Pētījums: Izjūtot saslimšanas simptomus, katrs otrais strādājošais turpina doties uz darbu

Jaunākie Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati liecina, ka trešdaļa Covid-19 inficēšanās gadījumi saistīti ar vīrusa izplatību darba kolektīvos. Veselības tehnoloģiju uzņēmuma Viveo Health veiktajā pētījumā secināts, ka vairāk nekā puse Latvijas strādājošo (56%), konstatējot saslimšanas simptomus, turpinājuši darbu. Teju visi jeb 94% uzskata, ka darba devējiem būtu jāizstrādā un jāievieš skaidrs rīcības plāns situācijām, kad personālam novērojamas saslimšanas pazīmes.

43% darbinieku darbavietā izjutuši bailes no inficēšanās ar Covid-19

Pētījums par veselības aprūpi Latvijā* atklāj, ka 79% respondentu izjūt nepatiku, ja darbavietā ierodas kolēģis, kuram novērojamas saslimšanas pazīmes – iesnas, klepus, temperatūra, u.tml. Turpretī teju katrs otrais darbinieks, konstatējot iepriekš minētos simptomus, mēdz turpināt veikt darba pienākumus jeb veic “slimstrādi”.

“Slimstrāde ir relatīvi jauns jēdziens, taču Latvijas darbavietās novērojams izsenis un gana bieži. Prakse doties uz darbu, neraugoties uz saslimšanas simptomiem, ir slikts ieradums, kam esošajā Covid-19 izplatības situācijā jāpievērš īpaša uzmanība,” saka Viveo Health Latvija vadītājs Normunds Kravalis, papildinot: “43% respondentu atzīst, ka darbavietā pēdējo 6 mēnešu laikā izjutuši inficēšanās risku. To noteikti pastiprina arī sabiedrībā pastāvošā tradīcija turpināt strādāt slimam un pieņemt par normālu, ka arī kolēģi to dara.”

Ģimenes ārsta apmeklējumam nepieciešamas 2 – 3 stundas

Pētījums liecina, ka ģimenes ārsta apmeklējums darba dienā, ieskaitot laiku turpceļā, gaidīšanu rindā, ārsta konsultāciju un laiku atpakaļceļā, pusei Latvijas iedzīvotāju aizņem 2 – 3 stundas, 5% gadījumu – 4 – 5 stundas, taču 3% ģimenes ārsta vizītei tērē pat vairāk nekā 5 stundas. Tajā pašā laikā piektdaļa darba devēju neatbalsta ārsta apmeklējumu darba laikā.

“Izjūtot agrīnus saaukstēšanās simptomus, vēlamais solis būtu sazināties ar ģimenes ārstu, lai konsultētos par ieteicamo rīcību. Pretējā gadījumā darbinieks pakļauj sevi smagākai slimības norisei, turklāt saaukstēšanās simptomus var “nodot” arī pārējiem kolēģiem,” iesaka N. Kravalis.

“Tā kā katra ceturtā iedzīvotāja ģimenes ārsts neatrodas pilsētā, kurā viņš strādā un daļai darba ņēmēju nav iespējas apmeklēt ārstu darba laikā, tad attālinātas ārsta konsultācijas risinājums kļūst arvien aktuālāks. Turklāt šobrīd attālinātas kompetentu medicīnas speciālistu konsultācijas pieejamas arī brīvdienās,” pamato N. Kravalis.

Igaunijā attālinātas ārsta konsultācijas izmanto jau 3 gadus

“Igaunijas pieredze rāda, ka attālināto konsultāciju risinājums būtiski samazina ārsta apmeklējumam veltīto laiku. Attālināts risinājums un savlaicīga piekļuve ārstam ļauj ietaupīt ne tikai līdzekļus un samazināt slimošanas ilgumu, bet arī novērš infekcijas izplatīšanās risku un rada darbiniekiem drošības sajūtu,” uzsver N. Kravalis.

Arī 94% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka darba devējiem būtu jāizstrādā un jāievieš skaidrs rīcības plāns situācijām, kad personālam novērojamas saslimšanas pazīmes. Respondenti kā būtisku faktoru izceļ arī drošu darba vidi. Turklāt 89% min vēlmi saņemt profesionālas konsultācijas par veselības drošību Covid-19 vīrusa izplatības laikā.