Jau iepriekš ziņojām, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 25. augustā pulksten 18.48 steidzās uz Mārkalnes pagastu, kur dega šķūnis 200 kvadrātmetru platībā un saimniecības ēka 50 kvadrātmetru platībā. 11 ugunsdzēsējiem glābējiem no Apes, Gulbenes, Alūksnes un Balviem izdevās nosargāt desmit metru attālumā esošo dzīvojamo māju.
Pulksten 22.32 šis paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks likvidēts. Sazinoties ar Mārkalnes pagasta pārvaldes vadītāju Ivetu Driņinu, noskaidrojām, ka ugunsgrēks izcēlies no zibens spēriena. “Šobrīd visu palīdzības organizēšanu ir pārņēmusi pašvaldības Sociālo lietu pārvalde. Mēs no pagasta varam palīdzēt ar izmitināšanu, sakopšanas darbos. Labā ziņa ir tā, ka īpašumi bija apdrošināti. Šobrīd tiek gaidīts slēdziens, ka tā nav bijusi ļaunprātīga dedzināšana, lai gūtu apdrošināšanas summu. No Sociālo lietu pārvaldes vienreizējais pabalsts šādos nelaimes gadījumos pienākas līdz 430 eiro apmērā,” stāsta I. Driņina.
Nodegusi ir saimniecības klēts, nojume, pirts augšējā kārta, kūtiņa un divi šķūnīši ar visu sagādāto malku. “Šīs ēkas bija labākajā stāvoklī, vecās, nedaudz iebrukušās ēkas, palikušas neskartas. Labi, ka dzīvojamā ēka palika uguns neskarta. Kā ziņo pati mājas iedzīvotāja, bija dzirdējusi spērienu, sākotnēji domājusi, ka iesperts piemājas ābelē vai ozolā. Izejot ārā, dūmus redzējusi vienā malkas šķūņa galā, un pēkšņi parādījusies liesma,” stāsta I. Driņina.
No Mārkalnes pagasta pārvaldes palīdzība tiks nodrošināta, piedāvājot pagasta algotos pagaidu strādniekus. Rīkos talku sakopšanas darbiem. Uzrunāti vietējie uzņēmēji par iespējām mājas īrniecei nodrošināt malkas krājumus ziemai.
VUGD BRĪDINA:
Saskaroties ar tādu neprognozējamu risku kā zibens, sevišķi atrodoties ārpus mājas, ir jāievēro stingrākā piesardzība, lai šī dabas parādība nekļūtu par draudu dzīvībai, tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaka iedzīvotājiem būt modriem un negaisa laikā ievērot piesardzību:
– Centieties bez īpašas nepieciešamības neiet ārpus telpām, aizveriet logus, durvis, dūmvadu aizvērtņus. Parūpējieties, lai telpās nebūtu caurvēja, ar to telpā var iekļūt lodveida zibens.
– Nekurini plīti vai krāsni. Dūmi vada elektrību un pieaug risks, ka ēkā var iespert zibens.
– Turies tālāk no elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm. Centies atrasties tālāk no ēkas ārējās sienas, ja laukā pie tās aug koks. Ja zibens trāpīs kokā, daļa no lādiņa var tikt novadīta uz ēku.
– Atvieno radio un televizoru no elektriskā tīkla. Neizmanto sadzīves elektrotehniku un tālruni.
– Sevišķi bīstams zibens ir klajā laukā. Atrodi ēku, kur patverties. Ja nav iespējams patverties ēkā, neizmanto nelielus šķūņus vai atsevišķi augošus kokus.
– Neuzturies atklātās augstienēs, blakus metāla vai metāla stiepļu žogam un zibensnovedējam.
– Ja klajā laukā nav kur patverties, tad nogulies zemē. Ja iespējams, izvēlies sausu, smilšainu grunti, pēc iespējas tālāk no ūdenskrātuvēm.
– Nemeklē patvērumu zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem – ozoliem, priedēm, liepām, it sevišķi ja to stumbru jau bojājis zibens. Pastāv risks, ka zibens var trāpīt kokā vēlreiz. Piemērots patvērums ir biezs mežs bez atsevišķiem augstiem kokiem.
– Atceries, ka pērkona negaisa laikā nedrīkst atrasties uz ezera vai citas ūdenskrātuves, peldēties, makšķerēt zivis. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves drošā attālumā.
– Kalnos turies tālāk no virsotnēm un augstām klinšu smailēm. Centies nokļūt līdz kalna pakājei. Metāla priekšmetus – alpīnistu uzkabi, cērtes, katlus, ieliec mugursomā un novietojiet aptuveni 20 – 30 metru attālumā no savas atrašanās vietas.
Reklāma