Suņi – tā ir cilvēku atbildība

Laikraksta redakcija saņēma telefona zvanu no lasītājas, kura pauda satraukumu par redzēto, ka suns Alsviķu pagasta “Aizupītēs” nokodis stirnu. “Tas bija labi kopts haskijs, kurš acīmredzot palaists vaļā. Mednieki gan stirnu uzreiz savāca, bet skats bija ļoti nepatīkams. Tagad bail laist ārā kaķi. Saimniekiem jābūt atbildīgākiem,” sacīja lasītāja, aicinot to atgādināt arī laikraksta slejās.

Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons atgādina, ka mājdzīvnieku turēšanu nosaka Ministru kabineta noteikumi “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”. Tajos noteiktas visas prasības, kādas jāievēro dzīvnieku, tajā skaitā arī suņu īpašniekiem, ne tikai viņu tiesības, bet arī pienākumi.

Viens no tiem – dzīvnieka īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par to, ko dara viņa dzīvnieks.

Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā, suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās. Ja suns atrodas ārpus šīs teritorijas, tam jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, bet bīstamam sunim – arī sarkanai atšķirības lentei.

Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suni ved pavadā. Tam ir uzlikts uzpurnis, ja tas atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu. Ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā, izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts. Pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. “Jebkurā gadījumā īpašniekam jābūt klāt un jākontrolē dzīvnieka rīcība. Šajā gadījumā suņa īpašnieks ir pārkāpis turēšanas noteikumus,” uzsver A. Tomsons.

Valsts meža dienesta (VMD) Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš stāsta, ka stirnas ir drošas, nāk uz apdzīvotām vietām, ja bijušas ābeļdārzos, atgriežas tajos vēlreiz. Kad silda saule, tās nāk ārā no meža. “Stirnām pašlaik ir divas problēmas – rapsis un plēsēji. Rapsis viņām ir saldais ēdiens, ko nespēj sagremot. Stirnas ir vilku un lūšu barības ķēdē, dabā tā iekārtots. Suņi – tā ir cilvēku bezatbildība. Ja cilvēki konstatē, ka suns plēš stirnu, būtu vēlams to nofotografēt un ziņot pašvaldības policijai. Katrā pašvaldībā ir mājdzīvnieku turēšanas noteikumi, kas jāievēro. Ja var pierādīt šo faktu, ir jāsamaksā administratīvais sods un dzīvnieka vērtība minimālās mēnešalgas apmērā. Tādēļ saimniekiem būtu jāpadomā par to, vai viņi būtu gatavi maksāt 500 eiro par sava mīluļa nedarbiem. Jāatgādina Sent Ekziperī teiciens, ka mēs esam atbildīgi par to, ko esam pieradinājuši. Tātad pats saimnieks nav nodrošinājis suņa turēšanu,” saka L. Kļaviņš.