Alūksnes novada pašvaldība atteikusies no ieceres novadā būvēt mājas pensijas vecuma cilvēkiem jeb veidot senioru ciematu. Izvērtējot programmas nosacījumus, secināts, ka tas nav ekonomiski izdevīgi. Tādēļ pašvaldības vadība plāno, kā palielināt vietu skaitu sociālās aprūpes namos, lai nodrošinātu iedzīvotājiem šo pakalpojumu, nepalielinot uzturēšanās izmaksas.

Izmaksas pieaug

Kā jau vēstīts, aprēķināts, ka senioru māju būvniecības celtniecības izmaksas ir pārāk lielas. Tāpat jāņem vērā, ka uzbūvētās ēkas pēc tam būs arī jāuztur, līdz ar ko arī klientu uzturēšanās izmaksas tajās būs pārāk augstas. Jau tagad abos novada pansionātos – sociālās aprūpes centrā “Alūksne” un “Pīlādži” – uzturēšanās izmaksas ar katru gadu pieaug. “Piederīgo līdzmaksājums pašlaik ir tik liels, ka daudzi cilvēki nevar atļauties saviem tuviniekiem nopirkt pansionāta pakalpojumus. Pieaug parādi, kas nes līdzi citus asignējumus, jo ēkas ir jāuztur, arī ēdienreizes klientiem ir jānodrošina, neatkarīgi no tā, vai tuvinieki ir samaksājuši vai nē. Līdz ar to pieaugošās izmaksas gulst arī uz pašvaldības kopīgā “maka”, kas bremzē citus darbus,” stāsta novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis. Lai klienta uzturēšanās maksājums pansionātā būtu iespējami mazāks, izpilddirektora ieskatā iestādei jābūt lielākai, ietilpīgākai, tādai, kura var uzņemt daudz vairāk klientu kā pašlaik. Tādēļ pašvaldība apsver iespēju paplašināt sociālās aprūpes centru Mālupē. Pašvaldībai piederošais zemes gabals un inženierkomunikācijas pie jau esošā pansionāta ir lieliska iespēja ēku paplašināt, izveidojot to divtik lielu, kā tā ir pašlaik. “Uzceļot piebūvi, būtu iespēja klientus no sociālās aprūpes centra “Alūksne” pārvietot uz “Pīlādžiem” un rast vēl papildu vietas jauniem klientiem. Šādā veidā vienā iestādē būs nepieciešams mazāk apkalpojošā personāla, samazināsies izmaksas, līdz ar ko varēs optimizēt vai vismaz nepalielināt klientu uzturēšanās izmaksas,” stāsta I. Berkulis.

Veikts audits

Labklājības ministrija pašvaldībā veikusi auditu par atbalsta sniegšanu trūcīgajām un maznodrošinātajām personām Alūksnes novadā. Novada Sociālais dienests auditā skalā no viens līdz četri (kur viens ir ļoti efektīvi), ieguvis otro pakāpi, kas nozīmē, ka visi tie kritēriji, ko vērtē dienesta darbībā attiecībā uz maznodrošinātajiem un trūcīgajiem, ir izpildīti pareizi.

“Audita atzinums ir pozitīvs, tajā pievienoti tikai atsevišķi ieteikumi, ko uzlabot šo personu finansiālā stāvokļa izvērtēšanas procesā. Konstatēti arī atsevišķi trūkumi darījumos vai procesos, bet sistēmas darbība kopumā netiek apdraudēta un novērtētā konsole sniedz pietiekamu pārliecību, ka risks tiek mazināts,” informē ministrijas vadošais sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš. Speciālists norāda, ka audita ziņojuma rezultāti Labklājības ministrijai paredzēti sociālā darba, sociālās palīdzības politikas attīstības īstenošanai un nepieciešamajiem pilnveides virzieniem, tāpēc šī informācija ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija un izmantojama tikai ministrijas vajadzībām. Tomēr E. Zariņš piebilst, ka Labklājības ministrija atzinīgi novērtē Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes un pārējo audita izlasē iekļauto pašvaldību sociālo dienestu profesionalitāti, sociālā darba speciālistu ieguldīto darbu un atsaucību audita laikā, kā arī ieinteresētību valsts līmeņa uzlabojumiem sociālā atbalsta pasākumu īstenošanā trūcīgajām un maznodrošinātajām mājsaimniecībām. “Audita laikā iekšējie auditori un sociālā darba profesionāļi apmainījās viedokļiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem gan pašvaldību struktūrvienībās, gan atsevišķu nozares jautājumu aktualizēšanā,” norāda E. Zariņš.

“Atzinums apliecina, ka darbs ar trūcīgajām un maznodrošinātajām personām rit veiksmīgi un šī sabiedrības daļa saņem to, kas pēc likuma pienākas,” komentē I. Berkulis.

Projekti attaisnojušies

Sevi attaisnojis arī novada Sociālo lietu pārvaldes īstenotais deinstitucionalizācijas projekts cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Līdzšinējais ir realizēts, bet tas turpināsies vēl nākamos piecus gadus. “Projekts šai cilvēku grupai ir ļoti nepieciešams, bet līdz ar to uz pašvaldības pleciem gulst tam vajadzīgais 75 000 eiro lielais budžets. Uzskatu, ka tā realizēšana un finansēšana tomēr bija jāuzņemas valstij,” saka I. Berkulis.

Tāpat savulaik Sociālo lietu pārvaldē ar Eiropas Savienības finansējumu ieviests projekts “Aprūpe mājās”, kas vēlāk no pašvaldības budžeta “prasīja” 140 000 eiro gadā. Līdz 2022. gada novembrim mājas aprūpes pakalpojumus Alūksnes novada iedzīvotājiem sniedza Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde, tagad pašvaldība to uzticējusi veikt privātajam sektoram, šajā gadījumā Latvijas Sarkanajam Krustam (LSK). Līdz ar to sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā pašvaldībai izmaksā vairs tikai 500 līdz 600 eiro gadā. “Pašvaldība šo pakalpojumu apmaksā cilvēkiem, kuriem tas pienākas pēc likuma, bet maksātspējīgās personas to no Latvijas Sarkanā Krusta pērk pašas,” skaidro izpilddirektors. Viņš novērojis, ka LSK piedāvātajam pakalpojumam “Aprūpe mājās” klientu loks ir pieaudzis, jo pilsētas ielās redzamas ne vairs viena, bet divas LSK marķētās automašīnas, kas dodas pie saviem klientiem.