Foto: Aivita Lizdika

Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskola ir viena no divām lauku skolām Alūksnes novadā, kas izglītības sistēmas reorganizācijas procesā netika likvidēta un 2023./2024. mācību gadā piedāvās iegūt pamatizglītību. Ar tās direktori Ilonu Kazimirjonoku tikos divas nedēļas pirms 1. septembra, lai pārrunātu, kā skola sagatavojusies uzņemt bērnus, kas tajā mainījies izglītības reformas laikā.

“Priecājamies, ka bērniem varam piedāvāt kvalitatīvu izglītību. Nesen skola veiksmīgi izgāja akreditāciju, tādēļ tomēr gribu noliegt nereti izskanējušus apgalvojumus, ka lauku skolās piedāvātais izglītības līmenis ir zemāks nekā pilsētās. Varam atļauties individuālāku mācību procesu, kas bērniem palīdz veiksmīgāk apgūt vielu,” saka I. Kazimirjonoka. Skola ir gatava sākt jauno mācību, palikuši vien telpu sakārtošanas darbi. Direktore slavē pedagogus un tehniskos darbiniekus, kuri vienmēr ir gatavi koncentrēties darbam, cits citu atbalsta, lai varētu strādāt sazobē, kā zobratiņš.

– Kāds jūsu skolai bija šis novada pašvaldības organizētais izglītības sistēmas reformas laiks? Kā iestāde to izjuta?

– Protams, sekojām līdzi visām izglītības reformas norisēm novadā. Mēs, lauku skolu direktori, ikdienā mēdzām sazināties. Veiksmīgs kontakts bija izveidojies ar Bejas, Strautiņu un Malienas pamatskolu direktoriem, atsevišķos gadījumos konsultējos arī ar kolēģiem Alūksnē, skolu direktoriem. Cits citam ieteicām risinājumus problēmām, kas bija kopīgas visās lauku skolās.

Reformu izglītībā novadā visvairāk izjutām ar to brīdi, kad mūsu skolā mācības uzsāka bērni no slēgtās Pededzes pamatskolas, tātad jau pagājušajā mācību gadā. Skolas maiņa šiem bērniem nebija viegla, daudz strādājām, lai viņus integrētu kolektīvā. Skolēnu dome šim nolūkam pat bija izstrādājusi projektu, kuru realizējot organizējām skolēnu sadraudzības dienas. Iekļaušanos skolas kolektīvā bērniem atviegloja arī tas, ka bijusī Pededzes pamatskolas direktore Selga Bībere sāka strādāt mūsu skolā par direktora vietnieci. Sākotnēji Liepnas pamatskolas skolotāji pededziešiem bija svešāki, un bērni kautrējās ar savām problēmām vērsties pie viņiem, tādēļ Selga Bībere nereti bija kā vidutājs gan saziņā ar vecākiem, gan skolēniem. Atbalstījām jebkuru saziņas veidu, lai tikai nonāktu pie veiksmīga galarezultāta. Bažīga biju arī par skolēnu savstarpējām attiecībām, ņemot vērā tautību atšķirības. Tomēr bažām nebija pamata – skolēni attieksmē cits pret citu bija ļoti toleranti.

– Skolas kolektīva rindas pērn papildināja arī 9. klases bērni no Pededzes pamatskolas. Kādi, ņemot vērā skolas maiņu, bija viņu eksāmenu rezultāti?

– Eksāmenu laiks pavasarī bija satraukuma pilns. Visi 9. klašu skolēni pirmo reizi piedalījās centralizētajos eksāmenos. Diemžēl bijām to skolu skaitā novadā, kurā pieci no devītklasniekiem nenokārtoja eksāmenus. Iemesli tam bija dažādi
– skolas maiņa, valodas barjera, citādās prasības, šī bija arī tā klase, kura pandēmijas laikā vienu mācību gadu mācījās pilnībā attālināti
– 35 nedēļas viņi skolā reāli nebija bijuši. Vienalga, cik bērns ir patstāvīgs, cik viņam ir augsts IQ, cik viņš ir atbildīgs, audzēkņi ir pieraduši pie acu kontakta ar skolotāju. Arī skolotājam pēc acu kontakta ir iespējams saprast, vai bērns mācību vielu konkrētajā brīdī izprot. Ja atceramies kovidlaiku, daudziem, lai mācītos attālināti, sākotnēji nebija atbilstošu iekārtu un interneta. Sadega datori, nācās nomainīt viedtālruņus, slodzi “neturēja” internets, problēmu bija daudz. Pagājušajā mācību gadā daudz strādājām arī ar 9. klases skolēnu vecākiem, jau savlaicīgi informējot par skolēnu sekmju līmeni un vēršot uzmanību uz tuvojošos eksāmenu laiku. Pedagogi ir zinoši un profesionāli, ar pietiekami augstām prasībām, lai sniegtu kvalitatīvu pamatizglītību.

