Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien vēl nepaguva otrajā lasījumā izskatīt visus priekšlikumus likumprojektam, kas paredz Alūksnes novada iekļaušanu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ), tāpēc likumprojektu otrajam lasījumam vēl nevirzīja.
Komisija darbu pie likumprojekta turpinās nākamnedēļ.
Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) aģentūrai LETA norādīja, ka esot jautājums par to, kā esošajās pārvaldes institūcijās iesaistīsies alūksnieši, kā varēs lemt par tām SEZ darbībām, kas attieksies uz viņiem.
Komisija uzdevusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vēl pastrādāt pie šī risinājuma, norādīja Briškens.
Tāpat komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka divas deputātes – Anna Rancāne (JV) un Viktorija Pleškāne – iesniegušas priekšlikumu, kas paredz no likuma izslēgt pantu par Latgales SEZ darbības termiņu, kurā noteikts, ka Latgales SEZ pastāv līdz 2035. gada 31. decembrim, tādējādi šķietami nosūtot signālu uzņēmējiem, investoriem, ka SEZ sniegtie labumi, tai skaitā nodokļu atlaides, būs pieejamas arī pēc 2035. gada.
Tomēr Finanšu ministrija (FM) apliecinājusi, ka tas neesot tik vienkārši risināms jautājums, jo nodokļu atlaides neesot tiešā mērā sasaitāmas ar šo termiņu – tās nosakot Eiropas Savienības regulas, kurās nav noteikti kādi termiņi. Līdz ar to komisija deputāšu priekšlikumu neatbalstīja, tomēr atbalstīja, ka šāda veida stimuli būtu jāsaglabā.
Līdz ar to komisija uzdevusi VARAM un FM rast risinājumu, vai ir kāds cits veids, kā varētu uzņēmējiem un investoriem sūtīt signālu par to, ka Latgales SEZ nodokļu atlaides saglabāsies ilgākā termiņā.
Kā vēstīts, Saeima oktobra sākumā konceptuāli atbalstīja Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ.
Tāpat pirmajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.
Alūksnes novadu plānots iekļaut Latgales SEZ, lai Alūksnes uzņēmēji varētu izmantot nodokļu atvieglojumus, ko sniedz SEZ.
LETA jau ziņoja, ka Latgales SEZ darbojas kopš 2017. gada. SEZ ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem reģiona attīstības instrumentiem, jo, investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgales plānošanas reģionā, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi gan ienākuma, gan nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt pašvaldībai ir iespēja piešķirt papildus vēl 20% atlaidi, ļaujot uzņēmējiem faktiski saņemt līdz pat 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, norādījuši grozījumu autori no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).
Grozījumu mērķis ir paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti Latvijas Austrumu pierobežā, kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kas robežojas ar Krieviju.
VARAM apkopotā informācija liecina, ka līdz šā gada 17. septembrim Latgales SEZ pārvalde bija noslēgusi 94 līgumus ar kapitālsabiedrībām, kuru kopējās investīcijas ir 111,59 miljoni eiro. Noslēgtajos līgumos plānotas 715 jaunas darbavietas, no kurām 405 darbavietas jau ir izveidotas.
Starp kapitālsabiedrībām, kas darbojas Latgales SEZ, ir arī, piemēram, optiskās šķiedras uzņēmums Līvānos SIA “Light Guide Optics International” un tehniskās šķiedras ražotājs Daugavpilī SIA “Nexis Fibers”.
VARAM minētie ieguvumi no Alūksnes novada pievienošanas Latgales SEZ ir plānoti trīs jaunie līgumi 2026.-2028. gadā, noslēgtajos līgumos plānotas 13 jaunas darbavietas.
VARAM norāda, ka Alūksne kā Ziemeļaustrumu mezgls SEZ tīklā papildina Latgales lielākos centrus (Daugavpili, Rēzekni, Līvānus), sniedzot investoriem papildu izvēles vietu uzņēmējdarbībai un veicinot pierobežas ekonomisko dinamiku. Tāpat Alūksne papildināšot Austrumu pierobežas ekonomiskās attīstības centrus ar eksportam nozīmīgām loģistikas priekšrocībām – savienojumiem ar Vidzemi un Igauniju, kas nodrošināšot jaunas kravu plūsmas un stiprināšot Ziemeļaustrumu reģiona pievilcību investoriem.
VARAM informē, ka, piemēram, ja katru gadu reģionā ienāk divi vai trīs uzņēmumi, kas izmanto nodokļu un investīciju stimulus, tas nozīmē līdz 70 jaunu darbavietu radīšanu ik gadu. Pašvaldībām tas esot būtisks impulss vietējai ekonomikai un nodokļu ieņēmumiem.
Tāpat esošie uzņēmumi paplašinās, jo SEZ režīms ļauj samazināt izmaksas un atvieglot investīcijas ražošanas paplašināšanai. Ja pat daļa esošo uzņēmumu palielina apgrozījumu par 10-15%, tas radīšot papildu pieprasījumu pēc darbaspēka, loģistikas un vietējiem pakalpojumiem.
Tāpat VARAM norāda, ka pieaug nodarbinātība un iedzīvotāju noturība – ja reģionā SEZ ietekmē bezdarba līmenis samazinās par vienu vai diviem procentpunktiem, tas nozīmē desmitiem ģimeņu, kurām vairs nav jāmeklē darbs ārpus Latvijas. Tas tieši sekmēšot remigrāciju un jauniešu palikšanu reģionā.
Alūksnes novada iekļaušana Latgales SEZ ir paredzēta rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam.
