Agita Bērziņa
Lai mazinātu latvāņu izplatību, Alūksnes novadā izstrādā Sosnovska latvāņu izplatības ierobežošanas organizatorisko plānu, kas būs kā informatīvs palīgs ikvienam zemes īpašniekam, kura teritorijā aug latvāņi. Pašvaldība arī vērtē iespēju sniegt atbalstu cīņai ar latvāņu ierobežošanu.
Signālus par neatrisināmo problēmu ar latvāņu izplatību saņēmusi arī redakcija. “Kurš un kad ir painteresējies par to, kādā veidā šis augs ir iznīcināms pašos pamatos? Priekuļos tas ir izdevies. Kādreiz tur bija latvāņu grava pushektāra vai hektāra lielumā. Šobrīd latvāņu tur nav. Kādēļ neizdodas iznīcināt citviet? Problēma ir visā Latvijā, arī Alūksnē. Zinu vairākas vietas Alsviķu pagastā, kur latvāņi aug gadiem. Kāpēc neko nedara? Tagad ir par vēlu runāt par šo jautājumu, jo latvāņi jau noziedējuši, sēklas nogatavinās. Tās ir dzīvotspējīgas pat pēc vairākiem gadiem. Ja neizdīgs tagad, izdīgs pēc 15 gadiem. Metodes, kā cīnīties, ir dažādas. Katram ir savs viedoklis,” norāda lasītājs.
Atbildīgā par Sosnovska latvāņu izplatības ierobežošanas organizatorisko plānu Alūksnes novadā izstrādi ir ainavu arhitekte Anda Klints, un plāns būs spēkā no nākamā gada 1. aprīļa. ” Alūksnes novadam šāds plāns iepriekš nav bijis. Ceram, ka iedzīvotājiem tas būs labs un noderīgs palīgs,” saka A. Klints.
Gatavojot plānu, apkopota informācija par vietām Alūksnes novadā, kur ir latvāņu platības. “Problēma ir diezgan liela. Alūksnes novadā ir 460 latvāņu audzes. Tas ir daudz. Alūksnes novadā latvāņi ir sastopami gandrīz visos pagastos, izņemot Ilzenes, Jaunannas, Kalncempju, Liepnas pagastus. Alūksnes pilsētā atsevišķās vietās audzes ir mazā blīvumā. Visvairāk latvāņu ir Alsviķu pagastā, diezgan daudz Pededzes un Ziemera pagastā. Pašvaldības īpašumos latvāņu audžu ir maz, lielākā problēma ir privātīpašumi,” saka A. Klints.
Vairāk par latvāņu izplatību Alūksnes novadā lasiet laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
Reklāma