Aivita Lizdika
Karstuma vilnis un temperatūras celšanās par tik daudziem grādiem šovasar ir pārsteigums mums visiem. Šādas klimata pārmaiņas ietekmē un turpinās ietekmēt to, cik daudz pārtikas un kādās vietās to būs iespējams saražot. Pašreizējais ilgstošais karstuma un sausuma vilnis ietekmējis lauksaimniecības, lopkopības, meža un citas nozares. Lauksaimnieki vairāk nekā citus gadus plāno savu darba laiku un lēš iespējamos ienākumus pēc sezonas beigām.
Vietām var redzēt, kā vardes lec
“Šogad tāpat, kā citus gadus, audzējam kviešus, miežus, tritikāli, rapsi un nedaudz kartupeļus. Sakarā ar auksto zemi un slapjo pavasari kartupeļus iestādījām vēlu. Līdz ar to tie vēl augšanai nav saņēmušies. Apakšā jau pa kādam bumbulim gan ir, kāds arī zied, bet arī kartupelim jau sausuma mūspusē ir par daudz, jo lietu neesam redzējuši. Kartupeļus audzēju savām vajadzībām un pārdodu tepat uz vietas, iedzīvotājiem.
Ziemāji bija pārziemojuši labi, tagad ir gandrīz gatavi, drīzumā gatavojamies kulšanai. Skatos gan, ka graudi ir mazāki nekā citus gadus, lai gan labība laukā no attāluma izskatās pievilcīgi. Kāda būs raža? To grūti pateikt.
Bēdīgi ir ar vasaras sējumiem. Vietās, kur augsne ir mālaina, var redzēt, kā vardes lec – jo vārpas ir īsas, augi reti, bet graudi būs sīki. 50% lauksaimnieki var izdarīt paši, otri 50 ir atkarīgi no laika apstākļiem. Varam iesēt, pabarot un apkopt, bet nevaram noliet, sasildīt vai atvēsināt.
Graudus nodošu ar Latvijas graudaudzētāju uzņēmuma lauksaimniecības kooperatīva “VAKS” starpniecību, kurā pats strādāju. Pašreizējā tirgus cena graudiem rādās pievilcīgāka nekā citus gadus, bet, kā būs, to redzēsim sezonas beigās. Taču labi zinām, ka pirms dažiem gadiem par 10 eiro varējām nopirkt visu vakariņu galdam, tagad ar 10 eiro kabatā vairs nav vērts pat veikala durvis vērt vaļā. Priecājamies par to, ka beidzot arī Latvijā darbinieki saņem 1000 eiro “uz rokas”, tajā pašā laikā dzīves dārdzība ir ievērojami pieaugusi.”
Krasi ietekmē izslaukumus
Roberts Zalviņš, bioloģiskās zemnieku saimniecības “Vārpas” īpašnieks Mārkalnē:
“Man saimniecībā pavisam kopā ir aptuveni 48 slaucamas govis un jaunlopi. Šajā karstajā laikā govis vedam ganībās jau pulksten 5.00 no rīta, bet atpakaļ kūtī pulksten 10.00. Tas lopus pasargā ne vien no pārkaršanas, bet arī no dunduriem un citiem knišļiem, kuri parādās tūlīt pēc pulksten 10.00. Esam gan iegādājušies arī speciālu pretinsektu līdzekli, bet pašlaik to lietot nav nepieciešams. Lopus pārsvarā barojam kūtī, pļaujot un liekot priekšā zāli. Ūdens gan govju dzirdināšanai mums pietiek, ja kādam nav, varam piegādāt, jo tepat blakām mums tek Akaviņas upīte. Gaiss kūtī ir samērā svaigs, ko iegūstam vienīgi ar caurvēju – logi un durvis vaļā, jo savādāk tas nav panākams. Pašlaik ir piemēroti laika apstākļi arī lopbarības sagādei ziemai. Sienu pļauju maz, lopbarībai izmantoju skābsienu. To esmu savācis, gotiņām barība ziemā būs.
Tomēr šāds režīms krasi ietekmējis izslaukumus. Dienā no visām govīm iegūstam par 200 litriem piena mazāk nekā normālos laika apstākļos. Pienu pārdodam SIA “Jēkabpils piena kombinātam”, kas to no mums savāc katru otro dienu. Cena pienam jau vairākus gadus turas stabili zema – tie ir tikai 27 eiro centi par litru, kas ir ļoti maz. Tā nepacēlās arī šogad, kad piena izslaukumi karstuma dēļ ir kritušies visās saimniecībās. Taču, domāju, ka drīz pienāks laiks, kad piena uzpircēji paši meklēs piena pārdevējus, jo zemās iepirkuma cenas dēļ likvidējas daudzas saimniecības, zemnieki nav ieinteresēti strādāt.”
Karstuma viļņi
Kļūs arvien biežāki;
Līdz 2040. gadam tie iespējami reizi desmitgadē (līdz šim reizi tūkstošgadē);
Pārspēti par 5 grādiem (līdz šim par 1,8 grādiem);
Bez cilvēka darbībām nebūtu iespējami;
Jāuztver kā brīdinājums.
Avots: “World Weather Attribution” pētījums
Reklāma