Reklāma

Stress, miega traucējumi un trauksme – kā uzveikt pandēmijas izraisītos veselības traucējumus?

Publicitātes foto

Ieilgusī pandēmija ar daudziem ierobežojumiem un neskaidrība par tuvāko nākotni var radīt dažādas mentālās veselības problēmas, tostarp stresu, miega traucējumus un trauksmi. Kad būtu jāsāk pievērst uzmanība šiem traucējumiem un kā tos pārvarēt, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Stress

Koronavīrusa pandēmija ar tās daudzajiem ierobežojumiem un nākotnes neskaidrību daudziem rada stresu. Nogurums, vājums, aizkaitināmība, īgnums, nomākts garastāvoklis, satraukums, saslimšanas sajūta, elpošanas grūtības ir galvenās pazīmes, kas pieaugušam cilvēkam signalizē par pārlieku augstu stresu. “Euroaptieka” farmaceite norāda, ka viens no galvenajiem stresa cēloņiem ir pārslodze, kas daudzās ģimenēs var būt raksturīga tieši šajā Covid-19 pandēmijas laikā. Darbs un mācības, pienākumi ģimenē, bērnu dienas kārtības organizēšana – tas viss ir jāpaveic, taču ļoti svarīga ir laika plānošana. Tomēr jāatļauj sev nebūt perfektiem, jo tiekšanās nevainojami izdarīt visu paša spēkiem agri vai vēlu noved pie paaugstināta stresa. Vēl viens izplatīts stresa cēlonis ir realitātes neatbilstība cilvēka vēlmēm. Turklāt cilvēku spējas tikt galā ar vienu un to pašu situāciju ir dažādas – kas vienam nesagādā grūtības, citam izrādās liels stresa avots.

Lai mazinātu stresu, katram jāatrod tā novadīšanas veids. Vienam tās būs fiziskās aktivitātes, kas veicina laimes hormona jeb endorfīna izdalīšanos, citam – meditācija vai garas pastaigas svaigā gaisā, nomierinoša mūzika un kontakts ar dabu un dzīvniekiem. Pavasaris ir lieliski piemērots garām pastaigām dabā, kad krāšņās dabas ainavas priecēs aci un “dziedēs” satraukto prātu, turklāt svaigais gaiss nāks par labu veselībai un garastāvoklim.

Farmaceite skaidro, ka organisms kļūst stresa uzņēmīgāks arī tad, ja organismā trūkst magnija, tādēļ to ieteicams lietot ikdienā, nevis tad, kad jau esam pakļauti stresam. Viena no pirmajām pazīmēm, kas norāda uz magnija trūkumu ir muskuļu sasprindzinājums, krampji un spazmas. Kā arī var būt ilgstoša nelabuma sajūta, galvassāpes vai pat migrēna, nepārtraukts nogurums, iekšējs nemiers, ilgstoši slikts garastāvoklis un miega traucējumi. Ikviens no šiem simptomiem var liecināt par šīs minerālvielas nepietiekamību organismā. Lai pārliecinātos par magnija trūkumu organismā, ieteicams veikt analīzes. Magniju daļēji iespējams uzņemt arī ar uzturu. Tas atrodams pilngraudu maizē un pilngraudu putrās, tāpat arī visos zaļajos augos un dārzeņos – lapu salātos, spinātos, kāpostos, kartupeļos, pākšaugos, riekstos un sēklās, zivīs un gaļā, žāvētos augļos, banānos, avokado, kā arī piena produktos.

Savukārt, ja ir sasniegts augsts stresa līmenis, tad talkā var nākt arī augu valsts līdzekļi, kuriem ir nomierinoša, garastāvokļa stabilizējoša darbība, piemēram, baldriāns, kuram ir izteikta sedatīva darbība, arī pasiflora, melisa, apiņi, vīgrieze, mātere un kumelīte nomierinās un pozitīvi ietekmēs garastāvokli, taču, lai atrastu sev piemērotāko līdzekli, ieteicams vērsties aptiekā un konsultēties ar farmaceitu, kas katram piemeklēs atbilstošāko.

