Agita Bērziņa
Trešdien Smiltenes novadu reģionālā vizītē apmeklēja veselības ministrs Hosams Abu Meri un Nacionālā veselības dienesta Līgumpartneru departamenta direktora vietniece, Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča. Daļa vizītes notika Apē, kur viesi tikās ar zobārstniecības klīnikas “Medline” kolektīvu un ģimenes ārsti Zitu Straujupi. Tiekoties ar zobārstniecības klīnikas “Medline” kolektīvu (attēlā), ministru patīkami pārsteidza klīnikas darbības politika – vienmēr sniegt palīdzību bērnam. “Daudzās vietās bērnu zobārstniecība ir problēma, bet Apē tas ir atrisināts un bērni vienmēr saņem palīdzību, turklāt ar 100 procentu valsts finansējumu,” teica ministrs.
Vairāk par vizīti – 3. lappusē.
Zobārstniecības klīnika “Medline” Apē darbojas kopš 2017. gada Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas ēkā, pēdējos trīs gadus – atjaunotās daudz plašākās telpās. Sākotnēji zobārsts strādāja vienā mazā kabinetā, bet šobrīd darbs notiek trīs zobārstniecības kabinetos, kur pārmaiņus strādā desmit speciālisti. Klīnikas vadītāja Karīna Kaktiņa stāstīja, ka zobārstniecībā ārstējas 7600 pacienti, viņu vidū ir teju 3000 bērnu, kuri saņem valsts apmaksātu pakalpojumu.
“Klientu ir pat vairāk, jo informāciju par vienreizējiem gadījumiem statistikā neiekļaujam. Tie lielākoties ir Nacionālo bruņoto spēku karavīri un sociālās aprūpes centru klienti. Līdzīgi kā citviet reģionos, gaidīšanas rinda uz pieraksti ir trīs mēneši, taču sniedzam akūto palīdzību, kam esam atvēlējuši pirmdienu un otrdienu rītus,” stāstīja K. Kaktiņa. Dienā klīnikā apkalpo vidēji 38 pacientus, taču, kā stāstīja darbinieki, – ir dienas, kad akūto pacientu ir daudz un šis skaits sasniedz pat 60 pacientus dienā.
Moderns aprīkojums
Klīnikā visi trīs kabineti aprīkoti ar modernāko zobārstniecības aprīkojumu, lai katrs klients saņemtu nepieciešamo palīdzību. Katrā ir nedaudz atšķirīgs aprīkojums, atbilstoši veiktajām manipulācijām. Ir uzstādīta koniskā stara datortomogrāfija, kas palīdz veikt ļoti kvalitatīvus diagnostiskos izmeklējumus, un visi radioloģiskie izmeklējumi ir digitalizēti. “Kas notika tad, kad visa šī mums nebija? Pacientus nosūtījām pie kolēģiem Rīgā, bet liela daļa nebrauca. Tad mums radās doma, ka arī laukos varētu izveidot modernu klīniku, lai visus pacientus varētu izārstēt tepat un veikt visas nepieciešamās manipulācijas. Uz Rīgu vairs nevienu nesūtām, visu izdarām tepat,” stāstīja K. Kaktiņa. Klīnikā ir iespēja ārstēties arī sedācijā. Galvenokārt to izmanto bērniem, it sevišķi mazākajiem pacientiem. Klīnikas izveidotājs un īpašnieks Igors Isankovs norādīja, ka bērni vienmēr ir prioritāte un, ja pēc palīdzības vēršas bērns ar sāpošu zobu, vienmēr palīdzēs.
Vienīgais ģimenes ārsts Apē
Ministrs viesojās arī vienīgajā ģimenes ārsta praksē Apē – pie ģimenes ārstes Zitas Straujupes, kuras aprūpē ir 1400 pacienti. Ģimenes ārsta prakses vieta trīs reizes startējusi Eiropas Savienības projektu konkursos un visas trīs reizes saņēmusi finansējumu infrastruktūras uzlabošanai – gan telpu remontam, gan iekārtu iegādei. Tieši tādēļ Z. Straujupe ir apbēdināta, ka jaunajā projektu konkursa uzsaukumā startēt nevar – finansējums nav paredzēts vecajām prakses vietām. Ministrs kā risinājumu piedāvāja mainīt prakses atrašanās vietu, ko vēlētos arī daktere, jo šobrīd tā ir viņas privātā dzīvoklī. Risinājums jārod, sadarbojoties ar pašvaldību. “Lauku ģimenes ārsta prakses strādā nedaudz vairāk, kā pēc līguma prasa valsts. Cenšamies pakalpojumu tuvināt pacientam, piemēram, tepat pacients var nodot asins analīzes, ir arī dažas fizikālās terapijas procedūras,” teica Z. Straujupe.
Norāda uz problēmām
Z. Straujupe sarunā ar ministru akcentēja vēl citas problēmas, piemēram, nebūšanas e-veselības sistēmā, ārstu konsīliju slēdzienu pieejamību, skrīninga vēstuļu izsūtīšanu, rosināja veselības mācību atjaunošanu skolās, tāpat dakteri uztrauc medicīnas darbinieku pēctecība, jo jaunie mediķi strādāt reģionos nevēlas, savukārt citi izvēlas strādāt neatliekamajā palīdzībā, kas ir izdevīgāka darba vieta. Ģimenes ārste arī raizējas, kā strādās, ja tomēr valsts piedzīvotu “X” stundu, – kāda būs ģimenes ārsta loma un kādas būs viņa iespējas. Piemēram, kā pacienti saņemtu medikamentus. Veselības ministrs mierināja, sakot, ka darbs pie tā notiek, iespējams, tas nenotiek tik ātri, kā gribētos. “Pats pirms pus gada biju Ukrainā, kur karadarbība sākās pēkšņi un neviens tam nebija gatavs. Attiecībā par zāļu piegādi – tur tās ved mobilās aptiekas. Iedzīvotāji nezina, kurā dienā, kur un cikos būs zāles, jo tas ir risks saņemt bumbas uzbrukumu. Ir atbildīgie cilvēki, kuri visu koordinē un zāles iedzīvotājiem piegādā. Līdzīgi kā ar degvielas rezervēm –
nav visiem jāzina, kur tās ir, lai nepakļautu uzbrukumam,” mierināja ministrs.
Par redzēto – priecīgs
Vizītes noslēgumā ministrs laikrakstam atzina, ka visvairāk viņu priecē satikto nozares cilvēku pozitīvā attieksme. “Cilvēki smaida, grib sadarboties, un ir jautājumi, bet nav dusmu. Cenšas situācijas atrisināt uz vietas, ir izdomātas vairākas pozitīvas pārmaiņas, lai novada iedzīvotāji varētu saņemt labāko veselības aprūpi. Pozitīvi vērtēju Apes zobārstniecības klīnikas kolektīva darbu, kur vienā klīnikā vien apkalpo vairāk nekā 3000 bērnu, kurus ārstē ar 100 procentu valsts finansējumu, turklāt ar akūtām problēmām cenšas pieņemt ātrāk vai uzreiz. Tas ir atrisināts salīdzinājumā ar citām vietām, kur ir garas rindas, trūkst speciālistu. Ir finansējums, bet problēmu atrisināt nevaram. Būtiski būtu stiprināt ģimenes ārstu prakses. Protams, gribētos piesaistīt jaunus kolēģus, jaunus rezidentus, ārstu, ārstu palīgus, māsas,” intervijā atzina ministrs.
Veselības ministrs ir pārliecināts, ka reģionos ir laba medicīnas aprūpe. “Vien problēma, ka bieži vien par smagi slimu pacientu reģionos parūpēties ir daudz grūtāk. To var izdarīt tikai specializētās slimnīcās, piemēram, reģionālās vai universitāšu slimnīcās. Primārā aprūpe, sekundārā aprūpe, mazas operācijas, dienas stacionārs, ģimenes ārsti ir uz vietas un to visu var izdarīt uz vietas,” pauda ministrs. Norādot uz garajām rindām, lai tiktu pie speciālista, ministrs piekrita, ka rindas ir jāmazina. Iemesli tam esot divi – ārstu un finansējuma trūkums.
Reformas mērķis sasniegts
Lūdzot komentēt zāļu reformu, ministrs atzīst, ka kopējais reformas mērķis – samazināt recepšu medikamentu cenas – ir sasniegts, taču tuvākajā nākotnē tiks risinātas atsevišķas problēmas. “Šodien tieši runāju ar aptiekas vadītāju Smiltenē, kura pati atzina, ka ļoti daudziem medikamentiem cenas ir samazinājušās vairāk kā par 25 procentiem. Samazinājums ir pat 30, 40 un 50 procentu. Mums ir saraksts ar konkrētiem medikamentiem, kur redzam šīs cenu izmaiņas. Zinām arī to, ka daļa iedzīvotāju, kuri lieto medikamentus cenu grupā līdz pieciem eiro, un šiem medikamentiem cenas ir palielinājušās. To, ka tas tā būs, zinājām jau sākumā. Šobrīd meklējam risinājumu, kā konkrētai grupai cilvēku palīdzēt. Varbūt, piemēram, kādas zāles kompensēt daļēji valstij. Pirmais mēnesis jaunajā sistēmā ir nostrādāts, un pozitīvs signāls – neviena aptieka nav bankrotējusi,” vērtē ministrs.
Reklāma