Nenovērtē ūdens bīstamību

Viens nepieskatīts bērns ūdenstilpes tuvumā un liela nelaime. Tā pagājušajā nedēļā jūrā kādā peldvietā Kauguros noslīka septiņgadīgs zēns. Sabiedrība uzdod jautājumus – kādēļ bērnu neviens nepieskatīja, ko tobrīd darīja vecāki un vai bērns prata peldēt? Ik gadu atpūta pie ūdens kādam beidzas traģiski – noslīkst ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Kā mainīt skaudro statistiku?

Vecākiem jābūt atbildīgākiem

“Projekta ietvaros kopā ar bērniem reizi nedēļā braucām uz baseinu Balvos mācīties peldēt. Tas bija ļoti noderīgi un būtu vērts tādas nodarbības atkārtot – bērniem tās ļoti patika. Pirms tam ne visi prata peldēt, daži to pat slēpa. Kopā strādājot, izdevās iemācīt peldēt un justies drošāk ūdenī. Bija bērns, kuram sākumā no ūdens bija ļoti bail, turējās tikai man ap kaklu. Peldēt viņam neiemācījām, bet iedrošinājām justies ūdenī brīvāk. Bērniem tas bija vērtīgi. Pastaigājoties gar Alūksnes ezera krastu, esmu novērojusi, ka pusaudži ezerā uzvedas ļoti pārgalvīgi. Vecāku līdzās nav. Nenovērtē to, ka ūdens var būt bīstams. Jā, viņi uzmana cits citu, bet kritiskā situācijā pusaudzis var apmulst un nesaprast, kā rīkoties, nespēt palīdzēt. Es kā vecāks nekad savus bērnus vienus pašus nelaidu peldēties, vienmēr gāju līdzi, gribējās vai nē. Vecākam ir jābūt blakus un jāuzņemas lielāka atbildība. Diemžēl paši vecāki reizēm ūdenī uzvedas pārgalvīgi. Viņi jāizglīto, jo viss sākas ar vecākiem. Esmu bijusi klāt situācijā, kad bērns, pārsvēries pāri peldriņķim ar galvu ūdenī, pats nespēj izķepuroties. Mamma sēž krastā. Tikai tad, kad aizrādīju, mamma devās pie bērna. Biju gatava skriet un glābt, vien nez cik ilgi mamma sēdētu krastā un nereaģētu. Vecāki atbild par bērnu drošību, bet arī sabiedrībai jātur acis vaļā. Esmu redzējusi situāciju, kad bērnu izglāba līdzcilvēki, nevis vecāki. Kur tobrīd bija vecāki, nezinu. Vecākiem jāmācās būt atbildīgiem par saviem bērniem!”

Arī bērni, kuri prot peldēt, jāpieskata

“Peldēties dodamies gandrīz katru dienu, citreiz pat divas vai trīs reizes dienā. Situācijas, ko esmu novērojusi pie ezera – vecāki iedziļinājušies savos telefonos, māmiņas “ražo selfijus”. Bieži esmu redzējusi, ka vecāki savu divus trīs gadus veco bērnu laiž plunčāties kopā ar astoņu līdz trīspadsmitgadīgu bērnu, piekodinot, lai pieskata māsiņu vai brālīti, bet paši tikmēr sēž nostāk kompānijā. Arī bērns, kurš prot peldēt, ir jāpieskata! Ļoti daudz bērnu vecumā no astoņiem līdz 15 gadiem nāk uz ezeru bariņā, bez vecākiem, lec no laipas, grūstās, ākstās. Manuprāt, bērnu peldēšanas prasme nav pietiekamā līmenī. Ir redzēts, ka bērns ielec no laipas gala un knapi atkuļas līdz krastam. Būtu labi, ja arī Alūksnē bērniem būtu iespēja apgūt peldētprasmi pie kvalificēta trenera. Es noteikti tādu iespēju izmantotu un pieteiktu savu sešgadīgo meitiņu uz nodarbībām. Vēl labāk būtu, ja peldētprasmi iekļautu izglītības programmā visā valstī. Vēlams, jau mazāko klašu skolēniem. Tas dotu iespēju bērniem apgūt ne vien peldēšanas, bet arī fundamentālas drošības uz ūdens prasmes. Primāri, protams, par savu un sava bērna drošību uz ūdens jārūpējas katram pašam. Ņemot vērā to, cik liela nozīme ir katrai sekundei, kad notikusi nelaime, būtu ļoti labi, ja palīdzību varētu sniegt kvalificēts glābējs uz vietas.”

Statistika

* Pērn laika posmā no maija līdz septembrim VUGD Latvijā kopumā izglāba 32 cilvēkus, kuri bija nonākuši dažādās nelaimēs, izbaudot ūdens priekus, bet traģiski atpūta pie ūdens pērn beidzās 58 cilvēkiem, tostarp pieciem bērniem.

* Šogad peldsezonas laikā no ūdenstilpēm Latvijā jau izcelti 46 bojāgājuši cilvēki (šogad kopumā – 73). Vidzemē ugunsdzēsēji glābēji uz glābšanas darbiem pie vai uz ūdens palīgā steigušies jau astoņas reizes, izglābti astoņi cilvēki. Viens no izsaukumiem bija arī uz Alūksnes ezeru jūnija sākumā – uz piepūšama pūšļa peldēja nepilngadīga persona un uz līdzcilvēku mudinājumu peldēt krastā nereaģē.