Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Teju visām vakcīnām ir paredzēta balstvakcīna

Foto: Lewis Whyld- WPA Pool/Getty Images
Arita Prindule, ģimenes ārsts

Lai arī Alūksnes novadā vakcinācijas pret vīrusu “Covid-19” aptvere ir augsta, saslimstības rādītāji ir satraucoši – ar vīrusu slimo 795 personas (dati uz 16. martu). Vakcīna ir vienīgais ierocis, kā cīnīties ar “Covid-19”. Alūksnes novadā vakcinēties var pie ģimenes ārstiem un vakcinācijas centrā, kas noteiktās dienās strādā Alūksnes Kultūras centrā. Arī ģimenes ārstes Aritas Prindules praksē pacienti var saņemt vakcīnu un balstvakcīnu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Alūksnes novadā vakcinācijas aptvere ir augsta un tas liecina, ka Alūksnes novada ārstiem ir paveicies ar izglītotiem un saprātīgiem pacientiem. Ir jāsaprot, ka neviena epidēmija nav apkarota bez vakcinācijas, tieši tādēļ tās sauc par vakcīnu regulējamām infekcijām. Protams, vakcīnai kā jebkuram medikamentam var būt blaknes, bet “Covid-19” vakcīnai tās nav sastopamas biežāk kā jebkurai citai vakcīnai. “Covid-19” vairāk apdraud gados vecus cilvēkus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām, kuriem organisms jau ikdienā ir skābekļa badā. Nevakcinējoties, gados vecāki cilvēki riskē ar smagu slimības gaitu. Teju visām vakcīnām ir paredzēta balstvakcīna – regulāri veicam revakcināciju pret difteriju, stinguma krampjiem, ērču encefalītu un citām slimībām. Tas nevienu nekad nav izbrīnījis, tādēļ pārsteidz debates par “Covid-19” balstvakcīnas nepieciešamību,” saka ģimenes ārste A. Prindule.

Vakcinācijas aktivitāte šobrīd ir samazinājusies, jo diemžēl Alūksnes novads ir līderis saslimstības rādītājos. Cilvēki, kuri atlika balstvakcīnu līdz martam, šobrīd slimo ar “Covid-19”. To rāda dati A. Prindules praksē. “Jautājot pacientiem, kādēļ izvēlas nevakcinēties, atbilde – lai izvairītos no autoimūnām problēmām. Kad cilvēks saslima ar “Covid-19”, autoimūnās problēmas parādījās tāpat. Jebkurai vakcīnai var būt blakusefekti, arī iepriekš izstrādātajām. Svarīgi atcerēties, ka neviena infekcija nav apkarota bez vakcīnas,” norāda A. Prindule.

A. Prindules praksē vakcinācijas aptvere ir 78,02 %. “Ārsts ir kā paraugs pacientiem, tādēļ ir svarīgi, ko es domāju un daru. Ja es šaubītos un neticētu, tad arī pacienti neticētu. Zāļu pret “Covid-19” nav, tādēļ vienīgais ierocis, lai cīnītos pret vīrusu, ir vakcīna. Slimo daudz, bet nāves gadījumu manā praksē ir maz. Ir gan tādi, par kuriem var teikt – varēja nebūt, ja cilvēks būtu vakcinējies,” atzīst ģimenes ārste.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vakcinācijas aptvere A. Prindules praksē

60+60 – 6970 – 7980+Kopā vakcinācijas aptvereNevakcinēti iedzīvotāji 60+Nevakcinēti iedzīvotāji kopā
86,56 %84,21 %90,53 %86,30 %78,02 %43349
Avots: Nacionālais veselības dienests

UZZIŅAI

Omikrona šķietamais vieglums

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Omokrona variants ir viens no lipīgākajiem zināmajiem vīrusiem. Vīrusa vieglums vairāk attiecināms uz vakcinētiem iedzīvotājiem un tiem, kuri saņēmuši trešo poti. Iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām omikrona variants var noritēt smagāk, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

Kāpēc vakcinācija pret “Covid-19” ir īpaši rekomendēta senioriem?

Cilvēkam novecojot, mainās imūnsistēma, līdz ar to samazinās arī spēja pretoties infekcijām un vīrusiem. Nevakcinēti seniori ir lielākā riska grupa, jo šeit apvienojas gan vecums, gan tas, ka cilvēkam nav bijusi saskare ar slimības ierosinātāju un nav vakcīnas aizsardzības. Liela nozīme ir arī tam, kad seniors ir vakcinējies – cik ilgs laiks pagājis no pēdējās devas saņemšanas un ar kāda veida vakcīnu viņš ir potējies. Tiem, kuri vakcinējušies ar vakcīnu “Janssen”, balstvakcinācija jāveic astoņas nedēļas pēc potes.

Kāpēc jāvakcinējas, ja vairāk slimo gados jauni?

Sākumā ar vīrusa omikrona paveidu inficējās bērni un gados jauni cilvēki, bet tagad aizvien vairāk slimo cilvēki vecuma grupā 65+. Senioriem bieži ir dažādas hroniskas slimības, kas palielina risku, ka omikrona infekcija varētu noritēt smagāk. Balstvakcinācija ir ļoti svarīga imūnsupresētiem cilvēkiem.

Vai izslimot ir labāk, nekā vakcinēties?

Diemžēl, neviens nevar prognozēt slimošanas gaitu – vai tā būs viegla, vidēja vai smaga. Arī omikrons gados vecākiem cilvēkiem var noritēt pietiekami smagi, turklāt radīt ilgtermiņa problēmas. Pat viegla slimošanas gaita var atstāt būtiskas sekas. Vīruss nereti bojā plaušu audus un asninsvadus, tai mēdz būt arī neiroloģiskas sekas. Vakcīnas joprojām efektīvi pasargā no smagas saslimšanas un nāves.

Kāpēc jāvakcinējas laikā, kad tik daudzi slimo?

Vakcīna nesniedz pilnīgu aizsardzību pret inficēšanos, taču tā joprojām efektīvi pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar “Covid-19”.

Avots: prof. Ģirts Briģis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs

Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.