Miega traucējumi

Nespēks, nogurums, grūtības koncentrēties, kašķīgs garastāvoklis ir tikai dažas no sekām, kas var rasties pat no vienas negulētas nakts. Miega traucējumi bieži ir psiholoģiska stresa izraisīti – tās, iespējams, ir bailes par saviem tuviniekiem, liela atbildība darbā, uztraukums par kādu gaidāmu notikumu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka tieši šobrīd, Covid-19 laikā, arvien vairāk iedzīvotāju piedzīvo miega traucējumus. Lai no tā izvairītos, jāpievērš uzmanība ne tikai pietiekamam miega stundu skaitam, bet arī miega kvalitātei, kas nodrošina cilvēka fizisko un psihoemocionālo labsajūtu. Kvalitatīvs miegs palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību un vielmaiņu, savukārt pietiekams miega daudzums rada priekšnosacījumus produktīvai dienai un labām koncentrēšanās spējām dienas gaitā. Tāpat arī miegs ir būtiska komponente uzkrātās informācijas apstrādei un atmiņas nostiprināšanai un tās formēšanai, kā arī tam, ka vajadzīgā informācija tiek novirzīta ilgtermiņa atmiņā, bet nevajadzīgā tiek izdzēsta.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu miegu katru dienu, svarīgi pārskatīt savus ikdienas paradumus. Fiziskas aktivitātes, svaigs gaiss, sabalansēts uzturs un spēja relaksēties ir galvenie labas pašsajūtas stūrakmeņi. Ja ar to nepietiek, pirms gulētiešanas var izmēģināt kādu no aptiekā nopērkamajiem līdzekļiem, kuru sastāvā ir melatonīns, kas palīdzēs iemigt un atvieglos nepatīkamās izjūtas, ko izraisa izjaukts dabīgais diennakts ritms. Ja priekšroku dodat augu valsts līdzekļiem, ieteicams vaicāt farmaceitam pēc apiņus un melisu saturošiem līdzekļiem. Apiņiem piemīt nomierinoša iedarbība, tie veicina ciešu un veselīgu miegu, savukārt ārstniecības melisa palīdz atslābināties un uzturēt labu garastāvokli, veicina garīgu un fizisku labsajūtu.

Trauksme

Trauksme ir organisma reakcija uz reālu vai iedomātu bīstamu situāciju, kas rada paātrinātu elpošanu un sirdsdarbību, sāpes jebkurā ķermeņa daļā, paaugstinātu asinsspiedienu, galvassāpes un diskomfortu vēderā. Trauksmes bioloģiskais uzdevums ir cilvēku pasargāt, taču, ja stresu izraisošās problēmas netiek atrisinātas, trauksme var kļūt hroniska un veselībai bīstama. Tā var rasties no gadiem ilgas spriedzes ģimenē, mobinga skolā vai darbā un citu ilgstošu stresu raisošu situāciju ietekmē. Arī koronavīrusa pandēmija, kuras rezultātā daļa cilvēku zaudējuši darbu, tādējādi ierobežojot finansiālo brīvību, bet daļai radījusi saspīlētas attiecības ģimenē, ievērojami ietekmē cilvēka psihoemocionālo stāvokli un kopējo stresa līmeni. Ilgstoša trauksme ir ļoti kaitīga veselībai – tā izmaina visu organisma darbību un kļūst par autonomu slimību, kuru visbiežāk neatpazīst un neārstē. Tāpat no hroniskas trauksmes cilvēks cieš psiholoģiski – attīstās neirozes, panika, veģetatīvā distonija, depresija un citi veselības traucējumi.

Trauksmes vai panikas lēkmju gadījumā ieteicams vērsties pie speciālistiem – jo ātrāk trauksme un panika tiek ārstēta, jo rezultāts būs labāks. Ja cilvēks vēršas pēc palīdzības pie psihoterapeita pēc pirmās panikas lēkmes, bieži ir iespējams palīdzēt jau dažu mēnešu laikā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt