Alūksnes pilsētas svētki un kapusvētki tik cieši saauguši, ka ne atdalāmi, tomēr aptaujas rāda – pilsētas svētki alūksniešiem lielākoties tomēr saistās ar kapusvētkiem. Un šajos svētkos kapsētā neiztikt bez pārziņa padoma – viņš šeit ir gan sētnieks, gan šķīrējtiesnesis, ja radi gadījumā nevar sadalīt kapu kopšanas pienākumus.
Apgūt kapu ģeogrāfiju
Iepazīšanās ar Alūksnes kapsētu sākotnēji nebijusi viegla. Aivija nav gluži iedzimtā alūksniete, saknes meklējamas Mārkalnē, bet kapos, protams, būts un kapusvētki dzimtā atzīmēti, kas gan nav garants, ka te viss zināms. “Kaut arī te vienmēr kapus kopusi, pat nezināju par dīķa eksistenci, redz, viss nebija izstaigāts. Tā kapu ģeogrāfija nav nemaz tik vienkārša. Iesi pa labi, nonāksi tur, iesi pa kreisi – nekur nenonāksi… Kā tajā pasakā,” smejas Aivija. Tagad gan var teikt, ka viss iepazīts un nokļūšana konkrēta sektora apbedījumos lielas problēmas nesagādā.
Kapu pārzine rāda plānus un skaidro, ko nozīmē katrs apzīmējums un krāsas. Piemēram, lauciņš zilā krāsā nozīmē, ka ilgi nekoptā kapavieta jau atdota virsapbedījumam, taču tas noticis pirms vairākiem gadiem. Cilvēks vēlas reģistrēt šeit savulaik apbedīto cilvēku, un pārzinei jāpārliecinās, kas ar šo kapavietu notiek pašlaik, lai tuvinieki var uzņemties kopšanu. “Ne vienmēr dabā redzamais atbilst kartē iezīmētajam, piemēram, taciņa kartē ir, bet dabā tās nav, jo tur jau kāds sastādījis puķes. Tā nevajadzētu darīt, jo taciņas pieder visiem. Kapos šad un tad manāma pašdarbība, un tas reizēm noved arī pie strīda ar kaimiņplača saimniekiem,” stāsta A. Veistere un piebilst – te viss ir tāpat kā dzīvē.
Pagūt pajautāt vecākiem
Kapusvētku nedēļā pārzinei ir daudz apmeklētāju, kuri meklē tuviniekus vai lūdz palīdzēt atrisināt kādu saimniecisku lietu. Visbiežāk meklē senču apbedījumus, jo nav pagūts pajautāt vecākiem vai vecvecākiem, kuri šo informāciju aiznesuši līdzi aizsaulē. Aivija aicina to darīt un sākt jau kapusvētkos, aprunājoties ar vecākiem, vecvecākiem par tiem, kuri te dus un kur tieši dus. “Atmiņas par aizgājējiem veido mūsu tikumus un vērtības, ko nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Tām jāatstāj arī informācija par mūsu tuviniekiem, un viens no šīs informācijas nesējiem ir kapsēta,” uzsver pārzine.
Alūksnes Lielajos un Mazajos kapos kopumā ir uzmērīti 6658 kapu vietu laukumi, tie ir atzīmēti kartē, bet tikai 2436 kapu vietu laukumiem ir reģistrējušies uzturētāji. A. Veistere zina stāstīt, ka kopumā kapsētā ir aptuveni četrpadsmit ar pusi tūkstoši apbedījumu, jo katrā laukumā ir vairāki apbedītie, senākajos kapos pat pieci. Apbedīto personu reģistrs tiek veidots jau vairākus gadus, un ar laiku tas varētu būt pieejams arī digitāli. Tos, kuri vēl to nav izdarījuši, viņa aicina šajā atceres laikā iegriezties kapu pārziņa namiņā un reģistrēt savus apbedījumus – lai zinām, kas tur guļ, jo tā ir mūsu kopīgā vēsture. A. Veistere gan nenoliedz, ka reģistrēšanas darbs ilgs gadiem, tas nav termiņos paveicams.
Vismaz vārdu un uzvārdu
Reģistrējot būtu svarīgi zināt vismaz apbedītā vārdu un uzvārdu. Ja zināmi dzimšanas vai miršanas dati – tas ir krietni labāk, jo uzvārdu sakritību var būt daudz. “Kapu laukuma reģistrācija atvieglo gan kapsētas pārziņa darbu, gan ikviena kapsētas apmeklētāja interesi atrast kādu konkrētu apbedījumu. Piereģistrēto laukumu var identificēt, attiecīgi, ja kāds meklē kādu apbedīto personu un ja kapu vietu laukums ir reģistrēts kapsētas datu uzskaites sistēmā, to var atrast dažu minūšu laikā. Gadījumā, ja laukums nav reģistrēts, tad tas praktiski nav iespējams, jo kapsētas teritorija ir 15 hektārus liela,” stāsta šīs lielās teritorijas saimniece.
Ja esat uzņēmušies rūpi apkopt kādu kapu laukumiņu, kapu pārzine lūdz pārliecināties, vai jūs, vai arī kāda cita persona ir piereģistrēta attiecīgās Alūksnes novada pašvaldības apsaimniekotās kapsētas datu uzskaites sistēmā kā kapavietas laukuma uzturētājs.
Ir svarīgi, lai gadījumā, ja kapsētas pārzinim ir nepieciešams sazināties par konkrēto kapavietu, būtu pieejami dati par tās uzturētāju un kontaktinformācija. Ja kapavietas uzturēšanu pārņem kāda cita persona, tas jādara zināms kapsētas pārzinim datu aktualizēšanai.
Katru gadu pašvaldības iestāde “Spodra”, kuras pienākumos ietilpst Alūksnes kapsētu uzturēšana, veic nesakopto kapu vietu laukumu inventarizāciju, izvieto brīdinājuma zīmes, ja kapu vietu laukums ir nesakopts. Ja kapu laukuma uzturētājs ir reģistrējies un norādītie kontakti ir aktuāli, tas atvieglo saziņu – kapsētas pārzinim būs iespēja sazināties ar konkrēto personu, lai noskaidrotu situāciju.
Darbi nav padarāmi
Reģistra veidošana, laukumu inventarizācija un ierādīšana ir tikai daļa no kapu pārziņa pienākumiem, ikdienā to ir daudz vairāk. Galvenais – lai mūža mājas ir iespēju robežās sakoptas, atkritumi atrastos tiem paredzētajās vietās, celiņi pieejami.
“Interesantākais tas, ka kapos darbi nav padarāmi. Sākumā domāju – tā, padarīšu to un to, un tad varēšu ķerties klāt kādam lielākam plānam. Nē, tā nenotiek. Kad vienā kapsētas galā ir ieviesta kārtība, ķeries klāt otram, bet pa to laiku pirmais jāsāk post pa jaunam. Šogad daudz posta nodarīja arī neskaitāmie negaisi un lietavas,” stāsta A. Veistere. Izrādās, ikdienā kapos ir tikai pati pārzine un viens palīgs, vairāk darbaroku no “Spodras” Aivijai talkas veidā palīgos pieslēdz sezonas lielākajos darbos. Tādēļ kapu saimniecības vadītājas sapnis ir vēl vismaz viens darbinieks.
Darbu atvieglotu arī tas, ja kapsētas apmeklētāji ievērotu kārtības noteikumus, taču, kā atzīst pārzine, – nelāgie paradumi ir tikpat dziļi iesakņojusies kā kapu kopšanas tradīcija. “Ir norāde par atkritumu izbēršanas vietu, taču nober piecus soļus pirms. Tāpat plastmasas maisiņi zaļajos atkritumos joprojām nav retums, un mēdz būt arī bezkauņas, kas uz kapiem tumsiņā atved savus atkritumu maisus,” stāsta A. Veistere. Acīmredzot līdzēt var tikai sodīšana, tādēļ kapu pārzine labprāt izvietotu pāris videonovērošanas kameras un piemēslotājus “liktu pie kauna staba”. “Lai cik slaveni kapi un kapusvētki mums būtu, šīs ir lietas, kas vēl jāmācās un jāmācās,” piebilst kapu pārzine.
