Pašvaldības iestāde sniegusi pusgada atskaiti par licencēto makšķerēšanu un rūpniecisko zveju. Daļa no šiem ieņēmumiem, attiecīgi 20 % no licencētās makšķerēšanas un 30 % no rūpnieciskās zvejas, jāiemaksā valsts pamatbudžetā. Pirmajā pusgadā pārdotas pavisam 1860 makšķerēšanas licences par 8545 eiro, kas ir par 394 licencēm un 1165 eiro mazāk kā pagājušā gada pirmajā pusgadā. I. Berkulis domā, ka samazinājumu ietekmējuši laika apstākļi ziemā, kad bija īsais ledus periods, un lietainā vasara. Valsts budžetā no pirmā pusgada ieņēmumiem “Alja” iemaksājusi 1709 eiro.
2025. gadā izsniegta 21 zvejas licence par 2355 eiro, kas ir par 670 eiro vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Zvejnieku skaits palielinājies par trīs personām. Tāpat notikušas divas izsoles par zvejas rīku limitiem Lukumiša un Jaunlaicenes ezerā. Par nozvejas licencēm valsts budžetā iemaksāti 706 eiro, stāsta I. Berkulis.
Uz 30. jūliju ieņēmumi par zušu zveju ir 3264 eiro, kas ir par 80 eiro vairāk nekā 2024. gada 30. jūlijā.
