Šodien pieņemšanas komisija vērtē projekta “Alūksnes pilsētas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” pirmajā kārtā paveikto.
Šodien pieņemšanas komisija vērtē projekta “Alūksnes pilsētas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” pirmajā kārtā paveikto. Apes ielas mikrorajonā ir nomainītas vecās caurules pret rūpnieciski izolētām caurulēm garumā un uzstādīti automātiskie siltummezgli ar patērētās enerģijas uzskaiti.
“Šiem darbiem saņēma
ģandrīz 60 000 latu, 50 procenti ir valsts investīcijas, 25 procenti domes un 25 procenti akciju sabiedrības finansējums. Pavisam projekta īstenošanai vajag vairāk nekā miljonu latu. Siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija ir jāturpina vēl divus gadus, tāpēc projekta nākamā kārta līdz 20.novembrim ir jāiesniedz Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaistei,” stāsta Alūksnes akciju sabiedrības “Simone” valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs Guntis Melecis.
Septiņos siltummezglos – automātika
Vasarā SIA “Rubate” strādnieki, īstenojot projekta pirmo kārtu, mainīja caurules trasē 450 metru garumā un uzstādīja septiņus siltummezglus. Tagad četru cauruļu vietā ir divas caurules, tāpēc sistēma ir ekonomiskāka. Siltummezgli ļaus vienmērīgāk sadalīt siltumu daudzdzīvokļu mājās, turklāt automātiskā regulēšana atkarībā no āra temperatūras novērsīs pārkurināšanu.
“Apes ielas mikrorajonā dzīvojošie silto ūdeni varēs saņemt visu diennakti. Ar 15.oktobri sāksim apkuri, bet nedēļu iepriekš būs jau karstais ūdens,” informē G.Melecis.
Viņš norāda, ka jaunā sistēma nav vēl izmēģināta. Tomēr ir iemesls cerēt, ka siltumapgāde būs krietni labāka. Trasē līdzšinējo 25 procentu vietā siltuma zudumi nepārsniegs 15 procentus. Tiesa, iedzīvotājiem vajadzētu censties novērst siltuma zudumus mājā.
Nevar prognozēt avārijas
“Projekta nākamajās kārtās paredzēs nomainīt apkures katlus un visas vecās trases, kā arī pieslēgt sākumskolas, Sociālās palīdzības centra, Dārza 25 un 27 dzīvojamās ēkas Parka ielas katlumājai. Tas nozīmē, ka varēs likvidēt nelielās katlumājās pie sākumskolas un dzīvojamām mājām Dārza ielā. Septembrī mainīja apkures sistēmas caurules pie administratīvās ēkas, jo pagājušajā ziemā tur plīsa caurules. Negribētos, ka avārija liktu salt pirmsskolas iestādes “Sprīdītis” un mākslas skolas audzēkņiem,” skaidro G.Melecis.
Vasarā ir veikti remonti katlumājās, bet neviens nevar prognozēt, vai apkures sezonas laikā neradīsies bojājumi un pārtraukumi siltuma nodrošināšanā. Tiesa, Apes ielas mikrorajonā var būt droši – tur avāriju trasē nebūs. Katlumājā būs četri katli, tātad vienu var remontēt, kamēr divus kurina.
Kurināmā pietiek līdz janvārim
Iedzīvotāju avansa maksājumi un kredīta līdzekļi ļāva sagādāt kurināmo apkurei līdz janvārim. Kad sāksies apkure un iekasēs maksu par siltumu, kurināmā iepirkšanu turpinās. Parka un Merķeļa ielas katlumājas kurina tikai ar šķeldu, Torņa un Apes ielā izmanto ne tikai šķeldu, bet arī malku. Šajā sezonā domā pāriet tikai uz malku Apes ielas katlumājā. “Izdevīgāk ir kurināt ar šķeldu, jo mazāk vajadzīgs roku darbs. Tur kurināmā padeve ir automatizēta. Diemžēl Apes ielas katlumājā ir tikai viens katls, ko var kurināt ar šķeldu, turklāt tam ir zems lietderības koeficients. Ar malku būs vieglāk nodrošināt augstu temperatūru,” skaidro G.Melecis.
Viņš atzīst, ka mazāk ir parādnieku jeb iedzīvotāju, kas nav pilnībā norēķinājušies par saņemto siltumu. Tiesa, apmēram 25 000 nenomaksātu latu kavē paredzētos remontus trasēs. Lai izvairītos no situācijas, ka iedzīvotāji par saņemto pakalpojumu nenorēķinās, šajā apkures sezonā “Simone” slēgs līgumu ar “Alūksnes namiem”, kas paredz gada laikā norēķināties par siltumu. Līdzīgu vienošanos cer panākt ar mājām, kuras apsaimnieko iedzīvotāji.
Tarifu apkures sezonā nepalielinās
Pavasarī palielināja apkures tarifu, tāpēc šajā sezonā tas paliks iepriekšējais. Pašlaik Alūksnē maksa par megavatstundu – 22,76 lati – ir starp lielākajām Vidzemē. Tai tuva ir Valmierā, bet vēl lielāka – Cēsīs un Limbažos. Savukārt Gulbenē, Valkā un citur tarifu gatavojas palielināt ar jauno gadu. “Gadu strādāsim, tikai tad varēsim secināt, kādi ir rezultāti. Protams, atkal dārgāka ir šķelda, malka un degviela. Tāpēc tas ietekmēs izmaksas,” saka G.Melecis.
