Sestdien, 30. septembrī pulksten 14.00, uz atmiņu pēcpusdienu Mārkalnes sabiedrības centrā, kas atrodas bijušās skolas telpās, aicināti šīs skolas bijušie darbinieki. Savukārt nākamgad par godu skolas apaļai jubilejai plānots organizēt absolventu tikšanos.
Pasākuma koordinatore ir Alūksnes novada bibliotēkas struktūrvienības “Mārkalnes bibliotēka” klientu apkalpošanas centra vadītāja Sanita Silirova. “Pagājuši jau vairāki gadi, kopš Mārkalnes pamatskola slēgta, tā bija darba vieta daudziem skolotājiem un tehniskajiem darbiniekiem. Pa šo laiku neesam pulcējušies, tāpat kāds no darbiniekiem ir jau aizsaulē, tādēļ būtu svarīgi satikties un dalīties atmiņās par šo laiku, lai šos atmiņu stāstus varam arī piefiksēt,” stāsta S. Silirova.
Ideju par kopā sanākšanu rosinājušas skolotājas Selga Bībere un Ilga Marķitāne, kuras savas darba gaitas sāka Mārkalnē. “Ņemot vērā, ka bibliotēka atrodas bijušās skolas ēkā un ir zināms informācijas centrs, uzņēmos organizēšanu un pasākuma dalībnieku apzināšanu,” stāsta S. Silirova. Viņa atklāj, ka jau pieteikušies 20 cilvēki, taču aicina braukt arī bez iepriekšējas pieteikšanās. Sīkāka informācija pa tālruni 25662273.
Atmiņu pēcpusdienas dalībnieki pulcēsies telpās, kas atvēlētas Mārkalnes sabiedrības centram un bibliotēkai. Atnācējiem būs iespēja atsvaidzināt zināšanas par Mārkalnes skolas vēsturi, varēs apmeklēt speciāli šim notikumam veidoto foto izstādi “Skolas dzīves mirkļi” Mārkalnes bibliotēkas vēstures istabā. “Turpināsim tradīciju un stādīsim kociņu bijušās skolas teritorijā, kas mums atgādinās par šo satikšanos. 2016. gadā, kad skolu slēdza, iestādījām naudas koku, kurš tagad ir jau paaudzies, simbolizējot to, ka, neskatoties uz slēgto skolu, ēka ir radusi piepildījumu,” saka S. Silirova. Pasākumā noteikti izskanēs daudz atmiņu stāstu, un bibliotekāre plāno tos piefiksēt, radot materiālu bibliotēkas vēstures istabai.
Viņa uzsver, ka slēgto skolu atminēšanās ir ļoti svarīga gan vietējai kopienai, gan cilvēkiem, kuri ar to bijuši cieši saistīti, tādēļ pašvaldības kultūras dzīves organizētāji par to piedomā. “Būtu psiholoģiski grūti tikties pašos pirmajos gados pēc slēgšanas, tagad jau uz to var raudzīties ar zināmu laika distanci, kad vairāk prātā labās atmiņas, mazāk skumjas, kas saistās ar iestādes slēgšanu,” saka S. Silirova.
Turklāt viena ideja rosina nākamās. “Mēs gribam atminēties un jaunajām paaudzēm stāstīt savu vēsturi. Ar pašvaldības kolēģiem jau esam pārrunājuši, ka nākamgad sadarbībā ar tautas namu varētu rīkot bijušo audzēkņu, skolotāju un darbinieku salidojumu. Šis pasākums jau iekļauts nākamā gada plānā,” stāsta bibliotekāre.
Reklāma