Vislabākā gatavība “X stundai” – iestāšanās Zemessardzē

Zemessardzes 31. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Jānis Freimanis atzīst, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, sabiedrības interese par iestāšanos Zemessardzē ir augusi. Kad cilvēki viņam jautā – kāda būtu vislabākā gatavība “X stundai”, komandierim atbilde ir skaidra – ir jāstājas Zemessardzē.

– Kopš 24. februāra, kad Krievija sāka karu Ukrainā, jau stāstījām par ievērojamo intereses pieaugumu par stāšanos Zemessardzē. Kā ir tagad?

– Kopš šī laika Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē saņemti vairāk nekā 400 iesniegumi, savukārt 31. kājnieku bataljonā – 35 iesniegumi. Tas ir salīdzinoši daudz – iepriekš 50 interesenti bataljonā iestājās gada laikā. Jūtot cilvēku interesi, mēs arī “ejam pretī” biežāk rīkojot pasākumos – tādus kā sestdien Alūksnē vai pirms nedēļas Balvos, ar mērķi iepazīstināt ar organizācijas darbību. Ko mēs darām, kādi ir Zemessardzes uzdevumi, ieguvumi un tamlīdzīgi.

– Paldies par šādiem pasākumiem, jo apmeklētāji atzīst, ka viņi iegūst ne tikai priekšstatu par organizāciju, bet arī sajūtas drošāk.

– Patīkami dzirdēt. Vislabāko gatavību valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinās tieši Zemessardzē iegūtās zināšanas un prasmes, un tad jebkurš jutīsies drošāk. Tādēļ arī aicinām stāties Zemessardzē, kur katrs tiks apmācīts aizsargāt sevi, savu ģimeni, savu valsti.

– Kā jūs vērtējat interesentu motivāciju? Protams, uz pašreizējo notikumu fona tā ir augsta, bet, vai tikpat noturīga parasti arī vēlāk?

– Jā, pašlaik motivācija ir ļoti augsta, un nav bažu, ka tā varētu sarukt. Tā parasti arī nenotiek, acīmredzot šādu lēmumu – iestāties Zemessardzē – pieņem ļoti atbildīgi cilvēki. Pat, ja kandidātam sākumā nav priekšstata par Zemessardzi, parasti ir tā, ka pamatapmācību laikā interese nekrītas, bet lielākoties pieaug. Tas tādēļ, ka kandidāts pamazām saprot, ka nodarbības ir daudzveidīgas un dinamiskas, un katra diena atšķiras no iepriekšējās. Tās nav tikai mācības, bet arī dalība svinīgos pasākumos, parādēs. Tas “ievelk”, un kandidātu atbirums parasti ir niecīgs vai nav vispār.

– Tas nozīmē, ka tomēr ir svarīgi pamēģināt…

– Jā, pamatapmācības laikā var gūt šo priekšstatu un tad izdomāt – palikt vai mainīt dzīves plānus. Zemessardzes bataljoni pamatapmācību organizē divos variantos – intensīvajā kursā trīs nedēļu garumā vai nedēļas nogalēs pusgada garumā. Katrs var izvēlēties. Ar šo periodu ir pietiekami, lai saprastu, ko nozīmē būt zemessargam un kādus uzdevumus te veic.

– Sabiedrībai parasti vislielākā interese ir par ieročiem un ekipējumu. Ziņās klausāmies, kāds tas ir Ukrainai un kāds – Latvijas bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei. Paraksturojiet, lūdzu, kopīgo un atšķirīgo!

– Ukrainā ir līdzīga bruņoto spēku sistēma, kas ietver arī brīvprātīgo karavīru kustību, un var salīdzināt abu valstu kaujas spēju. Bataljona rīcībā ir dažādi ieroču veidi un spējas – kājnieku spējas ar dažādām ieroču sistēmām, prettanku, pretgaisa aizsardzības, inženierspējas un daudzas citas. Mēs trenējamies, lai ar šo visu bataljona rīcībā esošo ieroču veidu koordinētu un sinhronizētu izmantošanu kaujas laukā varētu panākt maksimālo efektu. Tā ir viena no komandiera prioritātēm. Ukraiņiem spējas ir līdzīgas, atšķiras ieroču sistēmas, jo Ukrainas armijā ir vēl daudz padomju savienībā ražoto ieroču. Tagad, kā zināms, arī Latvija Ukrainu ir atbalstījusi, piemēram, ar mūsu rīcībā esošajām pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām “Stinger”, līdz ar to arī viņu armijā ienāk rietumu ieroči.

– Vai jūs arī Latvijas karavīros saredzat tikpat lielu motivāciju, sparu un drosmi, kā to redzam ukraiņu cīņās?

– Protams! Redzot, kā Latvijas iedzīvotāji atbalsta Ukrainu gan praktiski, gan morāli, uzņem šeit ukraiņu ģimenes, publiski nosoda Krievijas agresiju, man nav šaubu, ka Latvijas sabiedrība ir vienota un apdraudējuma gadījumā būs spēcīgs atbalsts bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei.

– Kā jūs ar savu militāro pieredzi saredzat turpmāko kara gaitu Ukrainā?

– Lai kā mēs to vēlētos, pretēji visu adekvāti domājošu cilvēku vēlmēm, tuvākajā laikā situācija nemainīsies. Izskatās, ka Krievijas spēki ir atkāpušies no Ukrainas ziemeļu daļas, pārgrupējušies un joprojām veic intensīvus uzbrukumus valsts dienvidu un dienvidaustrumu rajonos, Donbasa reģionā. Šobrīd nav nekādu indikāciju, ka karadarbību varētu izbeigt tuvākajās dienās. Vērtējot turpmāko kara attīstību, tā būs atkarīga no ukraiņu spējām pretoties, Ukrainas iedzīvotāju atbalsta un lielā mērā no starptautisko sadarbības partneru un sabiedroto atbalsta. Tādēļ ir ļoti svarīgi atbalstīt Ukrainu ar visiem iespējamiem līdzekļiem, cik vien mūsu spēkos.