Sandra Apine
Vidzemes reģions ir visdrošākais visā valstī – tā, spriežot pēc deviņu mēnešu darba rezultātiem Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē, vērtē Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) priekšnieks Imants Mitrošenko. Tiekoties ar Vidzemes medijiem, tostarp “Alūksnes un Malienas Ziņām”, reģiona pārvaldes vadība pastāstīja par sabiedriskās kārtības aktualitātēm un kriminogēno situāciju novadā, akcentējot aktuālās tendences un “skaļākos” notikumus.
Jāierodas 25 minūšu laikā
Pagājuši divi gadi, kopš Vidzemes reģiona pārvalde strādā jaunā modelī, par ko jau esam vēstījuši. Strukturālās reformas redzamākā daļa skāra Vidzemes reģiona pārvaldes iecirkņus – te izveidoti trīs iecirkņi, un Alūksnes novads kopā ar Valkas, Smiltenes un Gulbenes novadiem iekļaujas Ziemeļvidzemes iecirknī. “Kaut reforma jau “apaugusi ar sūnu”, daudzi joprojām to piemin, sakot, ka esam pasteigušies, paši sev “iešāvuši kājā”, panākot, ka uz ielām esot mazāk policistu nekā līdz šim un iedzīvotāji nesaņemot kvalitatīvu pakalpojumu, kam mēs tomēr nevarētu piekrist. Sabiedrībai nevajadzētu raizēties par policijas spēju reaģēt uz izsaukumiem. Valsts policija nodrošina atbilstošu un savlaicīgu reaģēšanu uz visiem izsaukumiem neatkarīgi no mūsu iekšējiem resursiem un organizatoriskās kārtības,” teica I. Mitrošenko.
Pārvaldes priekšnieks atgādina, ka noteikumi par policijas reaģēšanas kārtību un reaģēšanas laiku paredz ierašanos 15 minūšu laikā tādās pilsētās kā Valmiera un 25 minūšu laikā reģionos. Katra situācija, kurā policija ierodas vēlāk, tiek rūpīgi izvērtēta un analizēta, lai turpinātu uzlabot pakalpojuma sniegšanu sabiedrībai. “Atgādinu, ka pie policijas iecirkņa durvīm ir domofons. To nospiežot, cilvēks var ierunāt savu vajadzību vai ziņojumu, viss teiktais tiek ierakstīts un tiks izskatīts,” skaidro I. Mitrošenko.
Trūkst 75 darbinieku
Tomēr Vidzemes reģiona pārvaldē trūkst darbinieku. 505 jābūt, ir 430, iztrūkst – 75. Ziemeļvidzemes iecirknī, kur ietilpst arī Alūksnes un Smiltenes novadi, ir 116 darbinieki. “Reformā tika plānots, lai visās jaunizveidotajās iecirkņu teritorijās būtu apmēram vienāds iedzīvotāju skaits, tādēļ Ziemeļvidzemes iecirkņa teritorija ir ļoti izstiepta, ģeogrāfiski sarežģītākā, kur uz notikumiem reizumis jābrauc tālāk,” skaidro I. Mitrošenko.
Priekšnieks nenoliedza, ka 75 darbinieku iztrūkums nevar neatsaukties uz darba organizāciju, tāpēc svarīgi ir risināt jautājumus, kas policiju padarītu par pievilcīgu darbavietu jauniem cilvēkiem. “Visiem vajadzīga motivācija. Šobrīd tieši algu jautājums ir tas, kas attur izvēlēties policista darbu, tādēļ vajadzīga politiķu izpratne un valdības iesaiste. 10 % algu pielikumu, ko policisti beidzot saņem, “apēd” inflācija. Ceram uz nākamo gadu, lai policistu atalgojums pietuvotos Nacionālo bruņoto spēku darbinieku algām. Taču ir arī labās ziņas. “Pašlaik darbam Vidzemes reģiona policijā ir pieteikušies un tiek gatavoti astoņi kandidāti. Viena no kandidātēm ir ar pieredzi policista darbā Amerikā. Bet tas, salīdzinot ar vakanču skaitu, ir krietni par maz,” piebilst I. Mitrošenko. Viņš piebilst, ka policista darbā ļoti svarīga ir arī laba veselība, bet tā ne vienmēr atbilst prasībām, tādēļ valsts līmenī būtu aktīvāk jādomā arī par veselības veicināšanas jautājumiem.
Tajā pašā laikā I. Mitrošenko uzsver – visur policistu klāt nepieliksi, tādēļ sabiedrībai jākļūst apzinīgākai. “To normu, likumu un Ministru kabineta noteikumu, kuri būtu jāievēro sabiedrībai, ir tik daudz, ka tos bieži vien “neņem galvā”, tādēļ policijai ir jābūt tai, kas ne tikai audzina un brīdina, bet arī pielieto sankcijas,” saka I. Mitrošenko.
