Pārbauda topošā Alūksnes veselības veicināšanas centra nomnieku

Alūksnes novada pašvaldībai līdz augusta beigām Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) jāiesniedz dokumenti, kas apliecina finanšu kapacitāti uzņēmumam “Aluksne Hotel Invest”, kas šovasar ieguva nomas tiesības uz pašvaldības jaunbūvējamo veselības veicināšanas pakalpojumu centru.

“Par šā projekta pamata darbībām un plānoto rezultātu no CFLA pašvaldībai ir sniegts akcepts. Savukārt, lai slēgtu vienošanos par projekta īstenošanu, CFLA ir jāgūst pārliecība par tā attīstību un dzīvotspēju. Atbilstoši drošas finanšu vadības principiem jāpārliecinās, ka mērķa sasniegšanai nav šķēršļu un paredzētās investīcijas ne tikai ieguldīs atbilstoši plānam, bet arī būs nodrošināta visu rādītāju izpilde un investīciju ilgtspēja,” situāciju raksturo CFLA Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Tādēļ CFLA no Alūksnes novada pašvaldības gaida papildu informāciju. “Pašreiz pieejamā informācija ir radījusi jautājumus – vai projekta ietvaros uzbūvējamās infrastruktūras nomas tiesības ieguvušais uzņēmums spēs nodrošināt vairāku miljonu – 3,2 miljoni – investīcijas projektā,” saka D. Reihmane.

Pašreiz noteiktais termiņš vienošanās slēgšanai ir līdz 25. augustam, bet pašvaldībai informācija CFLA jāiesniedz vismaz nedēļu ātrāk, lai to var pārbaudīt. Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite šo situāciju komentē lakoniski. “Pašvaldība ir pieprasījusi no nomnieka CFLA interesējošo informāciju un iesniegs to aģentūrā, tiklīdz būs saņēmusi,” viņa saka.

Lai izzinātu situāciju Latvijā par investīciju piesaisti, tostarp no Krievijas Federācijas, vērsāmies Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA), kā arī izmantojām iespēju taujāt viedokli Valsts prezidentam Egilam Levitam, apmeklējot 24. jūlijā reģionālo mediju tikšanos Rīgas pilī. Aģentūras Investīciju piesaistes nodaļas vadītājs Toms Stūrītis atzīst – pašlaik investīciju vide ir mazliet lēnāka, tomēr neviens no 15 pirms “Covid-19” krīzes uzsāktajiem investīciju projektiem nav apturēts.

“Vairāki investori ir pieņēmuši gala lēmumus par savas uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Runa ir par uzņēmumiem, kas strādā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), kokapstrādes, metālapstrādes un citās jomās. No investīciju piesaistes viedokļa prioritāri raugāmies uz investīcijām no ES un OECD valstīm tādās jomās kā globālie biznesa centri, IKT, viedās tehnoloģijas, bioekonomika, biomedicīna, farmācija, kā arī augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēm,” saka T. Stūrītis.

Viņš vērtē – daļa potenciālo investoru uzņēmumu saskaras arī ar grūtībām atvērt kontus Latvijas komercbankās stingro finanšu uzraudzības pasākumu dēļ.

Uzziņai

1,1 miljardu eiro
(pēc ārvalstu investoru padomes datiem) Latvija piesaistījusi ārvalstu investīcijās 2018. un 2019. gadā.
Nozares, kuru uzņēmumu pamatkapitālos 2019. gada beigās bija reģistrēts vislielākais ārvalstu ieguldījumu apjoms:
2,03 miljardi eiro – finanšu un apdrošināšanas darbības;
1,38 miljardi eiro – operācijas ar nekustamo īpašumu;
942 miljoni eiro – apstrādes rūpniecība;
725 miljoni eiro – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība;
417 miljoni eiro – lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība.
Valstis, kuru uzkrātais ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2019. gadā pieaudzis visstraujāk, ir:
Vācija: +365,32 milj. eiro;
Igaunija: +120,74 milj. eiro;
Britu Virdžīnas: +77,84 milj. eiro;
Šveice: +31,95 milj. eiro;
Čehija: +31,30 milj. eiro.
Valstis, kuru uzkrātais ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2019. gadā sarucis visstraujāk, ir:
Spānija: -288,1 milj. eiro;
Zviedrija: -189,14 milj. eiro;
Krievija: -183,21 milj. eiro;
Lielbritānija: -23,63 milj. eiro;
Lietuva: -17,43 milj. Eiro.
Avots: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Plašāk lasiet “Alūksnes un Malienas Ziņu” 28. jūlija numurā.