Augsta izglītības kvalitāte jebkurā skolā Latvijā, papildu atbalsts skolēniem (sociālie pedagogi, karjeras konsultanti), vairāk resursu bērnu individuālajām vajadzībām – tie būs galvenie ieguvumi skolēniem un viņu ģimenēm jaunajā izglītības iestāžu finansēšanas modelī. Līdz šim nauda sekoja skolēnam, bet jaunajā modelī nauda sekos skolas realizētajām programmām.

2025. gada 1. septembrī Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest jaunu finansēšanas modeli “Programma skolā”, kas paredz izmaiņas pedagogu finansēšanas sistēmā. Jaunā modeļa mērķis ir nodrošināt taisnīgāku pedagogu atalgojumu un uzlabot izglītības kvalitāti visā Latvijā, neatkarīgi no reģionālajām demogrāfijas atšķirībām. “Raugoties uz lasītprasmes rezultātiem, arī centralizēto eksāmenu rezultātiem, secinājām, ka tas, kādā veidā nodrošinām izglītību, nav līdz galam kārtībā. Ja redzam, ka rezultāti nav tādi, kādus mēs tos sagaidām, tas nozīmē, ka vai nu metode, ar kuru strādājam, nav pietiekami laba, vai atbalsts, ar kādu ejam pie skolēna, nav pietiekami apmierinošs. Pirmais solis – skolu tīkla sakārtošana, pie kā strādājām kopā ar pašvaldībām. Parādījās viena ļoti būtiska iezīme, ka ir daudz skolu, kur ir maz bērnu, un daudz skolu, kur ir daudz bērnu. Mācību rezultāti ir labi gan skolās, kur ir maz bērnu, gan daudz bērnu, un arī slikti mācību rezultāti ir kā vienās, tā otrās skolās. Bija jāsāk šķetināt šo uzdevumu ar vairākiem mainīgajiem,” iemeslus, kādēļ sākts darbs pie jaunā modeļa, stāsta izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Nauda – skolu kontā

Ministrija secinājusi, ka esošā demogrāfiskā situācija vietās ar maz iedzīvotājiem un attiecīgi maz bērniem skolās, un sistēma, kur nauda seko skolēnam, nenodrošina pietiekamus finanšu resursus. Skolām nepietiek naudas visām vajadzībām, kas definētas kā labai izglītībai atbilstošas. “Daudzus pienākumus skolotāji nevar pildīt par samaksu, bet dara pēc brīvprātības principa. Finansējums, ko saņem skola ar mazu skolēnu skaitu, ir mazs. Ja sakām, ka konkrētajā vietā skolai ir jābūt un jāīsteno konkrētas mācību programmas, tad atbilstoši jābūt pretī finansējumam, lai šo mācību programmu varētu realizēt pēc taisnīgiem principiem visā Latvijā. Lielais mērķis – vienādas iespējas visiem bērniem un augstvērtīga izglītība visā Latvijā,” norāda A. Čakša. Vienlaikus ministrija secinājusi, ka pietrūkst atbalsta gan darbā ar talantīgajiem skolēniem, gan bērniem ar mācīšanās grūtībām.

Izveidots atalgojuma modelis

Izveidots modelis ar trīs lielajām komponentēm – skolotāju algu fonds, administrācijas izmaksas, atbalsta personāla algu fonds. Jaunajā modelī daļu finansējuma saņems uzreiz skola, bet otru daļu – pašvaldība. Skolas saņems naudu skolotāju un administrācijas algām, un 2 % papildu finansējumu (valsts ģimnāzijām – 15 %). Tas nozīmē, ka atbildību un autonomiju nododam direktoram. Pašvaldības saņems finansējumu direktoru algām un atbalsta personu atalgojumam. “Atbalsta personāla algu fondu dosim pašvaldībām, jo ir skolas, kur, iespējams, ir mazāks bērnu skaits, tādēļ finansējums var būt ne pilnā apjomā. Pašvaldība zinās visu atbalsta speciālistu komandu, kas var strādāt vairākās skolās. Kad runājam par naudu, kas ir jāinvestē jaunajā modelī, bieži vien izskan jautājums, kādēļ tas ir tik dārgi. Jābūt godīgiem pret sevi – šobrīd skolās, kur ir šis mazais bērnu skaits, neesam pietiekamā apjomā finansējuši skolotāju atalgojumu, atbalsta personāla skaitu un daudz citas lietas. Jaunajā modelī novērsīsim netaisnību skolotāju algu ziņā, un arī visi bērni saņems augstvērtīgu izglītību,” skaidro A. Čakša. Jaunais modelis skar skolas, kur mācās bērni no 1. līdz 12. klasei, bet ne pirmsskolu. “Arī pirmsskolu finansēšanas modelī plānojam pārmaiņas, bet šobrīd esam sākuši ar vispārējo izglītību,” norāda ministre.

