Uztraucas par beigtiem zandartu mazuļiem

Redakcijā vērsās makšķernieks Aivars Kozulis, kurš novērojis uztraucošu ainu Indzera ezerā – krastā izskaloti beigti zandartu mazuļi, kas ezerā savulaik ielaisti. Vai projekts izgāzies? “Skats bija diezgan dramatisks – krastā aptuveni 200 beigti mazuļi. Saprotu, ka visādi notiek, projekts nesanāca, bet mani interesē, vai mēs, iedzīvotāji, maksājam par neizdevušos biznesu? Ja nauda ir pārskaitīta, vai mums atvedīs mazuļus vietā?” Makšķernieks arī vēlas noskaidrot, vai tiešām Indzera ezerā ir zandarti, jo jau iepriekš tie ir laisti, bet makšķernieki tos nav manījuši.
“Zinu tikai vienu cilvēku, kurš ir izvilcis zandartu. Blakus ezeros var noķert zandartus. Šeit laiž, bet nevaram noķert. Iespējams, es kļūdos, un ir jālaiž tik ilgi, kamēr zivis sāks augt. Ja ne, būtu jānovērtē lietderība šiem projektiem. Protams, puiši ļoti labi sakārtojuši pieejamību ezeram. Priecē, ka ziemā ir iztīrīts ceļš uz Indzera ezeru, lai makšķernieki varētu ērti piebraukt. Tomēr kādā no laikraksta publikācijām aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis izteicies, ka aģentūrai nav jāorientējas uz vietējo makšķernieku, tātad viņš mūs nolicis beidzamajā vietā,” saka makšķernieks.

Kļūdījies piegādātājs

Aģentūras “Alja” inspektors Andris Jerums nenoliedz makšķernieka novērojumus. “Zivjaudzētavas “Skaldas” audzētājs un piegādātājs bija kļūdījies ar ūdens tilpuma aprēķinu tvertnēs, kas neatbilda zivju apjomam, tādēļ no paredzētajiem 13 000 daļa mazuļu gāja bojā. Lai kliedētu šaubas par finansējumu, makšķerniekiem jāsaprot, ka tiek samaksāts par dzīvajām zivīm, nevis beigtajām,” uzsver inspektors. A. Jerums iebilst, ka zina vairāk par vienu makšķernieku, kurš noķēris zandartus iepriekšminētajā ezerā, kā arī kontrolzveja pierādījusi to, ka ezerā šīs zivis ir. “Varbūt makšķerniekiem jāmaina savi makšķerēšanas paradumi. Zandarts ir nakts zivs, iespējams, viņi makšķerē tikai dienā. Zandarts nav viegli noķerama zivs,” viņš komentē.

Apmaksa pēc darījuma
Līdzīgi situāciju skaidro arī “Alja” direktors Māris Lietuvietis. “ Zivju ielaišanas brīdī uzskaitīti tikai dzīvie mazuļi un par beigtajiem samaksu neveic. Nākamajā dienā pēc ielaišanas uzskaitīti vēl aptuveni 3000 bojā gājušo mazuļu. Ziņas ir nodotas audzētavai, tā savu vainu atzina un piegādās iztrūkumu. Tāpēc vienmēr, arī pēc zivju ielaišanas, kopā ar Valsts vides dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem diennakti vai divas vērojam, kā mazuļi iedzīvojas, un tikai tad veicam apmaksu,” teic M. Lietuvietis, atgādinot, ka šis ir Zivju fonda projekts. Fonda finansējums ir 80 procenti, un pašvaldības līdzfinansējums ir 20 procenti. Indzera ezeram paredzētais finansējums – 4089,80 eiro.

Veic izpēti
Runājot par zandartiem, viņš norāda, ka šīm zivīm ir jāizaug, lai tās ķertos, un tas ir aģentūras interesēs. “Zandartu atražošanu sākām 2016. gadā. Pēc makšķernieku liecībām aģentūra var tikai nedaudz vadīties, lai noskaidrotu, vai zandarti aug, tādēļ pašlaik notiek izpēte un pēc tās rezultātiem mēs varēsim sniegt konkrētu atbildi, vai šie zivju resursi ezerā ir,” skaidro direktors. Viņš arī noraida pārmetumus, ka aģentūra nedomā par vietējo makšķernieku. “Jāatceras, ka iebraucējiem licences ir dārgākas, vietējiem makšķerniekiem mēneša licence ir lētāka par 30 procentiem. Domāju, ka apgalvojums par vietējo makšķernieku nerespektēšanu nav vietā. Jautājums – kā katrs prot noķert zivis. Par viesiem domājam tikai tajā aspektā, lai viņi varētu ērtāk piekļūt ezeram, citu bonusu nav,” oponē M. Lietuvietis