Sandra Apine
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas statistika rāda, ka aizvadītajā gadā kopumā Alūksnes pusē bijis 221 notikums – 79 uz ugunsgrēku dzēšanu, 120 uz glābšanas darbiem. VUGD Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas komandieris Gints Ilva uzsver – salīdzinot ar 2020. gadu, izsaukumu skaits Vidzemē ir nedaudz pieaudzis, mūspusē – samazinājies. Bet divi bojā gājušie tomēr bija.
Pieaudzis glābšanas darbu skaits
VUGD Vidzemes reģiona brigādes ugunsdzēsēji glābēji 2021. gadā devās uz 2340 notikumiem, no kuriem 822 bija ugunsgrēki, 1187 glābšanas darbi, bet 331 izsaukumi bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā dzēsti 28 meža ugunsgrēki, kas ir par četriem ugunsgrēkiem mazāk nekā 2020. gadā.
“Ugunsgrēku skaits bija mazākais pēdējos četros gados un lielā mērā to ietekmēja ievērojamais kūlas ugunsgrēku kritums – no 458 kūlas ugunsgrēkiem 2019. gadā uz 276 ugunsgrēkiem 2020. gadā un 186 ugunsgrēkiem pērn. Glābšanas darbu skaits nedaudz pieaudzis, bet maldinošo izsaukumu skaits samazinājies par vairāk nekā 100 izsaukumiem,” situāciju Vidzemē raksturo komandieris.
Aicinājums neizmantot bojātas apkures iekārtas
Apkures iekārtu nepareiza izmantošana joprojām ir viens no izplatītākajiem ugunsgrēku iemesliem, tāpēc svarīgi ievērot ugunsdrošības ābeci – neizmantot bojātas apkures iekārtas vai dūmvadus, regulāri iztīrīt sodrējus no dūmvada, kurināmo un citus degtspējīgus materiālus novietot ne tuvāk par 1,2 metriem no apkures iekārtas durtiņām, nenovietot apkures ierīču tuvumā degtspējīgus priekšmetus, piemēram, uz krāsns vai kamīna nežāvēt drēbes un apavus.
Pusmiljons zvanu bija nepareizais adresāts
Februārī atzīmē Vienotā ārkārtas palīdzības numura 112 dienu, kas Latvijā darbojas jau 25 gadus. Taču ne vienmēr protam un mākam to pareizi izmantot. “Aizvadītajā gadā Latvijā 112 zvanu centros saņemti 938 tūkstoši zvanu un no tiem tikai 48 % bija saistīti ar iespējamo apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un dzīvībai, īpašumam vai apkārtējai videi. Pusmiljons zvanu bija nepareizais adresāts, jo tie bija saistīti ar sadzīves problēmām, ko risina komunālie dienesti, namu apsaimniekotāji vai komersanti, nevis operatīvie dienesti, neuzmanību vai izklaidēm. Katrs šāds zvans var kavēt palīdzības sniegšanu tiem, kam tā tiešām nepieciešama, īpaši situācijā, kad zvanu centrā ienāk ļoti liels skaits zvanu, piemēram, laikā, kad plosās spēcīgs vējš,” stāsta G. Ilva.
Maldinātāji mēdz būt bērni
Jautāts, kas tad ir tie biežākie zvani, kuriem nevajadzētu ienākt 112, komandieris atzīst – daļa no zvaniem tiek veikta neapzinoties. Vecāki iedod bērniem spēlēties savu veco mobilo telefonu, bet neapzinās, ka pat ar izņemtu SIM karti iespējams piezvanīt uz 112, sastādot ciparu kombināciju vai uzspiežot ārkārtas zvanu pogu,” situāciju raksturo Alūksnes daļas komandieris.
Par ugunsnelaimju statistiku VUGD Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas apkalpojamā teritorijā, traģiskākajām nelaimēm, to iemesliem un joprojām neievērotiem ugunsdrošības noteikumiem – vairāk var lasīt 1. marta laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas.”
Reklāma