Top zaļo atkritumu laukums

Veido bioloģiski noārdāmo dārzu un parku atkritumu kompostēšanas laukumu
Atbilstoši Alūksnes novada teritorijas plānojumam 2015. – 2027. gadam, šī vieta noteikta kā tehniskās apbūves teritorija, kur izmantošanas un apbūves noteikumi paredz arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes apbūvi. Projekta vadītāja Una Tetere-Teterovska skaidro, ka laukums izbūvēts atbilstoši pieejamās teritorijas platībai, paredzamajam atkritumu apjomam un izvirzītajiem tehniskajiem noteikumiem par vides aizsardzības prasībām.

Smakas nebūs

Projekta mērķis ir izveidot bioloģiski noārdāmo dārzu un parku atkritumu kompostēšanas laukumu, vienlaikus attīstot šo atkritumu pārstrādi un vairākkārtēju izmantošanu. “Kompostēšanas tehnoloģija ir videi piemērotākā un arī ilgtspējīgākā zaļo un dārza atkritumu apsaimniekošanas metode. Kompostēšanas laukumi ir videi droši, to apkārtnē nav jūtamas nepatīkamas smakas, tie nerada neērtības apkaimes iedzīvotājiem. Atbilstoši Valsts Vides dienesta izdotajiem (VVD) tehniskajiem noteikumiem un projektēšanas uzdevumam, laukumam ir ūdensnecaurlaidīgs segums, kas ir noturīgs pret laukumā izmantoto mehānismu un transporta radīto slodzi, kā arī nepieļaus gruntsūdeņu un pazemes ūdeņu piesārņošanu,” stāsta U. Tetere-Teterovska.

Tikai pašvaldības
Jaunajā laukumā nonāks Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Spodra” darbības rezultātā radušies atkritumi – parku bioloģiskie atkritumi, zāliens pēc pilsētvides uzkopšanas, kā arī dalīti savāktie zaļie un dārza atkritumi no SIA “Pilsētvides serviss”, kas līguma ietvaros veic atkritumu apsaimniekošanu Alūksnes novadā. Laukuma teritoriju iežogos, lai izvairītos no neatbilstošu atkritumu ievešanas, kā arī veiks ievesto/uzkrāto atkritumu uzskaiti.
“Katru gadu laukumā plānots ievest 590 tonnas zaļo un dārza atkritumu. Tos kārtos grēdās – vecākais materiāls laukuma aizmugurē, jaunākais – priekšpusē. Ik gadu iepriekšējā gada kompostējamo materiālu pārkraus nākamajā grēdā, tādējādi uzlabojot materiāla aerāciju, līdz ar to kompostēšanas process noritēs produktīvāk. Kompostēšanas ilgums viena gada laikā pievestajiem zaļajiem un dārza atkritumiem būs trīs gadi. Ceturtajā gadā iegūs galaproduktu – kompostu, ko pakāpeniski izlietos augsnes bagātināšanai pilsētas apstādījumos un suspensijas veidā kompostējamā materiāla mitruma līmeņa uzturēšanai sausajos periodos. No 590 tonnām zaļo un dārza atkritumu iegūs aptuveni 290 tonnas komposta,” klāsta U. Tetere – Teterovska.

Piekļuve – kontrolēta
Uzsākot laukuma darbību, VVD jāiesniedz iesniegums atkritumu apsaimniekošanas atļaujas saņemšanai. Pēc tam kompostēšanas vietas apsaimniekotājs sagatavos izkārtni, norādot darba laiku, atkritumu veidu, ko pieņems bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumā. “Pārņemot labo praksi no citām pašvaldībām, ir varbūtība, ka arī mūsu iedzīvotājiem būs iespēja nodot bioloģiskos atkritumus – lapas, zarus, nopļauto zāli, augus, bojātus augļus, tādējādi mazinot zaļo un dārza atkritumu dedzināšanu, kas nereti piesārņo pilsētu un vidi ar dūmiem. Ņemot vērā teritorijas darbības uzraudzības nosacījumus, piekļuve šim kompostēšanas laukumam būs kontrolēta,” vēsta projekta vadītāja.
Vaicāta, cik bieži bioloģiskos atkritumus nogādās uz šo laukumu, U. Tetere – Teterovska norāda, ka šāda grafika nav, jo katrai sezonai/gadalaikam ir atšķirīga veida un apjoma bioloģiskie atkritumi.

Iegādāsies šķeldotāju

Projekta ietvaros iegādāts arī jauns šķeldotājs zaru koksnes sasmalcināšanai. “Sasmalcināta koksne vieglāk pakļaujas bioloģisko procesu ietekmei un ātrāk tiek pārvērsta kompostā. Koksnes pārstrādei nav alternatīvu, un daudzkārt iedzīvotāji izvēlas to dedzināt, neskatoties uz vides piesārņojuma ierobežojumiem,” saka U. Tetere – Teterovska.

Izmaksas
Projekta kopējās izmaksas ir 216 262,68 eiro, tajā skaitā 75 691,94 eiro Kohēzijas fonda līdzfinansējums.
Laukuma būvniecību veic SIA “Rubate” ar līgumcenu 184 863,18 eiro.
Būvuzraudzību nodrošina SIA “Būvuzraugi LV” 2783,00 eiro.
Autoruzraudzību veic SIA “Xdrafts” 1210 eiro.
Šķeldotājs iegādāts par 27 406,50 eiro.