Par tradīciju kļuvusi Alūksnes novada pašvaldības apbalvojuma “Pagodinājums” piešķiršana – tādā veidā pašvaldība cildina un pateicas par darbu izciliem pedagogiem, radošiem kultūras nozares ļaudīm, aktīviem sportistiem un mērķtiecīgiem uzņēmējiem. Godinot apbalvojuma saņēmējus un viņu veikumu, apbalvojumus pasniegs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītajā pasākumā “Stāsts par mums pašiem” 4.maijā pulksten 16.00 Alūksnes Kultūras centrā.
Izgatavojis unikālo iespiedmašīnas prototipu
Pagodinājums par sadarbību un nozīmīgu ieguldījumu unikālu kultūrvēstures liecību atjaunošanā, veicinot Alūksnes atpazīstamību, piešķirts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “ZZ Wood Works” un uzņēmuma valdes loceklim Ivaram Zaharenokam. Ivars savā galdniecībā izgatavojis arī unikālo, Latvijā vienīgo Gūtenberga iespiedmašīnas prototipu, ar kādu savulaik iespiesta Bībele. Tā tagad apskatāma Bībeles muzejā, un katrs apmeklētājs var izmēģināt pats iespiest vārdus no Bībeles. “Rasējumu iespiedmašīnai nebija, pētīju zīmējumus, informāciju internetā, eksperimentēju un gatavoju,” atklāj galdniekmeistars. I. Zaharenoka darbs saistīts ar individuālajiem pasūtījumiem – uzņēmums gatavo logus, durvis, kāpnes, mēbeles un citu, bet nākotnē Ivars vēlētos vairāk nodarboties ar restaurāciju.
Viņš savā uzņēmumā radījis iespēju praktizēties jaunajiem galdniekiem, kuri šo profesiju apgūst Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā. Gūt pieredzi praktiskajā darbā uzņēmumā “ZZ Wood Works” audzēkņiem ir iespēja jau vairāk nekā desmit gadus.
“Prieks, ka mans darbs un mana centība ir tik augstu novērtēta,” uzzinot par piešķirto pagodinājumu, saka I. Zaharenoks. Viņš atzīst, ka pašam lielāko gandarījumu sagādā darbs ar koku, kad redzams ir sava darba rezultāts. Ivaram interesi par koka darbiem jau bērnībā raisījuši vectēvs un vecvectēvs, vecākais brālis, kuri bija galdnieki, arī skolas gados patikušas darbmācības stundas, kur zēniem bija jādarbojas ar koku.
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienā I. Zaharenoks novēl Latvijai zelt un plaukt, savukārt alūksniešiem būt iecietīgākiem, saprotošākiem citam pret citu, bet pašiem – uzcītīgākiem. “Novēlu ieraudzīt, cik skaista pēdējos gados izaugusi mūsu pilsēta. Par to runā jau visā Latvijā,” saka galdnieks.
Talants “atvērt” jauniešus
Apbalvojumu “Pagodinājums izglītībā” nominācijā “Pedagogs iedvesmotājs” pašvaldība piešķīrusi Alūksnes Bērnu un jauniešu centra (ABJC) interešu izglītības programmas “Improvizācijas teātra studija “Profitroļi”” skolotājai Agitai Līdumniecei.
Pagājušajā gadā jauniešiem no “Improvizācijas teātra studija “Profitroļi”” A. Līdumnieces vadībā izdevās ļoti veiksmīgs starts konkursos gan Vidzemē, gan valsts mēroga kārtā. Pavisam konkursam viņa gatavoja četras jauniešu komandas, un divas no tām – 5. līdz 6. klašu un 7. līdz 9. klašu grupas – iekļuva valsts turnīrā. 5. līdz 6. klašu skolēnu grupa valsts turnīrā guva 1. vietu, bet 7. līdz 9. klašu skolēni – 2. vietu. “Tie bija ilgstoša darba augļi, jo ar pirmās vietas ieguvēju grupas bērniem strādāju jau no pirmās klases. Pērn bija viņu Zvaigžņu stunda. Arī šogad gatavojamies šīm sacensībām, un novēlu, lai viņiem izdodas veiksmīgi sevi parādīt,” stāsta A. Līdumniece. Bērnu teātra grupas piedalās ne vien konkursos, viņi bieži vien ar priekšnesumiem uzstājas arī savās skolās, Alūksnes novada rīkotos svētkos.
