Pierobežā joprojām lieto nelicencētus kanālus

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairāku desmitu Krievijas un Baltkrievijas TV kanālu rādīšana Latvijā tika pārtraukta, lai novērstu draudus Latvijas drošībai. Kopš tā laika Valsts policija regulāri kontrolē audiovizuāla satura lietošanu, konstatējot nelicencētas programmas. Īpaši aktuāli tas ir Latgales un Vidzemes pierobežas reģionos. Alūksnes novads ir viens no tiem, kur situācija šajā ziņā arvien nav uzlabojusies.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko informē, ka visā Vidzemes reģionā aizvadītajā gadā veiktas 373 audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes – gan pēc pašas policijas iniciatīvas, gan saņemot ziņojumus no iedzīvotājiem. Uzsākti arī divi kriminālprocesi. Valsts policija atzīst – likumsargiem pietrūkst rīku, kas ļautu atmaskot likumpārkāpējus, kas lieto nelegālos, lielākoties Latvijas nedraudzīgās Krievijas televīzijas kanālus. Īpaši jau tādēļ, ka interneta vide jebkurā valodā pieejama visiem. “Tas ir stāsts par cīņu ar vējdzirnavām. Diemžēl Krievijas pierobežā un ne tikai, arī valsts vidienē, nelicencētu audiovizuālu saturu iedzīvotāji patērēja, patērē šobrīd un patērēs turpmāk. Lai šo apriti ierobežotu, rīkojam profilaktiskos pasākumus un cīnāmies visiem veidiem un līdzekļiem, taču tas nav viegls uzdevums. Ja mēs patrulējam Liepnā vai Pededzē un redzam aizdomīgas antenas virs dzīvojamām mājām, policijai nav tiesību ieiet dzīvoklī un pārbaudīt, ko tur skatās, mēs to varam darīt tikai uz, piemēram, iedzīvotāju vai pašvaldības iesnieguma pamata, ka, lūk, ir aizdomas par nelegāla satura izplatīšanu. Turklāt policija var vērsties nevis pret nelegālā satura lietotāju, bet pret izplatītāju, kas attiecīgi ir kāds komersants vai “amatnieks ar zelta rokām”, kas ir šādu iespēju nodrošinājis,” skaidro I. Mitrošenko. Viņš uzsver, ka nedraudzīgo valstu audiovizuālā satura patērēšana ir bīstama tendence, jo safabricētā un nepatiesā informācija “indē” pierobežas iedzīvotāju prātus, un tad lojalitāti valstij grūti panākt. “Šis jautājums risināms plašāk. Iedzīvotāji patērē informācijas avotus, kuru lietoto valodu viņi saprot. Tie ir krievu valodā runājošie un domājošie cilvēki, kuri visticamāk valsts valodu neapgūs nekad. Ja iedzīvotāji nesaprot latviešu valodu, viņi meklē avotus krievu mēlē un klausās vai skatās to, ko saprot,” uzskata policijas amatpersona, aicinot sabiedrību šim jautājumam pievērst uzmanību.