zaķis”. Zināmā mērā zēns ir vainīgs, jo nogulēja pieturu, bet arī šoferis ir vainīgs šajā situācijā. Tā nedrīkstētu būt, ka bērnu atstāj mežā un tumsā vienu – nedrīkst tā būt! Bet ko vadītājam bija darīt, ja pietura nokavēta – vest bērnu uz Smilteni? Noteikumi paredz, ka šoferis nedrīkst ar varu izsēdināt pasažieri no autobusa, bet, ja pasažieris pats to lūdz un grib, tad neaiztur,” skaidro A.Malkavs. Viņš atzīst, ka noteikti veiks pārrunas ar šoferi J.Radziņu, kuram pašlaik ir no darba brīvās dienas, lai izzinātu situāciju. Paša šofera J.Radziņa viedokli “Alūksnes Ziņām” neizdevās gūt, bet izzinājām arī Alūksnes novada autobusu šoferu viedokli par šo situāciju. SIA “Vidlatauto” šoferis Raimonds Keomeģis, kuram ir jau 12 gadu šofera stāžs, arī atzīst – tālāk par pieturu, līdz kurai biļete iegādāta, pasažieri vest nevar, bet pasažieri bērni ir īpaši rūpīgi jāuzmana jebkurā situācijā.