“Man ļoti patīk skolotājas darbs un tieši ar pusaudžiem – personībām, kuras tajā brīdī veidojas. Vēl interesantāk ir tad, ja šis darbs nepadodas viegli un tas ir izaicinājums. Man ir prieks, ka šī darba rezultātā bērni kļūst par drošiem improvizatoriem, kuri izaug par līderiem un jau pieaugušā vecumā vada ievērības cienīgus svētku pasākumus,” saka skolotāja.
A. Līdumniece ar ABJC vadību jau ievadījusi sarunas par ieceri improvizācijas teātra studijā iesaistīt arī vidējās izglītības posma jauniešus. Viņa novērojusi, ka 9. klašu skolēni, ikdienā apgūstot teātra mākslas mācību stundu vielu, izrāda ieinteresētību un, lai arī sākotnēji bijuši kautrīgi un apmulsuši, darbojoties “atveras”.
Latvijai un alūksniešiem valsts svētkos A. Līdumniece novēl redzīgas acis. “Ar lielu sirdsmīlestību saredzēt labo, novērtēt apkārtējo cilvēku veiksmīgi paveikto darbu, priecāties par dabu un pasauli apkārt, gan arī kritiski izvērtēt ne tik labo,” aicina pagodinājuma saņēmēja.
Mūsdienīga pieeja un sirdsdegsme
Apbalvojums “Pagodinājums” nominācijā “Par mērķtiecību un sasniegumiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem” piešķirts Alūksnes Mūzikas skolas sitaminstrumentu spēles izglītības programmas vadītājam Mārcim Kalniņam. Uzzinot par apbalvojumu, viņš bijis pārsteigts, bet sajūtas, protams, esot patīkamas. “Jauki apzināties, ka tavs darbs un panākumi ir novērtēti. Pagājušais gads bija jaudīgs – Valsts konkursā, kurš notiek tikai reizi četros gados, ieguvām izcilus rezultātus vairākās vecuma kategorijās, kā arī piedalījāmies senākajā online pasaules konkursā, kur arī tikām novērtēti ar godalgotām vietām,” stāsta sitaminstrumentu spēles pedagogs. Viņš uzsver, ka visi sasniegumi nebūtu iespējami bez Alūksnes Mūzikas skolas vadības, direktores Danas Berkules un audzēkņu vecāku atbalsta, kā arī koncertmeistares Initas Lembas ieguldītā darba. “Domāju, cilvēki pamanījuši aktivitāti, radošumu un komunikāciju, tādēļ esmu izvirzīts. Cenšos nenostādīt mācību programmu kā prioritāti, bet ar katru audzēkni strādāju individuāli. Lai skolēni ar prieku apgūtu savu instrumentu, svarīga ir mūsdienīga pieeja,” par darbu ar jauniešiem stāsta M. Kalniņš. Viņš atzīst, ka ir brīnišķīga sajūta, ja spēj iemācīt mīlestību pret mūziku. “Patīkami dzirdēt gala rezultātu koncertos, eksāmenos un ieraudzīt, kā audzēknis sāk muzicēt, izprast mūzikas valodu. Lielākā gandarījuma sajūta, ja audzēknis izsaka vēlmi turpināt savu instrumenta spēles apmācību kādā no mūzikas vidusskolām,” stāsta pedagogs. M. Kalniņš ir koncertējošs skolotājs, kurš ne tikai māca bērnus, bet arī pats piedalās dažādos projektos un koncertos ar mūziķiem un draugiem. “Šādas aktivitātes pilnveido manu personību, tāpēc turpināšu neatlaidīgi iekarot jaunas muzikālās virsotnes. Prieks, ka varam nest Alūksnes Mūzikas skolas un novada vārdu tālāk,” viņš saka.
