Zeltiniešus satrauc Melnupes nākotne

Tilts, peldvieta, zivis – tie ir trīs galvenie atslēgas vārdi, par kuriem jādomā, plānojot Melnupes atjaunošanas darbus Zeltiņu pagastā. Vietējie iedzīvotāji gan ir skeptiski – iepriekš īstenotie projekti nesuši vien postu, nevis devuši kādu labumu, tādēļ netic, ka tagad iegūs kādu labumu. Uz sarunu par iecerētajiem darbiem Melnupē bija ieradušies vairāk nekā 20 iedzīvotāji. Sāpe visiem viena – situāciju nepasliktināt vēl vairāk, kā tas jau izdarīts iepriekš.

Melnupes atjaunošanas projektu kopīgi plāno īstenot Alūksnes novada pašvaldība, Pasaules Dabas fonds un Valsts zinātniskais institūts “Bior”. Pagājušajā nedēļā pārstāvji tikās ar Zeltiņu pagasta iedzīvotājiem, lai izzinātu viņu viedokli par to, kādi darbi būtu darāmi. Projekts vēl nav ne uzrakstīts, ne iesniegts, un tas nozīmē, ka tieši iedzīvotāju viedoklis būs noteicošais, kāds tas būs. Pirmā diskusija izskanēja, taču visi vienojās sanākt kopā vēlreiz augustā, lai jau konkrētāk runātu par projekta detaļām. Dambis jeb uzpludinājums Zeltiņos ir viens no 70 Latvijā, kam var piesaistīt Eiropas fondu finansējumu.

Mazinās plūdu risku

“Zivju migrācijas šķēršļi, kādi ir arī Zeltiņos, samazina to populāciju. Tas novērots ne vien Latvijā, bet arī Eiropā, tādēļ projekta mērķis būtu izveidot zivju ceļu un atjaunot upi. Turklāt Zeltiņos arī bijuši vairāki ievērojami plūdi – 2009., 2017. un 2022. gadā. Mūsu plāns nav kaut ko nojaukt, neuzzinot vietējo iedzīvotāju viedokli. Plāns ir atjaunot zivju ceļu un potenciāli mazināt plūdu risku, labiekārtot vietu, lai tā būtu ērta un patīkama iedzīvotājiem,” teica Magda Jentgena no Pasaules Dabas fonda, Baltijas jūras un saldūdens ūdens programmas vadītāja. Zeltiņu pagasta iedzīvotājs Dailis Bebris par to izteica repliku, ka upe gan applūdusi cilvēku neizdarības dēļ.

“Būs tas, ko iedzīvotāji gribēs. Personīgi man gribētos, lai dīķa jeb uzpludinājuma vietā izveidotu kaut ko līdzīgu, kā ir Kalnsētas parkā Saldus pusē, ar tekošu un burbuļojošu upīti. Viens no minimālajiem risinājumiem – izveidot zivju ceļu. Sliktākais būtu nedarīt neko. Ja vienosimies darīt kaut ko par labu zivju migrācijai, tas būs solis uz priekšu,” skaidroja Kaspars Abersons no “Bior”. Uz to iedzīvotāji atbildēja, ka zivju upē sen vairs nav. D. Bebris atcerējās, ka kādreiz uz Melnupes bija piecas dzirnavas, taču zivju netrūka, tostarp foreļu. Tagad viņa ieskatā upe ir beigta. Viņš arī norādīja, ka plānojot jebkādus darbus, nedrīkst aizmirst par ūdens ņemšanas vietu ugunsdzēsējiem.

Četri risinājumi

“Iespējamie risinājumi ir četri. Pirmais – izveidot ko līdzīgu Kalnsētas parkam, otrais – nodrošināt visu zivju migrāciju, izbūvējot apkārt maziņu upīti, kas sāktos virs aizsprosta un ietecētu lejtecē, trešais – pazemināt līmeni upē, cik vien to ļauj tilta konstrukcijas, un mākslīgi izveidot straujteci jeb izveidot upīti zem slūžām, ceturtais – ierīkot vannītes jeb kastītes, lai zivis lēktu no vienas uz otru. Pēdējais gan nav visai labs risinājums, jo zivīm ir grūti, un daļa nemaz kastītēs neiet, bet kaut kādu labumu tomēr dod. Jāizvēlas viens no četriem,” skaidroja K. Abersons. Nevienā no variantiem tiltu nav plānots nojaukt – tas paliks. Ugunsdzēsējiem ūdens ņemšanas vietu gan ierīkos atsevišķi upes krastā.

