Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Praktiskā darba pieredze un motivācija palielina jauniešu izredzes darba tirgū

Foto: freepik.com

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) un “Norstat Latvija” veiktās aptaujas rezultāti par profesionālo izglītību un jauniešu iespējām darba tirgū liecina, ka 55% gadījumu aptaujātie Latvijas iedzīvotāji līdzās izglītībai jauniešu konkurētspējas kāpināšanai darba tirgū izceļ minimālas pieredzes nozīmi, kas iegūta, piemēram, mācību praksē. Tikpat bieži norādīts, ka jauniešu izredzes darba tirgū palielina arī motivācija apgūt jaunas prasmes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā nākamie nozīmīgākie jauniešu konkurētspējas faktori jeb priekšrocības darba tirgū tiek minēta iniciatīva, kā arī dalība ar nozari saistītos konkursos un olimpiādēs. Vismazāko nozīmi aptaujātie Latvijas iedzīvotāji piešķir jauniešu aktivitātēm sociālajos tīklos, to kā svarīgu faktoru konkurētspējai atzīmējot vien 5% gadījumu. Tiesa gan, gados jaunākie respondenti vecumā no 19 līdz 29 gadiem salīdzinoši biežāk jeb 10% gadījumu norādījuši, ka aktivitāte sociālajos tīklos ietekmē spēju konkurēt darba tirgū.

VIAA direktore Dita Traidās uzsver: “Prasmīgi un motivēti jaunie profesionāļi ir un būs kritiski svarīgi darba tirgū, to apliecina arī darba tirgus prognozes tuvākajām desmitgadēm. Nepieciešamība sagatavot kvalificētus sava aroda meistarus vienmēr ir bijis svarīgs vadmotīvs profesionālajā izglītībā Latvijā, kur mācības mijiedarbojas ar darba tirgu, tā jauniešiem veidojot pieredzes bagāžu, kas uzkrāta vēl mācību procesā.”

Līdzās kritērijiem, kas ietekmē jauniešu konkurētspēju, aptaujā tika noskaidrota arī profesionālās izglītības nozīme sabiedrībā, proti, vai profesionālās izglītības iestāžu absolventi šobrīd šķiet pieprasīti darba tirgū.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Aptauja rāda, ka katrs trešais jeb 35% no aptaujātajiem atbildējuši apstiprinoši, un tikai 19% uzskata, ka pieprasījuma pēc profesionālo izglītību ieguvušiem darbiniekiem tirgū nav. Tajā pašā laikā 45% aptaujāto atzīst, ka viņi nezina un nevar novērtēt darba tirgus pieprasījumu pēc profesionālās izglītības iestāžu absolventiem.

“Aizvadītajos gados ir noticis nozīmīgs pagrieziens, modernizējot izglītības iegūšanas procesu, lai nodrošinātu iespēju jauniešiem gūt labas iemaņas darba tirgus pieprasījumam atbilstošās profesijās. Turklāt daudziem tas ir tikai viens no pirmajiem atspērieniem tālākas izglītības iegūšanā un profesionālās karjeras ceļā. Aptaujas rezultāti arī parāda, ka daļa sabiedrības, iespējams, neaizdomājas, ka speciālisti, bez kuriem mūsu ikdiena nebūtu iedomājama, ir ieguvuši tieši profesionālo izglītību,” piebilst D.Traidās.

Jau septīto reizi Latvijā notiekošais nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss SkillsLatvia ir viens no atskaites punktiem, kas ļauj ielūkoties jauniešu prasmēs, kas iegūtas, mācoties profesionālajās izglītības iestādēs. Šogad konkurss notiks 9. un 10. maijā, Ķīpsalas izstāžu centrā, un tajā 20 dažādos prasmju konkursos savas iemaņas demonstrēs 121 konkursants no 30 profesionālās izglītības iestādēm un nozares uzņēmumiem. Jauno profesionāļu sacensību klātienē aicināts vērot ikviens interesents, jo sevišķi jaunieši, kuri, piedaloties konkursam paralēli notiekošajās aktivitātēs, varēs uzzināt par profesionālās izglītības iespējām, izmēģināt dažādas profesijas, kā arī izzināt savas karjeras izvēles iespējas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Informāciju sagatavoja: VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas vecākā eksperte Alise Devjatajeva.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.