Lielākie izaicinājumi ikdienas darbā esot izprast katru audzēkni, saprast viņa vēlmes, noskaņojumu un sajūtas. “Man ir svarīga plānošana, jo strādāju trīs darba vietās, tas nozīmē vairāk darāmā. Piemēram, Ziemassvētkos ir trīs, nevis viens koncerts, kā arī jāgatavo krietni vairāk atskaišu. Tas prasa laiku un enerģiju, bet varu būt laimīgs, ka daru to, kas sagādā prieku,” vērtē M. Kalniņš. Viņš iedzīvotājiem novēl kopā veidot stipru, gudru un veselu valsti. To var izdarīt, ja neaizmirst par cilvēku, kurš arī ir Valsts.
Iemācīt bērniem domāt
“Manā ieskatā skolotāja lielākā misija ir iemācīt skolēniem domāt un analizēt,” teic Alūksnes vidusskolas dizaina un tehnoloģiju skolotāja Ilze Egle, kura šajos valsts svētkos saņems pašvaldības apbalvojumu “Pagodinājums izglītībā”.
Skolotājai ir plašs darba lauks – Alūksnes vidusskolā viņa pasniedz dizainu un tehnoloģijas, vizuālo mākslu un digitālo dizainu. “Šīs nozares pašai ir ļoti tuvas, īpaši digitālais dizains, kas ir mana sirdslieta kopš bērnības,” stāsta I. Egle. Jāpiebilst, ka digitālo dizainu viņa jau 13 gadus pasniedz arī Alūksnes Mākslas skolā, Alūksnes vidusskolā savukārt rit trešais darba gads. Skolotājai ir arī sava audzināmā klase. “Studijas uzsākot, sev teicu, ka nekad mūžā par skolotāju nestrādāšu, taču sāku strādāt vienā skolā, tad otrā, un šobrīd varu ar pārliecību teikt – superīgākais darbs ir darbs ar bērniem,” saka I. Egle.
Skolotāja skaidro – vienotais visu priekšmetu pasniegšanā ir kustināt pelēkās šūniņas, un katrs uzdevums ir vērsts uz to, lai domāšanu veicinātu. “Nav viena ceļa, kā kaut ko paveikt, tādēļ šī ceļa meklēšana ir ļoti svarīga. Dizaina un tehnoloģiju priekšmets faktiski ir amatniecības darbi, kur mēs daudz darām praktiski – darinām dažādus rokdarbus, apgūstam koka apstrādi. Mans uzdevums ir arī visas mācības sasaistīt, lai būtu starppriekšmetu saikne un pēctecība. Vizuālajā mākslā zīmējam projektu, dizainā un tehnoloģijās zīmēto radām,” stāsta skolotāja. Lai paveikto parādītu vecākiem un citiem interesentiem, tradicionāli tiek rīkotas izstādes.
“Kad redzu, ko bērni paveikuši un kad viņi nemudināti nāk un prasa darbiņu papildus, tas ir mans gandarījums. Katrs mazais ķipars ir lielākā vērtība, un mums ir jāiesēj tā sēkliņa, kas palīdzēs izaugt personībai, ar ko Latvija varēs lepoties,” teic I. Egle un svētkos visiem novēl vairāk ieraudzīt labo un domāt par pozitīvo. “Jā, vajag arī ierakumu sveces, bet reizēm jādarina arī miera baloži,” tā skolotāja.
No nekā radīt skaistas un paliekošas vērtības
Apbalvojumu “Pagodinājums uzņēmējdarbībā” nominācijā “Par atbildīgu attieksmi un noturīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot pastāvīgas darbavietas reģionā” piešķir SIA “Ozolmājas” – valdes priekšsēdētājs Viktors Dubovs.
