Šonedēļ 7. Siguldas kājnieku pulkam – 105

Latvijas valsts vēsturē 7. Siguldas kājnieku pulks ir atstājis paliekošas pēdas. Tas pastāvēja vien 20 gadus, bet pulka varoņdarbi Latvijas Neatkarības karā, sabiedriskā aktivitāte miera laikā dzīvo atmiņās un atstātajās vērtībās.

Gatavojoties pulka 105. gadadienai, kas aprit 20. jūnijā, Alūksnes novada muzeja darbinieki izveidojuši ceļojošo izstādi “Pa 7. Siguldas kājnieku pulka pēdām”.

“Izstāde apmeklētājiem sniegs plašāku priekšstatu par 7. Siguldas kājnieku pulka nozīmi, militāro darbību, ikdienas dzīvi un sabiedriskajām aktivitātēm. Tās saturā būs atspoguļots hronoloģisks un tematisks stāsts par pulka darbību: pulka dibināšana, Bermontiāde un Latgales atbrīvošana, pulka dislocēšana Alūksnē un atstātais mantojums, vienības dislocēšana Gulbenē, Liepnā, Viļakā un vasaras nometne Litenē, pulka simbolika, komandieri un 7. Siguldas kājnieku pulka izformēšana,” stāsta Alūksnes novada muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Linda Apšusala.

Informatīvo stāstu par 7. Siguldas kājnieku pulka darbību papildinās karavīru personīgās lietas, atmiņas, fotogrāfijas un dažādi dokumenti, kas uz planšetēm būs eksponēti digitāli.

Izstāde tapusi, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam, un tās saturā izmantoti Alūksnes novada muzeja pētnieciskā darba un krājuma materiāli, kā arī materiāli no Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Viļakas muzeja, NBS Kājnieku skolas un privātpersonu arhīviem.

Ekspozīcija Alūksnes novada muzejā būs apskatāma līdz 31. augustam, bet, sākoties septembrim, tā sāks ceļot pa izglītības un kultūras iestādēm.

Ieskats vēsturē (Avots: Alūksnes muzeja krājums)

Siguldas kājnieku pulku sāka formēt 1919. gada 20. jūnijā Naukšēnu muižā, Rūjienas apkaimē, saskaņā ar Ziemeļlatvijas brigādes komandiera pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu. Pulka pirmais komandieris Oskars Dankers savās atmiņās reiz bija teicis, ka “siguldieši paši savām asinīm rakstīja slavas pilnas lappuses pulka vēsturē”. Ik gadu pulka jubilejā mums šīs slavas lappuses atkal jāatšķir, jo pulka labos darbus gaišā piemiņā un sirdīs glabā arī alūksnieši. Pēc Latvijas Neatkarības kara Alūksnē dislocētais 7. Siguldas kājnieku pulks atstāja nozīmīgu ieguldījumu pilsētas attīstībā, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā, sporta un kultūras dzīvē, kā arī pilsētas labiekārtošanā. Pulka karavīri Tempļakalna un Alūksnes pilsmuižas parkā organizēja brīvdabas izrādes un kino, dziedāja korī un kopā ar orķestri sniedza koncertus pilsētas iedzīvotājiem. Ar pulka gādību tika uzcelti un uzturēti vairāki objekti – Gaisa jeb Veļu tilts, paviljons “Pulka telts”, Saules tilts, Skatu tornis un Garnizona kapi. Karavīri sakopa arī Alūksnes ezera un kazarmu tuvāko apkārtni – iestādīja ābelītes, košumkrūmus, ogulājus, pie ezera izraka grāvjus, nosusināja purvainās vietas, kā arī ierīkoja gājēju celiņus. Ik gadu pulks piedalījās Mežu dienās, kuru laikā parkos stādīja kokus un apstādījumus, kā arī veica apkārtnes tīrīšanu. Pateicoties pulka aktivitātēm, mūsu mazā pilsētiņa gluži vai atdzīvojās un uzplauka.