Valdība lems par ārkārtējās situācijas pagarināšanu un papildu ierobežojumu ieviešanu Covid-19 ierobežošanai

Šodien notiks valdības un Krīzes vadības padomes kopsēde, kurā tiks lemts par valstī Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā arī jaunu ierobežojumu ieviešanu.

Valdība kopā ar Krīzes vadības padomi vērtēs Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvāto papildu ierobežojumu plānu.

Tāpat šodien Ministru kabinets lems par plašākiem atbalsta mehānismiem krīzes skartajiem uzņēmējiem un nodarbinātajiem, paredzot, ka atbalstu varēs saņemt tie, kuru apgrozījums noteiktā periodā būs sarucis par 20%.

Kariņš rosina jau nākamajā nedēļā jeb par divām nedēļām agrāk sākt skolēnu ziemas brīvlaiku 1.-4.klasēm, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot arī mācību gadu vasarā.

“Skolām tas dotu laiku sagatavoties paredzētajām klātienes mācībām. Vecāku un skolas varētu nodrošināt to, ka sejas maskas visiem būs. Ja būs nepieciešama valsts palīdzība, tad to nodrošināsim,” uzsvēra politiķis.

Tāpat, lai samazinātu Covid-19 izplatību, varētu testēt cilvēkus, kuriem nav šīs slimības simptomu, izriet no Ministru prezidenta sacītā. Kariņš uzsvēra, ka slimības ierobežošanai būtiski jākāpina testēšanas kapacitāte.

Viņš pastāstīja, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas viedokli, “lielais dzinējs” slimības izplatībai ir lielais skaits nezināmo, nesimptomātisko slimnieku – tie ir cilvēki, kas jūtas veseli, bet viņi var izplatīt slimību un aplipināt. “Veids, kā viņus atrast, ir veikt iespējami plašu testēšanu sabiedrībā. Jāmaina un jāpaplašina mūsu pieeja,” uzsvēra valdības vadītājs.

Kariņš rosina noteikt pienākumu sejas maskas nēsāt visās iekštelpās, izņemot mājas.

Tāpat notiktu atgriešanās pie pavasarī praktizētā principa “divi cilvēki, divi metri”, kas nozīmētu, ka kopā varētu sanākt tikai divi cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vienlaikus ievērojot divu metru distanci. “Nekādas ciemošanās un viesošanās,” uzsvēra Kariņš.

Viņš akcentēja, ka sabiedrībā valda liela neapmierinātība un nesaprašana par frizieriem un manikīra meistariem, proti, kāpēc vieniem strādāts ir atļauts, bet otriem – ne. “Daudzi nevar saprast, kur ir atšķirība, tāpēc rosinu iet uz vienu regulējumu – vai abi strādā ar striktiem ierobežojumiem, vai abi ir slēgti,” teica premjers, atzīstot, ka viņš pats atbalstītu atļauju strādāt abu profesiju pārstāvjiem, jo līdz šim “esam nejauši iedzinuši pagrīdē šo aktivitāti”.

Tāpat Kariņš rosina risināt radušos neskaidrību par tirdzniecības vietu darbību, jo patlaban ierobežojumi minētajai darbībai tiek saistīti ar tirdzniecības telpu platību. “Patlaban ir 10 000 kvadrātmetri, un varētu domāt, ka mazā veikalā esot drošāk. Taču bīstamība ir cilvēku koncentrēšanās telpās,” skaidroja politiķis. Tāpēc viņš rosina atteikties no regulējuma par tirdzniecības vietu platību, vienlaikus nosakot ierobežojumu cilvēku daudzumam, kas var vienlaikus atrasties tirdzniecības vietā.

Vienlaikus tiks rosināts atļaut brīvdienās strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no to lieluma.

Tāpat aktīvi jākontrolē sauszemes robežas, norādīja Kariņš. “Zinām, ka lidostā, vai, pārvietojoties ar dzelzceļu, visi pasažieri aizpilda anketas un apņemas ievērot pašizolāciju,” teica politiķis, uzsverot, ka tas pats jānodrošina arī uz sauszemes robežām, lai visi, kas iebrauc, būtu uzskaitīti. “Mēs neaizvērtu robežas, bet nodrošinātu, ka pasažieru kustība tiktu kontrolēta,” pauda Kariņš.

Premjers arī skaidroja, ka ir lūdzis finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV) izstrādāt papildu risinājumus, kas nodrošinātu, ka Latvijas ekonomika neapstātos. “Mums ir plānots, ka nedēļas beigās būs pirmās atbalsta izmaksas – atbalsts subsidētās darba vietās, subsidētie apgrozāmie līdzekļi un dīkstāves pabalsti. Ir jādomā vēl par plašāku pabalstu, kas varētu būt nepieciešams, jo jānodrošina, ka ekonomika turpina darboties,” sacīja politiķis.

Par šiem ierosinājumiem vēl sagaidāma diskusija Ministru kabinetā.

Kā vēstīts, Covid-19 izplatības dēļ valstī kopš 6.novembra izsludināta ārkārtējā situācija, kuras dēļ ir noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā arī attiecībā uz publiskiem pasākumiem un pulcēšanos. Ārkārtējā situācija patlaban ir spēkā līdz 6.decembrim.

Svētdienas vakarā tiešraides uzrunā sabiedrībai Ministru prezidents sacīja, ka rosinās valdības kolēģus pagarināt Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju, kā arī ieviest stingrākus ierobežojumus, lai efektīvāk cīnītos pret Covid-19 izplatību.

Foto: Pexels.com/attēlam ilustratīva nozīme