Stāsts turpinājumos. 61. Savukārt Irbe no savas puses meitai devusi tikumu un smukumu, labu gaumi, maigu raksturu un jūtīgu dvēseli.
Stāsts turpinājumos. 61.
Savukārt Irbe no savas puses meitai devusi tikumu un smukumu, labu gaumi, maigu raksturu un jūtīgu dvēseli. Tagad, kad vecāku ligzda ir pamesta un Alīnas nākotne uzticēta znotam, par kuru pirmais iespaids vecākiem licies visai pozitīvs, arī vecākiem jālūko pierast pie vientuļnieku dzīves. Vilim gan nepatīk Arvisa pār mēru lielā pakļaušanās mātei. “Kā tu, mammīt, domā? Kā tu teiksi, mammīt!” – no tādas runas un izturēšanās manieres viņam pēc sievas tēva domām gan ātrāk būtu jātiek vaļā. Tas Viļa ausīm liekas pārāk bērnišķīgi un pieaugušam cilvēkam necienīgi. Taču gan jau kopdzīve ar Alīnu un mazā Ozoliņa parādīšanās visu noliks pa vietām! Meita ir tagad savā dzīvē, un tikai no attāluma vecāki varēs sekot jaunās ģimenes dzīvei. Irbei būs īpaši grūti, jo viņa bija katru savas dzīves dienu veltījusi vīram un meitai. Bet tāda nu reiz ir tā dzīve! Bērni izaug, uzsāk savas gaitas un tāpat kā bērnībā uzsit pierē vienu otru punu, mācoties no savām kļūdām. Kaut tikai būtu savstarpēja sapratne un nezustu tās jūtas, kas viņus savedušas kopā! To vēlas Irbe un Vilis, atgriežoties savā tukšajā dzīvoklī pilsētā. Meita ir aizprecējusies uz tālajiem laukiem, ieguvusi stiprā koka Ozola vārdu. Ozoli būs arī viņas un Arvisa bērni. Mazie Ozoliņi nesīs prieku vecvecāku sirdīs, un drīz vien vientulības sajūta pāries. Dimanti cer, ka ar Gusti, kopīgos mazbērnus izjūtot, varēs tuvāk iepazīties un dalīties savā priekā par jaunās ģimenes saskanīgo dzīvi. Irbes lielā dēla Kārļa dzīve jau ir nostabilizējusies, un mazmeita Laura, dabūjusi simbolisko līgavas vainagu, arī ir pieaugusi. Pašreiz vislielākās bēda Irbei ir par Alīnu un mazuli, kam jau pēc neilga laika jānāk pasaulē.
* * *
Vēl Guste nav atpūtusies no dēla kāzu rūpēm, kad tiek uzaicināta par galveno saimnieci kaimiņu ciemā. Republikā ir tikai trīspadsmit sievietes- kolhozu priekšsēdētājas. Tām par godu tiek rīkots plašs un valsts presē izsludināts pasākums tieši Līdumniekos, Vidienes pagastam kaimiņos. Te viņas, trīspadsmit priekšsēdētājas – sievietes no visām Latvijas malām -, satiksies ar sabiedrībā plaši pazīstamiem politiķiem un viņa pavadošajām personām. Guste ir izraudzīta par šī vērienīgā pasākuma galveno saimnieci. Vai pašiem kaimiņu kolhozā labas saimnieces trūcis, vai citi iemesli, bet Guste tur būs galvenā pavāre. Tas ir viņas dabai atbilstoši. Viņai glaimo uzticēšanās un plašais vēriens, ar kuru sieviešu – Padomju Latvijas kolhozu priekšsēdētāju – saiets tiek rīkots. Tur viņa redzēs lielos valdības vīrus un būs noteicēja par saviesīgā pasākuma svarīgāko – mielastu – daļu. Visas emocijas taču iet caur vēderu, un, ja būs garšīgi cienasti, viss pārējais ritēs kā pa šņorīti. Viņa negrib pēc dēla kāzām mājās justies vientuļa. Veselu nedēļu viņa būs aizņemta, un mājās labi ja uz pāris stundām nakts melnumā nosnaudīsies. Runā, ka viņa ir labās attiecībās ar kaimiņu kolhoza priekšsēdētāju un jau vienu otru reizi ar savu saimnieces mākslu pakalpojusi. Visādas baumas zina stāstīt fermas ļaudis, un šoreiz ne bez pamata. Slaucēju pulkā ir daudz mutīgu sievu ar dzirdīgām ausīm, kas zināja arī stāstīt, ka Guste pati tur esot uzprasījusies par visu vari tikt lielajā saimnieces godā. Laikam gribot jaunajai vedeklai pierādīt, cik svarīga persona esot tuvākā un tālākā apkārtnē, un atstāt mājas palielo saimniecību jauno ziņā, tā sakot, iejūgt jaunos savos ratos, lai pilsētniece vedekla redz ar pirmo dienu lauku dzīves labās un sliktās puses. Lai nu viņi divi vien mājās pierod pie Ozolu kārtības! Protams, mājas darbu darītājs un lopu kopējs ir Arviss, jo Alīna dienu no dienas gaida savu likteņa nozīmēto stundu. Tā arī pienāk, abiem jaunajiem bez Gustes mājās saimniekojot.
Rīta agrumā, kad Arviss steidz apdarīt saimniecības darbus, ātrā palīdzība aizved Alīnu uz rajona slimnīcu. Bērniņa gaidīšanas laiks ir pagājis, drīz viņš būs klāt. Samulsis un norūpējies Arviss vai ik stundu zvana uz dzemdību nodaļu un interesējas, vai mazais nav jau piedzimis un vai viss norit pareizi. Beidzot viņš saņem personāla aizrādījumu būt pacietīgākam un netraucēt tik bieži un zvanīt vakarā. Viss esot labi. Tagad tikai jāgaida
