Pētījums par reglamentētajām profesijām atklāj nevienlīdzību

Vecākiem, kas strādā reglamentētajās profesijās, reizēm jāizvēlas starp bērna kopšanas atvaļinājumu un profesionālās kvalifikācijas saglabāšanu.

Šobrīd mazu bērnu vecāki, lai varētu strādāt reglamentētajā profesijā, reizēm ir nostādīti izvēles priekšā – kopt un rūpēties par saviem mazuļiem vai mēģināt atrast ceļus, kā “izgrozīties” un izpildīt ar profesiju saistītos kritērijus, bet tāpēc pilnvērtīgi neizmantot savas kā vecāka tiesības. Latvijā ir 56 reglamentētās profesijas, savukārt kritēriji, kuru ievērošana ļauj šādās profesijās strādāt, nav vienveidīgi. Tā, piemēram, vieniem pietiek tikai ar konkrētas izglītības iegūšanu un sertifikāciju, bet citiem prasa regulāru resertifikāciju. Tiesībsargs lūdz atbildīgajām ministrijām sakārtot šo jautājumu, lai mazu bērnu vecāki var pilnvērtīgi izmantot pēctecīgus bērnu kopšanas atvaļinājumus un tāpēc nezaudēt tiesības strādāt savā profesijā.

Latvijā ir 56 reglamentētās profesijas, un teju katrai no tām ir savas atšķirīgas prasības, lai speciālists varētu tajā strādāt, piemēram, ārstam, mērniekam, pedagogam, arhitektam un citām profesijām. Šādu prasību noteikšana no vienas puses ir pamatotas ar sabiedrības interešu aizsardzību, bet no otras puses šajās profesijās strādājošiem ir jārēķinās ar zināmiem apgrūtinājumiem, piemēram, (re)sertifikāciju un regulāru profesionālu pilnveidi. Tiesībsargs 2022. gadā konstatēja sistēmiskās diskriminācijas pārkāpumu vienā no reglamentētajām profesijām, līdz ar to tika izstrādāts pētījums, lai salīdzinātu, kā darba un
privātās dzīves balanss tiek nodrošināts visās reglamentētajās profesijās. Proti, vai un kā, ja ģimenē ienāk mazulis vai vairāki mazuļi pēctecīgi, ietekmē vecāka tiesības strādāt šādās profesijās. Atbildi uz to sniedz tiesībsarga pētījums “Mazu bērnu vecāku tiesību ievērošana reglamentētajās profesijās”.

Kas ir reglamentēta profesija?

Latvijā pastāv virkne profesiju, uz kurām attiecināmi īpaši nosacījumi noteiktai izglītībai, profesionālajai kvalifikācijai, pilnveidei un citām prasībām. Tās ir profesijas, kurās nodarbinātie sniedz ar sabiedrības veselību un dažādu jomu drošību saistītus pakalpojumus. Reglamentētās profesijas ir noteiktas likumā. Pašlaik Latvijā ir 16 profesiju grupas jeb 56 reglamentētas profesijas. Tātad sabiedrības drošības un interešu aizsardzībai valsts var noteikt īpašas papildu kvalifikācijas prasības konkrētām likumā noteiktām profesijām. Taču nosakot šādus konkrētus nosacījumus, kas pēc būtības ir papildu prasības, valstij ir jāveic to samērīguma izvērtējums ar citām tiesībām.

Jauniešiem, kuri vēl tikai ir izvēles priekšā par savu nākotnes profesiju – jārēķinās, ka noteiktās profesijās varēs strādāt tikai tad, ja tiks izpildītas papildu prasības, t.i., ne tikai noteiktas izglītības iegūšana, bet arī iziets sertifikācijas process.

Mazu bērnu vecāku tiesības – jāievieš skaidri kritēriji

Papildu prasības un kritēriji attiecas uz ikvienu reglamentētajās profesijās nodarbināto, tai skaitā mazu bērnu vecākiem. Tajā pašā laikā – jebkuram nodarbinātajam ir tiesības uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, kas ietver vīriešu un sieviešu vienlīdzību attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi darbā. Vienlīdzīgas tiesības darba tirgū saistītas ne tikai ar vecāku tiesībām uz sociālo nodrošinājumu, bet arī tiesībām izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, saglabājot tā laikā darba tiesiskās attiecības un nezaudējot darba ņēmēja statusu.
Darba likums noteic: “Darbiniekam, kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem”. Neraugoties uz to, ka reglamentētajām profesijām ir paredzēts speciālais regulējums, tomēr samērīguma aspektā šo Darba likuma normu ir
jāņem vērā.

Latvijā visos gadījumos nav izvērtēts, kā bērna kopšanas atvaļinājums, īpaši pēctecīgu grūtniecību gadījumā, ietekmē vecāku tiesības izmantot šo atvaļinājuma veidu, ja vecāki nodarbināti reglamentētajā profesijā, kurai noteiktas sertifikācijas un resertifikācijas prasības. Proti, tās var prasīt konkrētu prakses laiku un tālākizglītību sertifikāta darbības laikā, kas nav savienojams ar vairākām pēctecīgām grūtniecībām un ar tām saistītajiem atvaļinājumiem. Tas rada situācijas, kurās mazu bērnu vecākiem ir jāizvēlas starp bērna kopšanu un profesionālās kvalifikācijas saglabāšanu vai arī ģimenes pieaugums tiek plānots, ievērojot prasības sertifikāta uzturēšanai. Lai nodrošinātu mazu bērnu vecāku tiesību ievērošanu, nepieciešams pārskatīt reglamentēto profesiju prasības un samērot tās ar privātās dzīves līdzsvaru.
Papildus pētījums atklāj, ka dažādām reglamentētajām profesijām ir atšķirīgas sertifikācijas un resertifikācijas prasības, kas rada neskaidrības. Proti, sertifikācijas termiņi un prasības būtiski atšķiras, nesniedzot skaidrus kritērijus šo atšķirību pamatotībai.
Pētījuma autori iesaka izveidot vienotu pieeju sertifikācijas prasību noteikšanai visām reglamentētajām profesijām, balstoties uz riska novērtējumu un profesionālās kvalifikācijas uzturēšanas nepieciešamību.

Tiesībsarga ieskatā pētījuma rezultāti un rekomendācijas ir būtiskas, lai nodrošinātu efektīvu un taisnīgu tiesisko regulējumu reglamentētajām profesijām, veicinot gan profesionālo izaugsmi, gan ģimenes dzīves līdzsvaru.

Informāciju sagatavoja: Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas vietnieks Edgars Lākutis.