Vietējiem interesēja, vai ir veikts pētījums par zivīm upē. “Pētījumu veicām attālināti. Izvērtējām 24 Latvijas upes ar kopējo garumu 24 000 kilometru. Protams, ar kājām izbrist katru upes vietu nevar. Attālināti izanalizējām, kādas zivis katrā upē dzīvo. Dati balstās uz visai Latvijai izstrādātās vienādas metodikas pieņēmumiem. Lai zinātu, cik konkrētajā upē zivju, jāiet upē. Pašvaldība var sludināt konkursu un piesaistīt upes pētniekus, lai dati būtu pavisam precīzi,” norādīja K. Abersons. Pēc projekta īstenošanas upē varētu dzīvot upes nēģis, strauta forele un taimiņš.

Nav peldvietas

Lai arī zeltinieši dzīvo Melnupes krastos, diemžēl viņiem nav vietas, kur peldēties. Un jau atkal – kādreiz peldvieta bija, bet pēc upes tīrīšanas darbiem, piemērotas vietas nav. Zeltinieši arī atgādināja, ka nojaukti trīs tilti, bet to vietā izvietotas caurtekas, kas vietējo ieskatā ir par mazu straujai un ūdens bagātai upei. Turklāt caurtekas neviens netīra. Arī vārds “parks” zeltiniešiem ne visai patika, jo Zeltiņos visa daba ir kā viens liels parks, un mākslīgi ko radīt nevajadzētu. M. Jentgena skaidroja, ka parks nebūs tā klasiskā izpratnē, bet varētu izveidot atpūtas vietu ar rotaļu laukumu bērniem un peldvietu.

“Kad es atnācu šeit dzīvot, upē (dambī) varēja peldēties, ķert foreles un vēžus, pa to varēja normāli braukt ar laivu. Dēļ tā, ka slūžas bija beigtas un apakša netika regulāri pavasaros atvērta, arī lielajos lietos, sākās aizdambējums. Bija viens projekts, pēc tam otrs, bet rezultātā nekas neuzlabojās, tieši kļuva sliktāk. Ūdens tika nopludināts vienreiz, otrreiz, trešoreiz. Upes mala bija pilna zivīm, maisiem varēja grābt. Cilvēkiem tas sāp joprojām. Dzirdot to, ka atkal ķersies klāt Melnupei… Iepriekš daudz solīja, bet nekas no tā nepiepildījās. Ir rūgtums. Pagasta centrā ir ūdens, bet nav, kur peldēties. Pēc veiktajiem darbiem nepeldas nekur,” pauda Zeltiņu pagasta iedzīvotāja Silva Zariņa. M. Jentgena norādīja, ka saprot iedzīvotāju bažas un satraukumu.

Upei jāplūst brīvi

“Ja upei dotu pietiekami ilgu laiku, vismaz 200 gadus, tā pati aizskalotu aizsprostu. Upei jāplūst brīvi, tad arī problēmas mazinātos. Vienmēr mēģinām rast dabiskāko risinājumu, kā atjaunot upi, lai tā būtu tāda, kādai jābūt,” teica M. Jentgena. No iedzīvotājiem gan izskanēja replika, ka upe vairs nekad nebūs tāda, kāda bija. “Latvijā nav nojaukti daudzi aizsprosti, bet ir labi piemēri Somijā, kur tas izdarīts vairākās vietās. Turklāt neviens aizsprosts nav nojaukts bez peldvietas izveides,” stāstīja M. Jentgena.

“Vajadzīgi vizuāli piemēri, lai cilvēki labāk saprastu, ko plānots darīt un kā tas izskatīsies. Šobrīd uz priekšu neejam, izskan vien cilvēku rūgtums,” teica Baiba Liepiņa. Arī Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Sadovņikovs norādīja, ka iedzīvotāju satraukums ir saprotams un pamatots – iepriekš sanācis defekts, nevis efekts, tādēļ, plānojot jauno projektu, visam jābūt pilnīgi skaidram. “Iedzīvotāju vienīgā vēlme – lai būtu labāk, šobrīd nevar saprast, kas būs,” teica viņš. M. Jentgena solīja jau uz nākamo tikšanos reizi augustā sagatavot konkrētus vizuālos materiālus. “Rezultātam jābūt labam gan iedzīvotājiem, gan zivīm,” teica B. Liepiņa.

Interese ir

“Nebūs tā, ka pēc šīs sarunas kabinetos taps projekts, par ko cilvēki nebūs informēti. Šī ir pirmā saruna, lai saprastu, ko domā vietējie iedzīvotāji, vietējo viedoklis ir svarīgs un tiks ņemts vērā. Tieši vietējie ir upes saimnieki – te dzimuši, auguši un dzīvo joprojām. Ja paši iedzīvotāji neko negribēs, tad nekas arī nenotiks. Ir skaidrs, ka tēma vietējiem ir aktuāla. Nupat bija iedzīvotāju saruna par Zeltiņu raķešu bāzi, kurai atsaucās vien seši iedzīvotāji. Sarunai par Melnupi interese ir četrreiz lielāka. Tas ir rādītājs, ka vietējiem nav vienalga. Kopsaucēju jau izdevies rast – zivis, tilts, peldvieta,” teica Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons.