Alūksnē sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) izbraukuma sēde. Tajā piedalījās Eiropas Komisijas delegācija. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers prezentēja novadu un ar viesiem diskutēja par Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas teritoriju drošību, attīstības vajadzībām, iespējām un nākotnes risinājumiem. Vizīte Alūksnē ir noslēdzošā daļa trīs dienu programmā Latvijā: 1. jūlijā delegācija tikās ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, 2. jūlijā iepazinās ar situāciju Latgales plānošanas reģionā.
Saņemts ievērojams atbalsts
Sēdē Alūksnē piedalījās augsta līmeņa delegācija, kurā bija pārstāvji no Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO), tostarp DG REGIO direktors Eiropas teritoriālās sadarbības, makroreģionu, “Interreg” un programmu īstenošanas jautājumos Slawomir Tokarski, Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmu nodaļas vadītāja Igaunijā, Somijā, Latvijā un Lietuvā Agnès Monfret, “Interreg”, pārrobežu sadarbības un iekšējo robežu nodaļas vadītājs Jean – Pierre Halkin, kā arī “Interreg” Centrālās Baltijas programmas 2021. – 2027. gadam vadošās iestādes vadītāja Merike Niitepold un citi.
Tikšanās laikā pašvaldību, uzņēmēju, nevalstiskā sektora un akadēmiskās vides pārstāvji kopā ar viesiem aktualizēja būtiskākos reģionālās attīstības izaicinājumus, skarot tēmas, kas būtiskas pierobežas iedzīvotājiem – mobilitāte, uzņēmējdarbības attīstība un investīciju piesaiste, sabiedrības noturības stiprināšana pierobežā. Īpaša uzmanība, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tika pievērsta arī drošības aspektiem.
Situāciju Vidzemē iezīmēja VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija – Markova. Tas bija pamats vairāk nekā divu stundu garai diskusijai par Vidzemes un plašākas Austrumu pierobežas nākotnes attīstības scenārijiem. Dz. Adlers diskusijā runāja par pašreizējo ekonomisko stāvokli un salīdzināja to ar situāciju Rīgā un Vidzemē. Domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka pašvaldībai ir ļoti svarīga austrumu pierobežas nākotne. “Mūsu iedzīvotājiem ir svarīga jūsu klātbūtne šeit, Alūksnē. Tas nozīmē, ka par mums domā, par mums rūpējas, savukārt mēs ceram uz stiprāku drošību austrumu pierobežā,” teica novada domes priekšsēdētājs. Viņš uzsvēra, ka kopš 2004. gada, kad Latvija iestājusies ES, Alūksnes novads ir saņēmis ievērojamu atbalstu no Eiropas Savienības fondiem, lai sakārtotu savu teritoriju, realizētu dažādus projektus. “Neskatoties uz to, mums vēl ir liels potenciāls, uz ko tiekties, daudz ideju un plānu. Tie jārealizē, lai mēs varētu būt līdzvērtīgs partneris katrai ES valstij,” norādīja Dz. Adlers.
Novērtē “Interreg” projektus
Eiropas Komisijas pārstāvjus iepazīstināja ar Vidzemes plānošanas reģionā īstenotajiem “Interreg” pārrobežu programmu projektiem, uzsvēra projektu sniegtos ieguvumus un izklāstīja rekomendācijas programmu pilnveidei, lai tās efektīvāk atbalstītu pierobežas vajadzības. Ieteikumi izstrādāti, balstoties uz reģiona praktisko pieredzi un pieaugošajiem drošības riskiem, ko pastiprinājis karš Ukrainā. “Jebkurš atbalsts mums ir ļoti svarīgs. Komunicējam ar saviem uzņēmējiem, lai saprastu arī viņu eksportspēju, apjomu un tās vajadzības, kuras pašvaldība var palīdzēt nodrošināt,” teica Dz. Adlers. Arī Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju apstiprināja, ka “Interreg” pārrobežu projekti ir īpaši svarīgi tieši mazajiem uzņēmējiem, kas strādā pierobežas teritorijā. Tāpat nozīmīga bijusi sadarbība ar Igauniju, īpaši iepriekšējā plānošanas periodā, kad tika sakārtots pierobežas ceļu tīkls, kā arī sadarbība ar kaimiņvalsts policiju un ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kuru būtu nepieciešams turpināt, norādīja domes priekšsēdētāja vietniece. A. Harju viesiem pastāstīja arī par Alūksnes un Apes novada fonda darbību, par tā sniegto palīdzību un atbalstu Ukrainai.
Vēlas vairāk popularizēt
Eiropas Komisijas pārstāvji novērtēja jau paveikto pierobežas novada pašvaldībās, tomēr vēlējās dzirdēt idejas, kā varētu plašākai sabiedrībai vairāk vēstīt, ka daudz kas Latvijā paveikts tieši ar ES finansējumu, jo viņu ieskatā ne visur iedzīvotāji to saprot. “Smiltenes novada pašvaldība vienmēr uzsver, ka daudzi no projektiem tiek realizēti ar fondu līdzekļiem, un uzskatu, ka iedzīvotāji to saprot. Tas ir nozīmīgs instruments tieši vietējās kopienas stiprināšanai. Arī šodien jums Apē prezentēsim vienu “Interreg” projektu, kas pašlaik ir aktuāls,” norādīja A. Harju. Minētais projekts ir “Zaļš un veselīgs sabiedriskās ēdināšanas risinājums pašvaldību skolām un bērnudārziem lauku teritorijās”, par ko jau esam vēstījuši. Laikā, kad ar ES finanšu atbalstu tika salabots Latvijas un Igaunijas pusē esošais ceļš pie Apes, un tas tika atklāts, gan Latvijas, gan Igaunijas puses iedzīvotāji uz ceļa stāvējuši ar ES karodziņiem rokās, atgādināja A. Harju.
Kopējs drošības jautājums
VPR un tā pašvaldības iestājas par plašāku skatījumu uz Austrumu pierobežas teritoriju ES kontekstā. “Šajā teritorijā, līdztekus Latgales plānošanas reģionam un Alūksnes novadam, būtu jāiekļauj arī pārējā Vidzemes plānošanas reģiona teritorija, ņemot vērā tās ģeogrāfisko tuvumu ES ārējai robežai un stratēģisko nozīmi kā potenciālai buferzonai krīzes situācijās. Reģiona spēja saglabāt dzīvotspējīgas kopienas un nodrošināt attīstību ir ne tikai valsts reģionālās vai ES kohēzijas politikas, bet arī kopējās Eiropas drošības jautājums,” sacīja I. Suija –
Markova, kura vietējo līmeni pārstāvēja ne tikai kā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece, bet arī kā Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece. Nevalstisko organizāciju sektoru pārstāvēja Santa Harjo –
Ozoliņa no biedrības “Alūksnes lauku partnerība” un Asnāte Ziemele, Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente. Uzņēmēju viedokli pauda Andis Šķēle no SIA “Baltic Block” un Ingars Ūdris no SIA “Cewood”, savukārt stratēģiskās drošības jautājumus aktualizēja Artis Pabriks, pārstāvot Ziemeļeiropas politikas centru un Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociāciju.