Lielajām skolām nenoņems

Ministres padomniece politiku un procesu pārvaldības jautājumos Edīte Kanaviņa norāda – ja pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja saka, ka šajā vietā ir nepieciešama izglītības iestāde un tai jārealizē konkrēta programma, tad izglītības iestādei ir jāsaņem viss nepieciešamais finansējums. Tieši kāds tas būs, noteiks vairāki kritēriji, piemēram, klašu skaits skolā, skolēnu skaits klasē, papildu finansējumu piešķirs skolēniem, kuri apgūst speciālas izglītības programmas. Aprēķinā iekļauts darba stundu skaits, kas nepieciešams konkrētā klasē programmas īstenošanai, nominālā darba algas likme, finansējums atbalsta personāla un administrācijas atalgojumam. “Pēc šiem kritērijiem noteiks, vai finansējumu skolai pilnībā nodrošinās valsts, vai skola būs daļēji finansēta, kas nozīmē, ka otru daļu piešķirs pašvaldība. Var būt gadījumi, kad skola būs tikai pašvaldības finansēta, jo neatbildīs kritērijiem, piemēram, neatbilstoša skolēnu skaita gadījumā. Izskanējis viedoklis, ka jaunajā modelī mazās skolas noņems naudu lielajām. Tā gan nav. Katrai skolai aprēķinās nepieciešamo finansējumu un to nodrošinās. Jā, skolās, kur šobrīd ir liels skolēnu skaits, dinamika varētu nebūt tik izteikta,” norāda E. Kanaviņa un piebilst, ka jaunais modelis nenozīmē vien izmaiņas finansējuma apmērā, – no skolām gaidīs izglītības kvalitāti.

Nauda atbalsta personālam

Finansējuma aprēķinā ņemts vērā skolēnu skaits klasē – ļoti maza klase (5 – 8 skolēni), maza klase (9 – 16 skolēni), vidēja klase (17 – 24 skolēni) un liela klase (25 vai vairāk skolēnu). Līdz ar to finansējums tiks nodrošināts katrai izglītības iestādei mācību programmas realizēšanai, kas ļaus sakārtot izglītības sistēmu, piesaistot papildu finansējumu. Būtiski, ka jaunais modelis nodrošinās finanšu prognozējamību gan pedagogiem, gan skolu direktoriem, paverot iespēju arī lielākai skolu darba un finanšu plānošanas autonomijai, kā arī sistēmas stabilitātei. Līdz ar jauno modeli tiks novirzīts arī papildu finansējums skolu atbalsta personālam, piemēram, skolas psihologam, speciālajam pedagogam, pedagoga palīgam.

Priekšrocības arī skolēniem un vecākiem

E. Kanaviņa norāda, ka jaunais finansēšanas modelis piedāvās vairākas priekšrocības skolēniem un viņu vecākiem, piemēram, skolēniem visā Latvijā būs pieejama augstākas kvalitātes izglītība neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, ko būs iespējams nodrošināt ar augstvērtīgāku piedāvājumu visās skolās, neatkarīgi no demogrāfiskās situācijas konkrētā pašvaldībā. Tiks nodrošināti papildu resursi skolēnu individuālo vajadzību atbalstam. Jaunais modelis ir daļa no plašākas stratēģijas Latvijas izglītības sistēmas modernizēšanai, ietverot tajā arī metodisko atbalstu pedagogiem, izglītības kvalitātes monitoringu, latviešu valodas stiprināšanu un citas aktivitātes.

Cik bērnu būs?

“Mūsu skatījumā, jaunais modelis daudz precīzāk sasniegs katru pedagogu un tādā apjomā, kādam tam jābūt. Tiem, kuriem kāda daļa darba šobrīd nav apmaksāta, pieaugums būs lielāks, bet kopumā atalgojums palielināsies katram pedagogam. Attiecībā uz to, ka pedagogs septembrī līdz šim īsti nezināja, kāda būs viņa alga, jāveic vēl viena darbība – jānosaka termiņš, līdz kuram vecākiem ir jāizdara izvēle par mācību iestādi. Tas varētu būt 1. augusts, tad izglītības iestādes jau šī mēneša vidū zinās sev pienākošos finansējumu un varēs informēt pedagogus. Kamēr vēl augustā bērni intensīvi maina skolas, ir grūti iedot ļoti precīzus datus par skolēnu skaitu,” saka E. Kanaviņa.

Gadījumā, ja esošā finansēšanas kārtība netiks mainīta, vietās ar negatīviem demogrāfijas rādītājiem skolotāju atalgojums arī turpmāk samazināsies, kas ir pretrunā ar Izglītības un zinātnes ministrijas politiku.

Sākot no 2025. gada 1. janvāra, pedagogiem zemākā algas likme tiks palielināta par 2,6 %.

Pašreizējā modelī “Nauda seko skolēnam” – PAŠVALDĪBAI aprēķina mērķdotāciju pedagogu atalgojumam. Tālāk pašvaldība izdod iekšējos noteikumus, pamatojoties uz kuriem sadala valsts budžeta mērķdotāciju izglītības iestādēm.

Jaunais modelis “Nauda seko skolas realizētajām programmām” paredz, ka IZGLĪTĪBAS IESTĀDEI aprēķina mērķdotāciju skolotāju atalgojumam jeb pedagogiem, kuri tiešā veidā nodrošina mācību satura apguvi. Tāpat arī IZGLĪTĪBAS IESTĀDEI aprēķina kopējo valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu atalgojumam. Finansējums tiek novirzīts IZGLĪTĪBAS IESTĀDEI, izņemot atbalsta personāla un direktoru atalgojumam piešķirto finansējumu, kuru pašvaldība sadala atbilstoši iekšējiem noteikumiem.