Līdz šim 20 baltkrievu žurnālisti un viņu ģimenes locekļi saņēmuši palīdzību Latvijā

Līdz šim 20 baltkrievu žurnālisti un viņu ģimenes locekļi saņēmuši palīdzību Latvijā, “Alūksniešiem.lv” noskaidroja aģentūrā Leta.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra izstrādātajā un īstenotajā programmu palīdzību saņēmuši 16 žurnālisti. Sīle – Eglīte skaidroja, ka līdz ar situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā, kad žurnālisti, pildot savu pienākumu informēt sabiedrību par notiekošo valstī, tika bez iemesla aizturēti, piekauti, pazemotie un apcietināti uz vairākām diennaktīm bez ēdiena, Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centrs piedāvāja palīdzību, balstoties uz izstrādāto programmu un pieredzi sadarbībā ar žurnālistiem, medijiem no Baltkrievijas un Baltkrievijas preses klubu.

Kopš septembra Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centrs īsteno Baltkrievijā cietušo žurnālistu atbalsta programmu. Atkarībā no katra vajadzības, cietušajiem var tikt sniegta medicīniskā palīdzība, rehabilitācijas pakalpojumi, personīgās vadības intensīvais kurss, īslaicīga uzņemšana drošā vietā, psihoterapeita atbalsts vai politiskais patvērums.

Sīle – Eglīte norādīja, ka atbalsta programma turpinās, taču jau tagad ir redzams, ka vajadzība pēc atbalsta pieaugs, tādēļ jau patlaban sadarbībā ar citām nevalstiskajām organizācijām (NVO) centrs meklē papildus resursus, lai būtu gatavi uzņemt tos, kuriem nepieciešama palīdzība.

“Katrs atbalsta lūgums vispirms tiek izskatīts vietējās NVO un tikai ar viņu rekomendāciju tas tālāk tiek izvērtēts mūsu pusē. Latvijā esošo NVO fokuss ir sniegt atbalstu smagākajiem gadījumiem,” skaidroja Sīle – Eglīte.

Viņa norādīja, ka žurnālisti, līdzīgi kā kuģu kapteiņi, izjūt milzīgu profesionālo atbildību, līdz ar to daudzi no viņiem, neskatoties uz vairākkārtējiem apcietinājumiem, tehnikas konfiskāciju un miesas bojājumiem, izvēlas turpināt darboties. Taču dažiem netaisnīgie apcietinājumi un pāridarījumi no tiesībsargājošo dienestu puses Baltkrievijā ir radījuši tādas sekas, ka vairs nespēj ne gulēt, ne strādāt. Cietušie izjūt milzīgu trauksmi un tiem ir nepieciešama palīdzība, kaut vai īslaicīga atslodze drošā vidē, uzsvēra Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra vadītāja.

Sīle – Eglīte norādīja, ka līdz šim 11 žurnālisti ir piedalījušies intensīvā rehabilitācijas programmā pēc valstī noteiktā pašizolācijas laika un gandrīz visi atgriezušies atpakaļ darbā. No tiem pāris žurnālisti drošības apsvērumu dēļ vēl nevar atgriezties un ir spiesti uz laiku rast mājvietu Latvijā. Papildus, vēl ir piecas personas, kuras pēc īslaicīgas atelpas Latvijā, ir atgriezušās mājās.

Tāpat Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra vadītāja norādīja, ka divi žurnālisti ierodas šonedēļ un viens pieprasījums vēl ir izskatīšanas procesā.

Sīle – Eglīte atzīmēja, ka paralēli tiek sniegtas arī ārsta-psihoterapeita konsultācijas krīzes intervences apmērā, bet šis atbalsts, līdzīgi kā citi, ir uz brīvprātības principa balstīti. Atbalsta ietvaros tiek organizēta loģistika, apmešanās vieta un speciālistu atbalsts.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra vadītāja atzīmēja, ka papildus valsts atbalstam, procesā ir iesaistījušies arī brīvprātīgie no Latvijas žurnālistu asociācijas, kuri ir palīdzējuši ar pārtiku, kā arī centra komanda sniedz papildus atbalstu praktiskās lietās, kā, piemēram, laikapstākļiem piemērota apģērba nodrošināšana, dzīvesvietas meklēšana, kur pēc programmas viņiem palikt, kā arī darba iespēju meklēšana un finansējuma piesaistīšana droša ofisa izveidei un Baltkrievu mājas izveidei. Līdzšinējā programma, kas tiek īstenota ar valsts atbalstu, ir paredzēta līdz decembra beigām.

Sīle – Eglīte vērsa uzmanību, ka NVO partneri Lietuvā ir uzņēmuši daudz lielāku cietušo skaitu un centrs ir pārrunās par to, kā un cik lielā mērā var palīdzēt un sadarboties, jo līdz šim lielākā cietušo plūsma ir bijusi uz Poliju un Lietuvu.

Attēlam ilustratīva nozīme, Foto: Pexels.