Aivita Lizdika
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes marta sēde šoreiz notika Alūksnē. Tajā piedalījās Attīstības padomes vadība, Vidzemes novadu pašvaldību vadītāji un vietnieki, kā arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens un ministrijas pārstāvji, Latvijas Autoceļu uzturētāja, VAS “Latvijas Valsts ceļi” un Autotransporta direkcijas vadība.
Sarunu tēmas – par plānotajiem darbiem valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, sabiedriskā transporta pārvadājumiem, par pasta darbību un citām aktualitātēm. Nozares pārstāvji norādīja, ka ceļu uzturēšanā plāno ciešāku sadarbību ar vietējām pašvaldībām, ministrijām, plāno pārveidot valsts ceļu uzturēšanas stratēģiju atbilstoši veiktajai skolu reformai, bet slēgtās pasta nodaļas reģionos nesola atjaunot.
Mainīs uzturēšanas stratēģiju
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresivie”) Alūksnē tikās ar Vidzemes plānošanas reģiona padomi, lai apspriestu satiksmes un transporta nozares aktualitātes saistībā ar Valdības rīcības plānu 2024. gadam. Sēdes gaitā ar detalizētāku valsts reģionālo un vietējo autoceļu uzturēšanas un attīstības programmu 2024. gadā un tuvākā nākotnē iepazīstināja VSIA “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. Pēc iepazīšanās ar M. Lazdovska sniegto informāciju Vidzemes pašvaldību vadītāji ar satiksmes ministru un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vadītāju pārrunāja atsevišķu autoceļu posmu primārās un sekundārās atjaunošanas iespējas, kā arī tam nepieciešamo finansējumu skolu tīkla reformas ietvaros. Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers un izpilddirektors Ingus Berkulis klātesošajiem prezentēja novada problemātisko valsts ceļu tīklu, pastāstīja par situāciju, ar kādu Alūksnes novada pašvaldībai nācās saskarties, pārvadājot skolēnus, un aicināja problēmas risināt.
M. Lazdovskis piekrita pašvaldību vadītājiem, ka vietējo ceļu tīkla uzturēšanas stratēģija skolu tīkla kontekstā uzņēmumam esošā finansējuma ietvaros būs jāmaina. Tomēr viņš nesolīja, ka ievērojami mainīs valsts autoceļu uzturēšanas klases un izteica priekšlikumu vienoties valsts ceļu uzturēšanai sadarbībā ar pašvaldībām. “Saņemot attiecīgu papildu finansējumu, pašvaldības varētu rūpēties par savlaicīgu valsts ceļu attīrīšanu no sniega ziemā, lai laicīgi un droši varētu kursēt skolēnu pārvadātāji,” plāno vadītājs.
Bērni izauguši – ceļa joprojām nav
Neapmierināti ar “Latvijas Valsts ceļu” darbību bija vairāki novada pašvaldību vadītāji. Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis norādīja, ka pašvaldības darbiniekiem nākas iedzīvotājiem taisnoties par ceļu uzturētāja neizdarībām, par neizbraucamajiem lauku ceļiem pavasarī un citu. “Iedzīvotāji nezina un viņiem ir vienalga, vai tas ir valsts vai pašvaldībai piederošs autoceļš. Par bedrēm, par šķīdoni uz tiem jāatbild pašvaldībai, ceļiem jābūt kārtībā. Iedzīvotāji saka – bērni jau ir izauguši lieli, bet viņu bērnībā solītā ceļa uz novada centru daudzviet tā arī nav,” teica A. Caunītis.
M. Lazdovskis apstiprināja, ka arī uzņēmums saņem ne tikai pašvaldību vadības, bet arī reģionu iedzīvotāju un uzņēmēju sūtītas vēstules, kurās viņi pauž savu neapmierinātību ar ceļu stāvokli. “Sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju ceram uz lielu vietējo pašvaldību atbalstu valsts ceļu tīkla sakārtošanā un uzturēšanā reģionos,” teica M. Lazdovskis. VPR Attīstības padomes administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede norādīja, ka plānošanas reģions būs priecīgs saskaņot jebkuru nozares pārstāvju iniciatīvu.
Ieguvums – intensīvāka satiksme reģionos
Par autoceļu uzturēšanu, galvenajiem darbības virzieniem un pilnveidi klātesošajiem pastāstīja VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis, par sabiedriskā transporta attīstību – SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune. Klātesošie diskutēja par sabiedriskā transporta nozari, tajā skaitā vienoto biļešu sistēmas ieviešanu valstī, dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu un tā sasaisti ar citu transportu maršrutiem. “Maršrutu tīkla pārveides ieguvumi būs intensīvāka autobusu satiksme reģionālajos savienojumos, autobusu nobraukuma samazinājums, uzlabota vilcienu rentabilitāte un pakalpojuma pieejamība, palielināta pasažieru plūsma ar sabiedrisko transportu,” norādīja A. Caune. Aktuāli bija arī jautājumi par sabiedriskā transporta kustībai neatbilstošu ceļa braucamās daļas stāvokli, reisu izpildi ar kavēšanos, bezskaidras naudas norēķinu nenodrošināšanu autobusos un autobusu vadītāju trūkums.
Atjaunot nesola
Saistībā ar pasta pakalpojumu pieejamību satiksmes ministrs K. Briškens norādīja, ka pašlaik notiek VAS “Latvijas Pasts” restrukturizācijas plānošana, vienlaikus neļaujot pastam strādāt ar zaudējumiem. Jaunievēlētajai pasta vadībai uzdots izstrādāt līdzsvarotu modeli pasta attīstībai, kas ietvertu dažādus risinājumus. “Solīt, ka pasts atjaunos savas aizvērtās nodaļas Alūksnes novadā un citur, nevaru. Tomēr risinājums varētu būt, piemēram, ka reģionos pasta pakalpojuma sniegšanas funkciju turpmāk uzņemtos pārdevēji vietējās tirdzniecības vietās vai bibliotekāri, kuri strādā valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros. Šī gada aprīļa vidū VAS “Latvijas Pasts” ministrijai prezentēs redzējumu par savu turpmāko attīstību,” atklāja K. Briškens. Runājot par dārgajiem pasta pakalpojumiem, abonējot presi pasta nodaļās, ministrs norādīja, ka izdevniecības ir komersanti, kuri savu preci pārdod, lai gūtu peļņu, tādēļ piemēroti attiecīgi uzcenojumi.
Reklāma