Deju kopa „Jukums”, Tautas lietišķās mākslas studija „Kalme” un Ziemeru folkloras kopa Alūksnes rajona iedzīvotājiem ir sarūpējuši brīnišķīgu Ziemassvētku pasākumu „Gods darbam Saulgriežos”. Pasākums notiks 19.decembrī Alūksnes tautas namā.
Tajā katram ļaus izjust pirmssvētku gaidīšanas laiku. No pulksten 19.00 līdz 20.00 ikviens pasākuma apmeklētājs varēs vērot un kopā ar pašdarbniekiem piedalīties kopīgā Saulgriežu segas aušanā, izšūšanā, tamborēšanā, pērļu vēršanā, vilnas vērpšanā, pīšanā, filcēšanā, adīšanā, knipelēšanā, puzuru un keramikas veidošanā, vīžu pīšanā, sveču un laimes liešanā. Pulksten 20.00 būs deju kopas „Jukums” jaunās programmas „Tāds mūžiņš liniņam” pirmizrāde un darba tērpu izrādīšana, Ziemeru folkloras kopas izpildījumā skanēs vakarēšanas dziesmas.
Izrādīs darba tērpus
„Jukuma” vadītāji Agris un Inita Veismaņi atzīst, ka ideja par deju programmu darba tērpos ir lolota vairāk nekā trīs gadus.
„Sadarbībā ar horeogrāfi Artu Melnalksni un mūzikas autori Sniedzi Grīnbergu tapa programma, kas parāda cilvēka un dabas vienotību. Tas ir stāsts par linu, kas kā cilvēka mūža simbols savā mūžā piedzīvo daudz briesmu – vispirms to sagrābj aiz cekula un izrauj ar saknēm. Tad liniem nocērt galvas un pašus samet markā, it kā gribētu noslīcināt, pēc tam kaltē rijā, it kā gribētu izcept. Tomēr Artas stāsts par cilvēku un linu ir izdevies drastisks un mazliet pat erotisks. Šinī vakarā vēlamies parādīt arī amata meistaru darba procesu, kurā katrs apmeklētājs varēs iemēģināt roku,” stāsta A.Veismanis.
„Jukums” savu radošo dzīvi velta ne tikai deju iestudējumiem, bet arī meklē, pēta un izgatavo Ziemeļvidzemes tautas tērpus – tagad pienākusi kārta darba tērpiem. „Vispirms pašu spēkiem un ar atbalstītāju palīdzību tapa tērpi, tad tika meklēta uzveduma ideja, novada mūzikas mantojums un visbeidzot pasūtīti tikai mūspusei raksturīgie deju raksti,” saka I.Veismane.
Iejutīsies senču lomā
Pasākuma režisore Sanita Eglīte atzīst, ka vēlas alūksniešiem piedāvāt ne tikai pirmizrādi, bet vienu vakaru pavadīt, kā senāk to darīja mūsu senči ziemas tumšajos vakaros.
„Kad āra darbus vairs nevarēja darīt, viņi pulcējās uz vakarēšanu. Lielajā goda istabā sanāca visa saime un tuvākie kaimiņi. Katram bija sava nodarbošanās. Līdztekus darbam latvieši dziedāja, stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas un kopīgi ieturēja vakariņas. Vakarēšana veicināja darbu, ļāva tuvāk iepazīt citam citu. Tai piemita nopietna darba un jauku izpriecu raksturs. Mūsdienu cilvēka izpratnē to varētu nosaukt par īpašu „vakara skolu”, kur senču dzīves un darba gudrības tika nodotas nākamajām paaudzēm. Vakars sasies vienā mezglā senču tikumus mūsdienīgā interpretējumā,” atklāj S.Eglīte.
Pasākumu atbalsta Kultūrkapitāla fonda mērķprogramma „Vidzemes kultūras programma”, Alūksnes pilsētas dome un Alūksnes rajona padome. Ieeja pasākumā par brīvu.