– Cik bērnu no šogad slēgtajām skolām novadā izvēlējušies mācīties Liepnā jaunajā mācību gadā? Kā viņi pie jums nokļūs?

– Šogad skolas kolektīvu kopumā papildinās 14 skolēni: no Malienas un vienas ģimenes bērni no Bejas. Lai nokļūtu skolā, bērni no Malienas un Mālupes varēs izmantot pašvaldības pārvadājumus, citiem būs pieejams sabiedriskais transports, kas gan Liepnā no rīta piestāj ļoti agri, tūlīt pēc pulksten 7. Izmantojot to, skolēniem būs jābūt ļoti elastīgiem, lai atcerētos paziņot vecākiem, ja gaidāma sabiedriskā transporta kavēšanās vai gadās kāda cita nestandarta situācija, kas traucē laikus nokļūt mājās. Bērniem pēc stundām ir iespēja uzkavēties skolas telpās, kā arī teritorijā ārā. Šim nolūkam mums iekšpagalmā ir iekārtots spēļlaukums, kas redzams gan no pirmā, gan otrā stāva skolas logiem, lai dežuranti bērnus arī tur varētu pieskatīt. Pagalmā ir divi kāpelējamie kastaņkoki, kuri bērniem ļoti patīk, un kuru stumbri šo aktivitāšu laikā jau ir palikuši bez mizas. Tas ir arī zināms treniņš, un, kurš gan arī no mums bērnībā nav kāpis kokos! Nianses, kas saistītas ar skolēnu pārvadājumiem, ar vecākiem un bērniem pārrunāsim jau tūlīt, 1. septembrī, uzsākot mācības.

– Vai jūsu skolā mācās arī bērni ar īpašām vajadzībām, kā šo darbu organizējat?

– Mūsu skolā mācās 17 bērni ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešamas speciālās izglītības programmas. Viņus integrējam pamatizglītības klasēs. Nākamajā mācību gadā Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskolā mācības no 1. līdz 9. klasei uzsāks pavisam 83 skolēni un 19 bērni jauktajā pirmsskolas izglītības grupā. Pamatskolā ir tikai viena klase, kurā mācās seši bērni, pārējās ir astoņi un 10, 12, 13 skolēni. Lai nebūtu tā, ka kādā no, piemēram, 11 bērniem klasē četri ir ar īpašām vajadzībām, veidojam paralēlklases, lai skolēniem un pedagogiem būtu vieglāk strādāt. Bērniem ar īpašām vajadzībām jānodrošina speciālais individuālais izglītības plāns, bet skolotājam šādās klasēs ir jāaizpilda divi sekmju žurnāli paralēli. Pašlaik bērni ar īpašām vajadzībām nav integrēti vienīgi 3., 4. un 8. klasē, bet pārējās skolotājs pilda dubulto grāmatvedību. Vēl viens sekmju žurnāls iekārtots skolēnam, kurš mācās mājmācībā.

– Cik pedagogu un tehnisko darbinieku šogad būs skolā?

– Ar skolēniem Liepnas pamatskolā strādās pavisam 16 pedagogi un 10 tehniskie darbinieki, kuru rindas rudenī papildinās četri kurinātāji. Šogad darbu sāks jauns angļu valodas skolotājs, kurš pie mums ieradies no Ziemeru pamatskolas. Viņš aizpildīs vakanci pēc mūsu kolēģes došanās pensijā. Vēl bijām izsludinājuši vakanci vēstures un sociālo zinātņu skolotāja amata vietai, jo līdzšinējā skolotāja mainīja dzīvesvietu. Vasarā pieņēmām arī vienu sezonas darbinieku, taču arī pārējie tehniskie darbinieki iesaistās skolas apkārtnes sakopšanā, veic telpu kosmētiskos remontdarbus. 80 procenti pedagogu ir vietējie cilvēki, kuri paši bijuši šīs skolas audzēkņi, studējuši un atgriezušies uz dzīvi Liepnā. Vidējais skolotāju vecums ir 50 gadi, jaunāki ir tikai daži. Ja vien nepieciešams, nekad palīdzību mums neatsaka Liepnas pagasta ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Eduards Voilaks. Viņu varu raksturot kā skolas patriotu, kurš neliedz savu padomu un ir gatavs palīdzēt jebkurā situācijā.

– Vai skola aizvadītajā laika periodā ir realizējusi kādus projektus?

– Jā, šogad esam pabeiguši ārējā ugunsdzēsības ūdensvada pievada izbūvi sporta hallē, kas izmaksāja 24 000 eiro no Alūksnes novada pašvaldības budžeta. Esam iegādājušies divus jaunus interaktīvos ekrānus, kur viens no tiem būs matemātikas kabinetā. Līdz šim tur bija tikai interaktīvā tāfele, bet digitalizācija iet uz priekšu, un interaktīvā ekrāna iespējas ir plašākas. Iespējams no individuālā viedtālruņa pārnest tekstu uz interaktīvo ekrānu, izmantot tālruni balsošanai un citam, kas runā par izglītības kvalitāti no tehnoloģiju viedokļa. Šāds ekrāns ir arī dabaszinību kabinetā, ko esam aprīkojuši atbilstoši nepieciešamajai mācību vielai, līdzīgi, kā tas ir pilsētas skolās.

Otrs interaktīvais ekrāns būs 1. klases bērniem, lai “pirmīši” mācības skolā varētu uzsākt ar jaunām digitālām prasmēm.

Mācību gada laikā realizējam arī peldētapmācības programmu, kad, tāpat kā citu novada skolu klašu kolektīvi dodamies uz Balvu peldbaseinu. Esam saņēmuši arī finansējumu latviešu valodas pedagoga palīga likmei krievvalodīgo bērnu papildu apmācībai latviešu valodā, lai īstenotu valstī pieņemto likumu pilnīgai pārejai mācībām latviešu valodā skolās.

Organizējot iepirkumu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai skolēniem, uzņēmēji konkursā nepieteicās, tādēļ mums paliek iepriekšējā kārtība – ēdināšanu Liepnas pamatskolas skolēniem nodrošinās pašvaldība. Skolā strādā viens pavārs un viens noliktavas pārzinis.

– Liepnas pamatskolai ir arī sava sporta halle, kā veicas ar tās apsaimniekošanu?

– Tikai pirms neilga laika sporta halle no Liepnas pagasta pārvaldes īpašuma nonāca skolas pārvaldījumā. Hallei kapitālais remonts pašlaik nav nepieciešams, vēl pirms pārņemšanas procesa no pašvaldības, hallē sakārtota iekšējā ventilācija. Skola halli pārāk nenoslogo, tādēļ tajā iespēja trenēties ir arī citiem pagasta iedzīvotājiem, kuri to arī izmanto. Vasarā, siena laikā, protams, apmeklētāju nav daudz, bet ziemas sezonā hallē sporto vidēji 30 pieaugušie liepnenieši. Īpaši tā noslogota piektdienās, sestdienās, kad nedēļas nogales mājās pavada studējošie jaunieši.

– Kā darbojas skolas internāts? Cik daudz ģimeņu izmanto tā sniegtos pakalpojumus?

– Pamatskolai ir sava internāta ēka. Pirms aptuveni pieciem gadiem, kad likvidēja Liepnas internātpamatskolu, cerot uz audzēkņu pieplūdumu internātā, ēkā veica remontu, un tā arī vēl tagad ir gatava uzņemt audzēkņus. Pagājušajā gadā internāta pakalpojumiem pieteicās septiņi bērni. Tomēr, tur dzīvojot, vecākiem ir jāmaksā par brokastīm, launagu un vakariņām, kas vidēji vienam bērnam izmaksā 20 eiro. Ja ģimenē ir trīs bērni, 60 eiro mēnesī par to ir gana liela summa, un ne visi to var atļauties. Tādēļ pagājušā gada beigās internātā nakšņot palika vien divi trīs bērni. Tomēr internāta ēka ir jāuztur –
pašvaldībai jāmaksā gan par apkuri, elektrību, jānodrošina algas darbiniekiem un cits. Šogad, kad pašvaldība ir sakārtojusi skolēnu pārvadāšanas jautājumus, iespējams, internāta pakalpojumi pat vairs nebūs nepieciešami. Telpas varētu palikt pieejamas vien ekstremālos gadījos, bet pārējo ēku tāpat izmantosim skolas ēdamzāles, kurtuves vajadzībām, otrajā stāvā tāpat paliek pirmsskolas izglītības grupa, kas savas telpas varēs papildināt internātā.

– Kā reaģējāt uz Tiesībsarga rosināto diskusiju par mācību līdzekļu iegādi skolai vecākiem?

– Par to, kas skolēniem būs nepieciešams mācībām nākamajā mācību gadā, runājām skolas padomē jau maijā. Skolas padomes lēmums bija, ka visu to, ko bērns skolā rada un pēc tam nes uz mājām, pērk vecāki. To vēlreiz 1. septembrī ar vecākiem kopsapulcē pārrunāsim. Vecāki pašlaik ir informēti vienīgi par to, ka skolēnam būs nepieciešams sporta tērps, sporta un maiņas apavi, arī individuālās lietas, kā pildspalvas un zīmuļi. Līdz šim mūsu skolēniem bija pieejami arī Alūksnes Mākslas skolas filiāles pakalpojumi, bet, to likvidējot, pāri palikuši dažādi darba materiāli, ko turpmāk varēs izmantot, lai vecākiem tie nebūtu jāpērk. Atklāts paliek jautājums arī par to, kā strādās speciālās izglītības bērni, kuru mācību programmā ir daudz dizaina un tehnoloģiju. Iepriekš ar vecākiem vienojāmies, ka viņi nodrošinās produktus ēst gatavošanas nodarbībām. Domāju, ka nekas šajā jomā nākamajā mācību gadā nemainīsies, lai gan par šiem līdzekļiem pēc likuma ir tiesīga lemt skolas padome.

– Skolas direktora darbs nav viegls. Tas darāms vairākos virzienos – ar skolas pedagogu un tehnisko darbinieku kolektīvu, skolēnu vecākiem un skolēniem, jāraizējas par telpu remontiem un citām saimnieciskām problēmām – kā ar to visu tiekat galā? Kas sagādā prieku un kas tomēr apbēdina?

– Amata pienākumi ir dažādi, taču, neskatoties uz to, ar katru no pusēm vienmēr esmu viens pret vienu. Lai arī kā tas nebūtu, sarunu biedru cenšos uzklausīt un sadzirdēt, mēģinu rast kompromisu, ko var panākt tikai dialogā. Ja jūtu, ka otra puse kavējas kopīgai sarunai, esmu gatava pirmā spert soli, tas negrauj manu pašcieņu. Tas ir tāpat kā biznesā – ja cilvēkam ir mērķis, viņš ir gatavs no kaut kā atteikties, lai sasniegtu iecerēto. Skolas kolektīvs ir saliedēts, katrs saprot savus darba pienākumus, taču nereti pārrunājam arī kritisko domāšanu. Mēs esam optimisti, lai gan zinām, ka Liepnā gada laikā piedzimst vairs tikai viens bērns…

Pamatskolas pedagoģiskās padomes sēde šogad notiks 30. augustā, kad atkal pēc atvaļinājuma satiksies viss skolas skolotāju kolektīvs. 30. augustā gaidām arī pašvaldības pārstāvju apmeklējumu, lai parādītu, ka skola ir gatava jaunajam mācību gadam. Iekšēji esam gatavi, bet, jāatzīst, nabadzība, kas valda skolas telpās, mūs sāk nomākt. Ļoti ceram uz drīzu kapitālo remontu telpās, vasarā pieremontējam vien sienas, jau kuru gadu pēc kārtas grīdai krāsojam krāsu uz krāsas. Pēdējā nopietnu remontu “ieraudzīja” skolas aktu zāle. Ar saviem cilvēkresursiem kosmētisko remontu ieguvis matemātikas kabinets, divās klasēs esam nomainījuši solus, pirmsskolas izglītības grupa tikusi pie citiem drēbju skapīšiem, bet ne arī jauniem. Neskatoties uz to visu, priecājamies, ka varam strādāt, sniegt bērniem pamatizglītību tepat Liepnā.