Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji – domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers un Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite, tiekoties ar Ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, apsprieda vairākus novada attīstībai būtiskus jautājumus. “Alūksniešiem.lv” vēsta Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
Pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ministru ar novada uzņēmēju vajadzībām, kuras apkopotas, pašvaldībai šogad tiekoties ar 150 novada uzņēmējiem. Kā jau ziņots iepriekš, novada uzņēmēju būtiskākās vajadzības attīstībai ir ražošanas ēkas, cietā seguma laukumi un asfaltēti ceļi.
Tikšanās laikā ekonomikas ministram tika prezentēts augstā gatavības pakāpē esošais Alūksnes sporta centra projekts, tā plānotais apjoms, uzsverot, ka pašvaldība būtu gatava uzsākt šī, novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā, objekta būvniecību mēneša laikā. Tā īstenošanā galvenā problēma ir finansējums – pašvaldības pārstāvji informējuši ekonomikas ministru, ka arvien cer uz valsts atbalstu, piešķirot novadam daļēju finansējumu sporta centra būvniecībai, kā tas ir bijis solīts. Alūksnes novada pašvaldība ar lūgumu atbalstīt šī sporta centra būvniecību jau kopš 2012. gada ir vērsusies pie vairākiem Ministru prezidentiem, Izglītības un zinātnes ministrijā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pamatojusi šo Alūksnes novada prioritāti izglītībā un sportā, kā arī Latvijas Nacionālajā sporta padomē.
– Apzināmies, ka šis nav gluži ekonomikas ministrijas jautājums, taču uzskatām, ka bija svarīgi ministru par to informēt, jo būvniecības process ir saistīts ar ekonomisko aktivitāti novadā, kas īpaši svarīgi ir šobrīd, Covid-19 periodā. Ministrs bija patīkami pārsteigts, ka Alūksnes novada pašvaldībai ir šāds tik augstas gatavības projekts. Viņš izteica atbalstu attīstībai reģionos, uzsvēra, ka sportam ir milzīga nozīme gan iedzīvotāju veselībai, gan reģiona attīstības perspektīvā, – par tikšanās laikā pārrunāto stāsta Dz. Adlers.
Sarunā ar ekonomikas ministru skarts būtisks jautājums arī par daudzdzīvokļu māju celtniecību. Pašvaldības pārstāvji informējuši ministru, ka Alūksnes novadā ir ievērojami novecojis un nepietiekams dzīvojamais fonds, un šī problēma ir aktuāla jau vairākus gadus. Par kvalitatīvu dzīvojamo fondu pašvaldībā interesējas gan vietējie uzņēmēji, kuru speciālistiem nepieciešams mājoklis, gan jaunās ģimenes un novadnieki, kuri plāno atgriezties novadā.
– Aicinājām ekonomikas ministru rast iespēju saņemt atbalstu, lai uzsāktu jauna dzīvojamā fonda būvniecību Alūksnes novadā. Ministrs norādīja, ka tiek izstrādāta programma, ar kuras atbalstu pavisam drīzā nākotnē būs iespēja izveidot īres namus, un, ka šobrīd tiek izstrādāti noteikumi atbalsta saņemšanai. Jāteic, ministrs izprata, ka šīs problēmas risinājums ir būtisks, lai stiprinātu reģionu attīstību nākotnē, un aicināja pašvaldību jau gatavoties un plānot nepieciešamās aktivitātes. Sarunas gaitā sapratām, ka pašvaldībai vairāk jādomā par infrastruktūras sagatavošanu šim procesam, bet atbalstu māju izbūvei, iespējams, sniegs komersantiem. Ministrs novērtēja pašvaldības iniciatīvu un gatavību īstenot šādus projektus. Vērtējot tikšanos ar Vitenberga kungu kopumā, jāteic, ka tā bija konstruktīva saruna gan par pašvaldībai aktuālajiem, gan citiem ekonomikas jautājumiem. Ministrs arī solīja atrast laiku, lai klātienē iepazītos ar Alūksnē paveikto, – norāda Dz. Adlers.
Latvijas Pašvaldību savienībā šoruden prezentēti Ekonomikas ministrijas priekšlikumi par mājokļu pieejamības programmām, kurās Eiropas Atveseļošanās plāna ietvaros varētu būt 230 miljonu liels finansējums. Ministrijas ieskatā dzīvojamā fonda attīstībai būtu trīs virzieni – īres māju būvniecība, mājokļu būvniecība un sociālo māju pieejamība. Īres māju būvniecībai indikatīvais finansējums varētu būt 120 miljoni EUR. Šīs programmas atbalsta saņēmēji varētu būt nekustamā īpašuma attīstītāji, lai veicinātu īres mājokļu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas nevar atļauties iegādāties kvalitatīvu mājokli par tirgus cenu. Mājokļu būvniecībā uzsvars uz jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecību ar indikatīvo finansējumu 40 miljoni EUR, kur atbalsta saņēmēji būtu nekustamā īpašuma attīstītāji, tai skaitā pašvaldību kapitālsabiedrības. Savukārt sociālo māju pieejamībai būtu paredzēti 70 miljoni EUR kā granti pašvaldībām esošo sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu būvniecībai.
Reklāma