Re Baltica
Facebook populārs kļuvis ieraksts par to, ka vakcīnas neesot samazinājušas slimību izplatību. Tas esot noticis, uzlabojoties sanitārajiem apstākļiem. Tā nav taisnība. Izplatītāko infekcijas slimības gadījumu skaits strauji samazinājās uzreiz pēc tam, kad ieviesa vakcināciju.
Slimības samazinājās uzreiz pēc vakcinācijas sākšanas
Vēsturiski difterija un citas infekciju slimības bija galvenais bērnu nāves cēlonis. Pēdējo 100 gadu laikā vairums šo infekciju ir iegrožotas vai pilnībā apkarotas, pateicoties vakcīnām. Taču ieraksta autors ir citās domās:
“Vai vispār vakcīnas jebkad patiešām ir novērsušas kādas slimības eksistenci un izplatību? Nē, ja uzmanīgi pavērot datus un to vēsturi, tad visas galvenās slimības ir strauji mazinājušās ar sanitāro apstākļu uzlabošanos, vēl pirms sākās masveida nopotēšana. Pat tāds fakts, ka no pilsētām pazuda zirgi, ar kuru mēsliem bija pilnas ielas.”
Ja galvenais iemesls būtu bijusi sanitāro apstākļu uzlabošanās, sagaidāms, ka slimību izplatība samazinātos pakāpeniski, skaidro Padujas Universitātes pētniece Serēna Mioto un slimību novēršanas speciālists Antonio Fero. Taču vairāku valstu vēsturiskajos datos redzams, ka slimības gadījumu skaits strauji sarucis uzreiz pēc tam, kad pret to ieviesa vakcināciju.
Piemēram, Anglijā un Velsā strauji kritās masalu pacientu skaits pēc 1968. gada, kad valstī kļuva pieejamas masalu vakcīnas. Inficēto cilvēku skaits samazinājās vēl vairāk 1980. gados, kad abās valstīs sāka izmantot kombinēto MMR vakcīnu.
Avots: Lielbritānijas imunizācijas vadlīnijas The Green Book (2019).
Līdzīga tendence novērojama arī citu infekciju slimību, piemēram, difterijas, poliomielīta, vējbaku un hepatīta B izplatībā. Proti, saslimušo skaits strauji samazinājās pēc vakcīnas ieviešanas.
Vakcīnu dēļ nepieaug hronisko slimību izplatība
Ierakstā pausts:
“Taču līdz ar infekcijas slimību mazināšanos un masveida vakcinācijas kampaņām sākās kaut kas cits – hroniskās kaites.”
Hroniskām slimībām nav vienas definīcijas, taču parasti ar tām saprot ilglaicīgas, lēni progresējošas slimības, ar kurām nevar aplipināt citus. Piemēram, Pasaules Veselības organizācija par hroniskām slimībām sauc sirds un asinsvadu slimības, vēzi, ilgstošas elpošanas sistēmas slimības un diabētu. Hronisku slimību rašanos veicina, piemēram, sociālekonomiskie un vides apstākļi, kaitīgi paradumi, vecums. Iespējams, attīstītajās valstīs pieaug saslimšana ar hroniskām slimībām, jo palielinās vidējais cilvēku dzīves ilgums un uzlabojusies diagnostika.
Vakcīnas ļoti retos gadījumos var izraisīt hroniskas slimības. Piemēram, novērots, ka cilvēki pēc kombinētās MMR potes retāk nekā 0,004 procentos gadījumu saskaras ar trompocitopēniju (samazinātu asins plātnīšu jeb trombocītu skaitu). Taču nav pamata apgalvot, ka hronisku slimību palielināšanās būtu būtiski saistīta ar vakcināciju.
Covid vakcīnas bija pārbaudītas
Tālāk ierakstā apgalvots, ka Covid vakcīnas neesot pārbaudītas:
“Un mēs redzējām, kā tirgū steidzami tika palaisti pilnīgi nepārbaudīti produkti, kuru testi nav pabeigti pat tagad un blakņu apjoms joprojām vēl tikai tiek pētīts, atklājot aizvien jaunas un nelāgākas lietas.”
Covid vakcīnas pirms nonākšanas apritē bija izgājušas visu trīs fāžu klīniskos jeb iedarbīguma un drošuma pētījumus. Latvijas Zāļu valsts aģentūra norāda, ka “vakcīnu un jebkuru citu zāļu reģistrācija nav iespējama bez trešās fāzes klīnisko pētījumu rezultātu izvērtēšanas Eiropas Zāļu aģentūrā, jo tā ir viena no pamatprasībām reģistrācijai.” Piemērām, Pfizerun AstraZenecapotēm tie ir publicēti akadēmiskajā žurnālā The New England Journal of Medicine. Plašāk par to, kas tiek pētīts katras fāzes pētījumos, Re:Check iepriekš rakstījis šeit.
Ārkārtas situācijas dēļ Covid vakcīnas izstrādāja paātrināti. Standarta situācijā trīs klīnisko pētījumu fāzes veic secīgi, taču Covid potēm otro fāzi sāka, kamēr vēl noritēja pirmā, un trešo – kamēr vēl notika otrā. Parasti zāļu reģistrācijas dokumenti viena oficiāla pieteikuma veidā Eiropas Zāļu aģentūrai jāiesniedz pirms vērtēšanas sākšanas, bet Covid vakcīnu gadījumā to darīja, pirms bija pabeigti visi pētījumi. To datus iesniedza vēlāk vērtēšanas procesā. Taču tas nenozīmē, ka vakcinēja ar neizpētītām potēm.
Institūcijas neteica, ka potes ir 100% efektīvas
Ierakstā arī pausts populārais naratīvs, ka agrāk noklusēja vakcīnu blaknes:
“Redzējām, kā šīs nepārbaudītās un toksiskās šļuras tika reklamētas kā “absolūti drošas un efektīvas”.”
Ne Covid pošu ražotāji, ne veselības institūcijas, ne lielie Latvijas mediji neapgalvoja, ka potes ir “absolūti” drošas. Eiropas Zāļu aģentūra, jau pirms Covid vakcīnas nonāca ES tirgū, ziņoja par to blaknēm un skaidroja, ka potes nav 100% efektīvas (Pfizer un Moderna vakcīnas bija aptuveni 95% efektīvas, bet AstraZeneca– 60%). Par to tolaik rakstīja arī lielie Latvijas mediji. Vakcinācijas sākumā to skaidroja arī Re:Check.
Secinājums: Tieši vakcīnu iespaidā pēdējo simts gadu laikā būtiski sarukusi noteiktu infekcijas slimību izplatība. Vakcīnas nav vainojamas tajā, ka arvien vairāk cilvēku slimo ar hroniskām slimībām. Pirms Covid vakcīnas nonāca apritē, tās bija izgājušas visus nepieciešamos klīniskos pētījumus. Jau pirms Latvijā sāka vakcinēt pret Covid, bija zināms, ka potes nav 100% efektīvas un tām ir blakusparādības.
Reklāma