Uzņēmums veicis remontdarbus Alūksnes skolās, bērnudārzā, Alūksnes slimnīcas rehabilitācijas nodaļā, kā arī renovētas vairākas daudzdzīvokļu mājas Alūksnē. “Jūtos pagodināts, ka saņemšu apbalvojumu – mans ilggadējais darbs ir novērtēts arī no Alūksnes novada pašvaldības. Domāju, “Pagodinājumu” saņemu, jo cilvēki redz, ka mūsu pilsēta top skaistāka un sakārtotāka – tajā roku pieliek arī SIA “Ozolmājas” darbinieki, par ko viņiem saku paldies,” stāsta V. Dubovs.
Būvniecība ir uzņēmēja sirdslieta un ar to viņš nodarbojas jau kopš 1973. gada. “Man sagādā prieku vērot, kā, pieliekot pamatīgas pūles un darbu, no nekā rodas kas jauns, skaists un paliekošs,” par paveikto stāsta V. Dubovs. Svarīgi ir turpināt iesākto un iespēju robežās virzīties uz priekšu, pielāgojoties mūsdienu tehnoloģiju attīstībai.
“Visiem Alūksnes novada cilvēkiem vēlu pavisam vienkāršu lietu – mieru un labklājību,” teic valdes priekšsēdētājs V. Dubovs.
Diriģents ir kā terapeits
Apbalvojumu “Pagodinājums kultūrā” šajos valsts svētkos saņems Jaunalūksnes pagasta jauktā kora “Ezerlāse” diriģente Ingrīda Pilskalne. Šis apbalvojums būtu dēvējams teju par mūža ieguldījumu kultūrā, jo I. Pilskalne ir ne tikai ilggadējā kora vadītāja, diriģenta misiju viņa veic jau kopš 1977. gada, neizlaižot nevienus skolēnu dziesmu un deju svētkus. Šobrīd I. Pilskalne strādā arī Mūzikas skolā, kur bērniem māca solo dziedāšanu, un Alūksnes vidusskolā pasniedz mūziku.
Diriģente atminas “Ezerlāses” pirmsākumus, kas patiesībā meklējami jau 2010. gadā, kad svinēta Kolberģa tautas nama 60 gadu jubileja. “Inta Aizupiete aicināja kopā kādreizējos sieviešu kora un vīru kora “Ezerkrasts” dalībniekus. 2011./2012. gadā sākām sezonu, un 2012. gada 17. novembrī bija mūsu pirmais oficiālais koncerts,” atceras I. Pilskalne. Dziedāšanas maisam gals bijis vaļā. “Ingrīda, mēs taču tagad gribam dziedāt! – viņi man teica, un mēs dziedājām. Pat tagad, kad mums ir vīru balsu trūkums un jāapsver jauktā kora statusa maiņa vai pat jāapdomā darbības pārtraukšana, nedrīkstu pievilt tos, kuri grib dziedāt. Jo, kā teica diriģents Jānis Ozols, dziedāšana ir latviešu tautas izdzīvošanas kods! Iespējams, vienīgā vieta, kur lauku cilvēks iziet sabiedrībā un veldzē dvēseli dziesmā, ir vietējais koris,” saka I. Pilskalne, apzinoties savu misiju – uzturēt cilvēkos možo garu, jo nedzīvojam vieglos laikos. “Diriģents savā ziņā ir kā terapeits, es nedrīkstu terapiju pārtraukt,” viņa pajoko.
Ir ikdienas koncerti priekam, bet katra kordziedātāja lielākā balva ir nokļūšana dziesmu un deju svētkos. “Tad ir tas lielākais gandarījums un ieguldītā darba apliecinājums. Kad tagad skolēniem stāstu par dziesmu svētkiem un rādu video, viņi prasa, kādēļ tur cilvēki raud… Skaidroju, ka tas ir nevis no bēdām, bet no laimes, ka varam vienoti dziedāt savā zemē savas dziesmas,” stāsta I. Pilskalne.