Notikumu skaits audzis
Šī gada deviņos mēnešos Vidzemes reģiona pārvaldē reģistrēts 21 221 notikums, salīdzinājumam – pērn pa visu gadu reģistrēti 18 783 notikumi. “It kā izskatās, ka ir krietni vairāk, un šis gads vēl nav beidzies, bet pieaugumam ir objektīvi iemesli,” skaidro VP VRP Kārtības policijas biroja priekšnieks Dimitrijs Kohanovs. “Agrāk Valsts policija saņemtos zvanus reģistrēja paši, tagad tas notiek vienotā platformā “112” kopā ar VUGD. Tajā tiek reģistrēts jebkurš notikums, līdz ar to neko nevar palaist garām vai noslēpt, taču dažkārt gadās, ka policijai jāizbrauc uz notikumu, kas īsti nav tās kompetencē, tādēļ arī notikumu šķietami ir vairāk. Tāpat reizēm gadās, ka par vienu notikumu ziņo vairāki aculiecinieki, un cik ziņojumu – tik liela statistika.” Vidēji diennaktī Vidzemes reģionā tiek reģistrēti 77 notikumi.
Skaidrojot lielākos statistikas ciparus, D. Kohanovs stāsta, ka šogad saņemts 371 paziņojums par bezvēsts prombūtnē esošām personām. Šajā statistikā ir daudz apmaldījušos ogotāju un sēņotāju, kā arī sirmgalvju, kuri pazaudējuši orientāciju un bez palīdzības nav varējuši atrast mājas. Tāpat skaitli palielina “štata klaiņotāji” jeb nepilngadīgās personas no SOS ciematiem – par katru, kurš pēc pastaigas laicīgi neierodas ciematā, atbildīgajai personai jāziņo policijai. “Vēlos nomierināt sabiedrību, ka Latvijā netiek zagti bērni vai laupīti orgānu donori, un pārsvarā visi, kuri pazūd, tiek atrasti,” tā I. Mitrošenko.
Šogad policijas reģistros ir 123 pašnāvības mēģinājumi, pērn pa visu gadu Vidzemē reģistrēts 91 šāds gadījums, un amatpersona uzsver, ka minētie skaitļi ir satraucoši. “Policija izbrauc uz visiem šiem notikumiem, un praktiski vienmēr uzsākts kriminālprocess ar tiesu medicīnisko ekspertīzi. Var jau domāt – ko tur daudz izmeklēt, ja cilvēks ir nolēmis aiziet no dzīves, bet policija seko līdzi psihiskās veselības stāvoklim sabiedrībā, jo arī daudzi noziegumi tiek paveikti dažādu psihisku uzbudinājumu rezultātā. Uz šiem skaitļiem vēršam arī sadarbības partneru uzmanību, lai visi kopā mēģinātu rast risinājumus, kā šo statistiku samazināt,” komentē I. Mitrošenko.
Bargie sodi nelīdz
Vidzemes policisti esot visčaklākie ceļu satiksmes noteikumu kontrolē, to ietekmē arī trīs valsts nozīmes ceļu esamība reģionā. Deviņos mēnešos Vidzemē par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem administratīvi sodīti 28 877 cilvēki. Vidzemes reģionā deviņos mēnešos noformēti 714 administratīvie procesi par transportlīdzekļa vadīšanu dzērumā, no tiem 201 administratīvais process sastādīts Ziemeļvidzemes iecirknī. “Slepkavas, kas vada transportlīdzekļus,” – tā Vidzemes policijas vadība sauc šos pārkāpējus. 118 cilvēkiem piemērots administratīvais sods, bet 83 – kriminālsods, jo alkohola līmenis asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Kā zināms, ja vadītājam ir 1,5 un vairāk promiles, likums paredz arī automašīnas konfiskāciju, ja vadītājs ir auto īpašnieks, vai sodu automašīnas vērtībā, ja transportlīdzeklis pieder citai personai. Policisti atzīst, statistika apliecina, pat šādi lieli sodi un auto konfiskācija neattur no sēšanās pie stūres dzērumā vai narkotisko vielu iespaidā.
Avārijās dzīvību zaudējuši septiņi
Satraucošākais skaitlis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanas statistikā ir avārijās bojāgājušie. Šogad Vidzemē šis skaitlis ir liels – avārijās dzīvību zaudējuši septiņi cilvēki. “Tik lielas avārijas kā Gulbenes novada Lizumā, kad dzīvību zaudēja četri jauni cilvēki, kuriem visa dzīve bija priekšā, un viena jauniete guva nopietnas traumas, ir retas. Tas, kas satrauc policiju, ka vaina tiek meklēta visur – miglā, jaunā asfaltā, kokā, kurā jauniešu vadītais auto ietriecās, bet ne visatļautībā un noteikumu klajā ignorēšanā. Lai mainītos situācija, jāmainās sabiedrības izpratnei. Liela loma šajā ziņā ir vecākiem,” traģisko notikumu komentē I. Mitrošenko. Policijas vadība uzsver – bargie sodi diemžēl nerisina problēmu.
Ziemeļvidzemē šogad reģistrēti 706 ceļu satiksmes negadījumi, no tiem 66 avārijās ir 90 cietušie. Septiņi cilvēki ceļu satiksmes negadījumos zaudējuši dzīvību, tai skaitā viens autotransporta vadītājs, trīs pasažieri, trīs gājēji un viens velosipēdists. Alūksnes novadā kā traģiskāko šajā atskaites periodā D. Kohanovs min smagās automašīnas notriekto gājēju uz centrālās pilsētas ielas.
Turpmāk stāstīsim vēl.
Reklāma