Nāk kā uz darbu
Alūksniešiem kapi un kapu apkopšana ir svēta lieta, un Aivija lēš, ka nez vai Latvijā vēl ir tāda vieta, kur uz kapu sakopšanu cilvēki nāk kā uz darbu – no rīta ar pirmajiem gaiļiem ir klāt un prom dodas, kad saule zenītā. “Lielākoties neesmu pirmā darbā, te jau daži seniori vasarā ap sešiem no rīta sāk ar grābekli rosīties. Var jau saprast, ka grūti pa dienas svelmi, bet reizēm uztraucos – tādā cienījamā vecumā un visu dienu pa kapiem!” stāsta kapsētas pārzine. Tāpat viņa aicina nenākt vējainā dienā, jo te daudz vecu trauslu koku. Atzīmēti vismaz divsimt vecie koki, kas būtu likvidējami, bet tas nav momentā izdarāms darbs.
Lai alūksniešiem kapi apkopti un sirds mierīga – arī šogad pirms kapusvētkiem ir atvesta grants, ar kuru atjaunot kapu laukumiņa segumu. Darba rīkus gan te neiznomā, jo tie mēdzot salūst un pazust.
Kapsētā pirms pāris gadiem veikti vērienīgi labiekārtojumi – asfaltēts ceļš, uzbūvēta smalka lapenīte. Jautāta par labiekārtojumiem, ko nākotnē vēl gribētos, A. Veistere min divas lietas – vēlētos nobruģēt kapličas laukumu, lai lietū bēriniekiem nav jābrien pa dubļiem. Tas ir plānā. Vēl liels atvieglojums būtu elektriskais kapličas zvans, jo pašreizējam vajag zvaniķa resursu, turklāt zvanam ziemā ir grūta piekļuve. “Elektriskais zvanot tāpat kā īstais. Viss iet laikam līdzi, mēs taču vairs negludinām ar ogļu gludekli,” pajoko pārzine, piebilstot, ka veco zvanu, protams, saglabātu vēsturei.
“Neviens garām nav nogājis”
Bieži vien iedzīvotāji uztraucas – nez, vai būs vieta Alūksnes kapsētā, kad viņi dosies uz mūža mājām. A. Veistere ar humoru, ko laikam atļaujas un saprot vien alūksnieši, mierina – vietas pietiks visiem. “Neviens, kā mēdz teikt, garām nav nogājis. Kapsēta mazliet paplašinās, piemēram, pļavā – tā mēs saucam pļaviņu Melnuma pusē. Otrkārt, to garantē arī paradumu maiņa – tagad daudzus apglabā urnās un tas samazina apbedījuma vietas lielumu. Ja tas kļūs par masveida tradīciju, apbedījumus varēs salikt cieši kā puzli – divu metru vietā piecdesmit centimetri,” stāsta kapsētas pārzine.
Kapusvētkos Aivija Veistere būs sastopama savā kapu saimniecībā – komunicēs ar tirgotājiem, rūpēsies par kapusvētku lapiņām, aprunāsies ar cilvēkiem, kuri parasti iegriežas pārziņa namiņā. “Pērnie kapusvētki man bija manas ugunskristības, šogad jau būs citādi, jutīšos kā savējā,” smaidot saka A. Veistere. Uz tikšanos kapusvētkos!
UZZIŅAI
Alūksnes Lielajos un Mazajos kapos kopš 1983. gada tiek veikti ieraksti apbedīto personu reģistrācijas grāmatās pa gadiem alfabēta secībā, bet kopš 2014. gada jebkurš iedzīvotājs (kapu laukuma uzturētājs) var reģistrēt dzimtas vai uzturamo kapu laukumu kapsētas datu uzskaites sistēmā. Lai to izdarītu, jāsazinās ar kapsētas pārzini (tālrunis 26161235), otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās, sestdienās no pulksten 8.00 līdz 12.00 un no 13.00 līdz 17.00. ■ Ar kartēm var iepazīties pie kapsētas pārziņa. Lielie kapi (kartē apzīmējums 01) ir sadalīti 16 sektoros. Visi kapu laukumi ir uzmērīti un atzīmēti kartē, katram kapu vietu laukumam ir savs numurs. Piemēram: 01-02-000, kur pirmais 01 apzīmē kapsētas numuru, 02 ir attiecīgā sektora numurs, trešais – kapu laukuma numurs.
Mazajos kapos (kartē apzīmējums 02) ir viens sektors, tātad attiecīgi kapu vietas laukuma apzīmējums kartē ir 02-01-000, kur 02 ir kapsētas numurs, 01 ir attiecīgā sektora numurs, trešais kapu laukuma numurs.