Skolotāja uzsver – valsti veidojam mēs paši, tādēļ šajos valsts svētkos viņa vēl pašvaldību vēlēšanās izdarīt gudru un pārdomātu izvēli – par cilvēkiem, kuri mūs var celt un padarīt mūsu dzīvi labāku.
Nebaidīties no lietām, kas stiprina pašus un valsti
Apbalvojums “Pagodinājums sportā” nominācijā “Par izcīnīto čempiona titulu LRC6 klasē Latvijas rallija čempionātā 2024. gadā un iegūto sporta meistara titulu autosportā” piešķirts Zigurda Kalniņa un Renāra Salaka rallija ekipāžai.
“Ir novērtēts mūsu ekipāžas augstais sasniegums, paldies jāsaka arī Renāram, kurš ir Alūksnes novada iedzīvotājs. Tagad esam autosporta meistari – šajā sporta veidā neko augstāk nevar sasniegt – un prieks, ka mūs novērtē Alūksnes pašvaldība,” teic Zigurds Kalniņš. Viņš ir pārliecināts – autosports ir tāds sporta veids, ar kuru saslimsti un vaļā vairs netiec. “Bet tā ir lieta, kad vari atslēgties no darba un sakārtot galvu. Kad esmu sacensībās, domāju tikai par ralliju, par visu citu pat nedrīkst domāt. Uztraukums pirms starta jau ir, bet, kā lampiņas nodziest, tā viss pazūd un sāc domāt, kā kvalitatīvi nobraukt ar pēc iespējas labākiem sasniegumiem. Kad tas beidzas, tad jūtos atjaunojies, lai atkal mestos darbos, tas ir kā aizbraukt ceļojumā – atpūsties no visa,” viņš vērtē. Jautāts par nākotnes plāniem, Z. Kalniņš stāsta, ka šogad noteikti nebrauks rallijā, jo lemts uzlabot mašīnu. “Ja brauksim, tad kopā nākamgad. Sāku vairāk domāt par saviem puikām, tie aug lielāki un arī grib pamēģināt izbraukt sacensības, pievērsīšos vairāk viņiem. Novēlu visiem mieru, lai arī kāda mums globālā situācija ir, cerēsim, ka viss beigsies labi,” saka Z. Kalniņš.
Arī Renārs Salaks pauž prieku, ka ir Alūksnes pašvaldībā pamanīti, ka ir iespēja piedalīties, cīnīties un tas viss ir pietiekami veiksmīgi sanācis divus iepriekšējos gadus. “Gandarījumu iegūstu tajā brīdi, kad, izejot visu gatavošanās posmu sacensībām, visu ko izdzīvojam sacensību laikā, kad finālā esi finišējis un cīnījies – visa adrenalīna deva un piedzīvojums. Satieku citus cilvēkus, kurus ikdienā nesanāk satikt. Tas dod prieku piedalīties. Ja izdodas uzrādīt maksimāli augstu rezultātu un atstāt aiz sevis spēcīgus braucējus, tad arī sportiskais prieks un interese neizpaliek. Par nākotnes plāniem teikšu, ka ne tikai šis sporta veids ir saistīts ar finansiālo pusi. Esam nolēmuši, ka mašīnai ir vajadzīgi uzlabojumi, un pie tiem tagad strādājam. Šis ir tehnisks sporta veids, un mašīna ir viena liela daļa no panākumu atslēgas. Titulus izcīnījām ar gandrīz standarta mašīnu, bet, ja gribam pacīnīties Baltijas līmenī, tad tehnika jāuzlabo. Plāns mums ir, un to lēnā garā sākam realizēt. Kad mums sanāks atgriezties, tagad grūti spriest, bet mērķis tāds ir,” stāsta R. Salaks. Viņa vēlējums valsts svētkos ir “saglabāt latviskumu un nebaidīties no lietām, kas stiprina mūs pašus un valsti. Darīt un nodarboties, ticēt labajam. Dzīvojot ar šādu moto, esmu pārliecināts, ka pašiem viss būs kārtībā un pārējās lietas notiksies. Būt pozitīviem, cik tas ir iespējams.”
