Skolās ēdina zaļāk

Pusdienām skolās ir jābūt ne vien veselīgām, bet arī garšīgām, vizuāli pievilcīgām un smaržīgām – baudījumam visām maņām. Trīs Smiltenes novada skolas, tostarp Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola, iesaistījušās projektā “Zaļās skolas ēdināšana”, skolās mainot ne vien ēdienkartes, bet arī ēdiena izkārtojumu, un nākotnē paredzēts pusdienu gatavošanai izmantot arī bioloģiski ražotu pārtiku.

“Pirms nedēļas projekta partneri no Tukuma novada pašvaldības, Setomaa apvienības un Rouges pašvaldības pirmo reizi viesojās Smiltenes novada skolās, un ar prieku secinājām, ka pārmaiņas jau notiek. Iepriekš mūsu skolu virtuves darbinieki viesojās Igaunijā, devās vērtīgā pieredzes braucienā uz Zviedriju, redzēto un dzirdēto ievieš jau savās virtuvēs. Reizēm lielas pārmaiņas notiek, izdarot tikai mazu sīkumu. Piemēram, zviedru skolās izkārtojot ēdienu, ko bērni paši liek uz šķīvja, vispirms ir vairāku veidu salāti un tikai tad, piemēram, kartupeļi un gaļa. Kādēļ? Lai bērni izvēlētos vairāk ēst salātus – vispirms saliek salātus, līdz ar to gaļai un kartupeļiem vietas paliek mazāk. Palsmanes skolā to izmēģina, un tas tiešām strādā. Vēl mainīja ūdens izvietojumu, piedāvājot pusdienas, lai bērni vairāk dzertu ūdeni,” stāsta projekta vadītāja Daiga Bojāre.

Baudījums visām maņām

Lai mazinātu neapēstās pārtikas apjomu, šķīvji pēc ēšanas bērniem jāiztīra pašiem. “Apes skolā to izmēģināja, un arī tas strādā, vienreiz redzot, cik daudz tomēr neapēdam, otrreiz bērns izvērtē un uzliek mazāku porciju. Pārtikas atkritumu ir mazāk,” stāsta D. Bojāre. Vienā no Zviedrijas skolām redzējuši, ka paši bērni var veidot salātus, kādus vēlas, – ir izvietoti dažādi produkti, mērcītes, eļļas, bet sajaukt kopā var pats. Citā virtuvē viņi redzējuši, ka pagatavotiem salātiem līdzās novietoti veseli dārzeņi, no kā salāti tapuši. Bērni droši var uzdot pavāram jautājumus, aptaustīt produktus. “Nav runa tikai par sāls vai cukura daudzumu, ēdiens ir garšīgs vai nē, bet jābūt visu veidu baudījumam. Ēdamzāles pārvērš par skolu restorāniem, uzlabojot apstākļus,” saka D. Bojāre. “Nianse, par ko iepriekš nebijām aizdomājušies, – nozīme ir arī videi, kādā bērni ēd pusdienas. Nedrīkst būt skaļi trokšņi. Apes skolā iepriekš visi bērni ēda vienā maiņā un nereti pusdienu zālē bija ļoti trokšņaini. Sākoties jaunajam mācību gadam, izmēģina jaunu sistēmu, pusdienu starpbrīžus dalot divās daļās – 1. – 4. klase ēd vienā, bet 5. – 9. klase ēd otrā,” saka D. Bojāre.

Jāmaina domāšana

D. Bojāre norāda, ka pieredzes braucienos ir ļoti vērtīgi un svarīgi iesaistīt visas puses – gan skolu direktorus, gan pavārus. “Protams, nevienas pārmaiņas nenotiek uzreiz, bet pakāpeniski. Ir tikai jāsāk, un to šobrīd darām. Jāmaina ir ne tikai sistēma, bet arī domāšana. Arī Zviedrijā viss nenotika tik ātri. Interesanti, ka vissarežģītāk esot mainīt tieši skolotāju attieksmi, kuri mēdzot pretoties un noliegt kādus jaunumus. Paši bērni un vecāki ir daudz elastīgāki. Vēl interesanti likās, ka Zviedrijā skolu un bērnudārzu pavāri ir bijušie restorānu šefpavāri. Aiziet no izcilām un labi apmaksātām virtuvēm, jo grib mainīt pasauli, – rūp daba, ekoloģija, atkritumu samazināšana. Strādājot skolā vai bērnudārzā, saredz iespēju audzināt jauno paaudzi. Viņi gatavo radoši un paši saka, ka ar ēdienu ir jāspēlējas. Mūsu mentalitātei varbūt tas nav saprotams, bet viņiem neliekas nekas neparasts ļaut bērniem ar rokām aiztikt dārzeņus, veidojot šķīvjos zīmējumus,” stāsta D. Bojāre.

Bioloģiskā pārtika

Tomēr, lai pavāri varētu strādāt tā kā Zviedrijā, nepieciešams uzlabot aprīkojumu. “Tas, ka skolu virtuves atšķiras, ir vairāk kā skaidrs, un nav jau arī viss redzētais obligāti jāievieš. Pirmais solis – redzēt, ka var notikt savādāk. Ēdiens skolā var būt garšīgs un daudzveidīgs. Zviedrijā viņi pat ir devušies ielās ar tādu kā ātro uzkodu busiņu un dalījuši cilvēkiem skolēniem gatavotu ēdienu, lai parādītu, ka skolu ēdiens ir foršs. Tā ir stereotipu laušana. Arī mums bija iespēja ēst skolēniem paredzēto ēdienu, un varam teikt, ka bija garšīgi. Piemēram, ēdām veģetāro kotleti, nemaz nenojaušot, ka tur nav gaļas. Garšoja ļoti labi,” saka D. Bojāre.

Grūtāka projekta daļa būs bioloģiskās pārtikas ieviešana skolās, prognozē D. Bojāre. “Nav tā, ka nav zemnieku un lauksaimnieku, kuri audzētu bioloģiskos produktus, bet sarežģīta ir šīs pārtikas “dabūšana” skolās. Iepirkums vēl nav bijis,” stāsta D. Bojāre un norāda, ka, pārņemot Igaunijas pieredzi, skolās vajadzētu ieviest 20 % no kopējās pārtikas tieši bioloģisku. Tas tiks panākts piecu gadu laikā. Latvijas puses pilotskolās sākumā tie varētu būt vien 5 %. Projekts noslēgsies 2025. gadā.