Spēles ar vēsturisku uzvaru

Noslēgušās Tokijas vasaras olimpiskās spēles. No tām ar zelta medaļām atgriezās 3 x 3 basketbola izlase. Tas pēc ilgāka laika kļuva par priecīgu notikumu, kas saviļņoja un saliedēja cilvēkus Latvijā. Bet kā kopumā vērtēt Latvijas olimpiešu startus?

Pirmos čempionus neviens neaizmirsīs

“Olimpiskās spēles, kurās tiek gūti augstākās raudzes sasniegumi, ir sporta svētki visā pasaulē, kas nav salīdzināmi ne ar ko citu, tādēļ viennozīmīgi sekoju līdzi to norisei un ne tikai Latvijas sportistu startiem.

Latvijas 3 x 3 basketbola izlases izcīnītā zelta medaļa ir fenomenāls sasniegums un jāuzteic Latvijas Basketbola savienības (LBS) iesaistīšanās ceļā uz šo panākumu. Pirms diviem trim gadiem, kad kļuva zināms, ka 3 x 3 basketbols būs olimpiskais sporta veids, LBS ieguldīja lielu darbu puišu sagatavošanā ar Latvijas olimpiskās vienības mediķu piesaisti un varēja finansēt arī trenerus. Tas ir rezultējies ar fantastisku panākumu, un pirmos čempionus neviens neaizmirsīs. No sportiskā viedokļa milzīgu darbu ir paveicis puišu treneris Raimonds Feldmanis, kurš ir izdarījis maksimumu. Manā skatījumā viņš ir viens no izglītotākajiem un labākajiem treneriem Latvijā, lielisks paraugs visiem jaunajiem treneriem.

Paši puiši ir vienkārši cilvēki no “otrā ešelona” komandām, sākuši kopā spēlēt, veidojoties komandas “ķīmijai”, gūstot pieredzi. Olimpiādē viņi uzvarēja, pateicoties bagātajai pieredzei, kas krāta augstas klases turnīros. Kaut arī 3 x 3 basketbols skaitās kā individuālais sporta veids, manā skatījumā tomēr ir komandu sporta veids. Nevar uzteikt kādu no puišiem atsevišķi, viņi katrs dara savu darbu, kas rezultējas ar fantastisku komandas “ķīmiju”, pašaizliedzību un nenoliedzami arī meistarību. Savukārt trenera piesaiste ļāva sakārtot spēli, salikt visu pa plauktiņiem. Tādēļ ir arī galarezultāts.

Runājot par pārējo Latvijas sportistu sniegumu, žēl pludmales volejbolistu, kuri bija tuvu medaļām, tajā pašā laikā pirms olimpiādes neviens negaidīja, ka viņi tiks līdz pusfināliem. Tādēļ ceturtā vieta ir lielisks sasniegums. Par svarcēlāju Artūru Plēsnieku jau pirms olimpiādes bija cerība, ka viņam būs medaļa. Katrā ziņā visi sportisti, kuri uzrādījuši sezonas labākos rezultātus, savu darbu ir izdarījuši ar lielu “plus” zīmi. Vienīgās, kas šajās olimpiskajās spēlēs man sagādāja vilšanos, bija mūsu tenisistes. Biju cerējis, ka būs labs rezultāts, bet tas izpalika.”

Sportisti cīnījās, cik varēja

Ēriks Avans, sporta entuziasts

“Pēc Tokijas olimpiskajām spēlēm vislielākais prieks ir par mūsu 3 x 3 basketbolistiem Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Lasmani un Edgaru Krūmiņu. Viņi forši nostartēja, cīnījās līdz pēdējam, kaut arī Krūmiņš guva kājas traumu. Olimpiskā zelta medaļa, ko šajā sporta veidā guva Latvijas pārstāvji, ir ļoti nozīmīgs notikums.

Arī citos sporta veidos Latvijas sportisti cīnījās, cik varēja, katrs atdeva sevi visu. Labs sniegums bija arī abiem duetiem pludmales volejbolā. Citos sporta veidos mums veicās mazāk, bet jārēķinās ar to, ka olimpiskajās spēlēs piedalās lielas valstis, kurās ir daudz slavenu sportistu, ar augstiem sasniegumiem, bet mūsējie ir malači. Tādai mazai valstij kā Latvija viena zelta medaļa un bronzas medaļa, ko ieguva svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, ir labs rādītājs.

Pats sekoju līdzi basketbolam, pludmales volejbolam, sēdēju uz ezera, makšķerēju un klausījos ziņās, kā mūsu sportisti nospēlējuši. Vakarā pēc tam skatījos televīzijā.

Šīs spēles norisinājās citādāk nekā iepriekšējās, tādēļ, protams, nebija tik labi kā agrāk, kad viss notika brīvāk un atraisītāk, bez maskām. Tādēļ varbūt arī rezultāti nebija tik labi kā iepriekš. Nav vienkārši, ja katru visu laiku uzmana un pārvietošanās ir ierobežota.

Cepuri nost arī Latvijas žurnālistiem, kuri, manuprāt, ļoti labi atspoguļoja spēļu norisi un komentēja sportistu startus. Vienmēr liela uzmanība ir pievērsta olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijām. Visu ierobežojumu dēļ arī tās šoreiz nebija tādas kā parasti, bez skatītājiem, nebija tik braši un krāšņi kā citkārt. Taču, neraugoties uz to, olimpisko spēļu organizatori bija labi pastrādājuši un

labi, ka spēles, neraugoties uz pandēmiju, tomēr notika.

Tā kā pašam kādreiz patika vieglatlētika un esmu ar to savā laikā nodarbojies, sports mani interesē joprojām. Skatos sporta pārraides un olimpiskās spēles, kas notiek reizi četros gados, vienmēr ir īpašs notikums. Tādēļ iespēju robežās sekoju to norisei un Latvijas sportistu startiem.”