Lauksaimnieki aktīvi gatavo projektus

Līdz 3. augustam turpinās projektu pieņemšana pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, atbalstot mazās lauku saimniecības”. Arī Alūksnes novadā šim atbalstam, rakstot projektus, jau pieteikušies desmit lauksaimnieki.

Minētais atbalsts paredzēts nevis jaunajiem uzņēmējiem, kuri sāk savu uzņēmējdarbību pilnīgi no sākuma, bet saimniecībām, kurām gada kopējais neto apgrozījums pēdējā noslēgtā gadā pirms projekta iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskā lieluma standarta izlaides vērtība projekta iesniegšanas dienā ir vismaz 2000 eiro, bet nepārsniedz 15 000 eiro.

Interese ir liela

“Šajā projektā īpatnība ir tā, ka darījumu darbības plāns jāsagatavo tikai diviem kalendārajiem gadiem, tātad līdz 2022. gada 31. decembrim. Interese, protams, par iespējām bija salīdzinoši liela, jo lauksaimnieki vēlējās saņemt atbalstu, piemēram, gaļas lopu audzēšanai vai augļu dārzu ierīkošanai, tomēr šādām uzņēmējdarbības aktivitātēm projekta realizācijas periods ir krietni par īsu,” laikrakstam saka Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes biroja vadītāja Viola Aija Kaparšmite. Tomēr lauksaimnieki arī divos darbības gados Alūksnes pusē iecerējuši gūt finansiālu atbalstu, lai attīstītu aitkopību, gaļas lopu audzēšanu, zemeņu audzēšanu un citas jomas.

Ceturtajā projektu pieņemšanas kārtā pieejamais publiskais finansējums ir 4,1 miljons eiro. Šajā kārtā netiks piemērots reģionalizācijas princips. Atbalsta apmērs vienai mazajai saimniecībai ir 15 000 eiro.

Projektu iesniegumi jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai parakstīti ar drošu elektronisko parakstu. Tālrunis uzziņām: 67095000.

Šoreiz tikai “ātrajiem”

“Šoreiz iespēja iegūt finansiālu atbalstu savas lauku saimniecības paplašināšanai bija tiem, kuri vēlas projektu īstenot ātri. Pārējiem jāgaida nākamais plānošanas periods, un pašlaik vēl šāda veida projektus lauksaimniekiem patiešām pēc 2021. gada Eiropas Savienība arī sola. Tos būs iespēja realizēt četros, piecos gados, kas ir normāls darījumu darbības periods,” saka V. A. Kaparšmite.

Vairāki lauksaimnieki Lauku atbalsta dienestā interesējas arī par iespēju saņemt valsts solīto atbalstu par koronavīrusa izplatības laikā nodarītajiem zaudējumiem, taču pašlaik V. A. Kaparšmite nav informēta par kārtību, kādā tas notiks. “Domāju, ka uz šādu valsts atbalstu var cerēt tikai piena govju audzētāji, jo koronavīrusa laikā ļoti nokritās piena iepirkuma cena. Pārējiem, manuprāt, atbalsts netiks piešķirts,” prognozē V. A. Kaparšmite.