Latvijas Slimnīcu biedrība aicina jaunos ārstus stažēties slimnīcās

Patlaban notiek konkurss uz valsts finansētajām rezidentūras studiju vietām, un jaunie ārsti pretendē uz kādu no valsts apmaksātajām 232 rezidentūras vietām 2021./2022. akadēmiskajā gadā. Kad tās būs aizpildītas, daļai pretendentu būs iespēja izvēlēties maksas rezidentūru, bet visiem studentiem vietu nepietiks. Latvijas Slimnīcu biedrība aicina studentus nedoties meklēt iespējas ārzemēs, bet papildināt vietējo ārstu rindas tepat, stažējoties Latvijas slimnīcās.

“Jau vairākus gadus medicīnas pamatstudiju absolventu skaits ir lielāks nekā valsts budžeta vietu skaits rezidentūrā. Šogad saņemtais rezidentūras pieteikumu skaits dažās specialitātēs pārsniedz pat desmit pieteikumus uz vienu vietu! 21 pretendents uz divām pediatra vietām, 18 pieteikumi uz vienu dermatologa, venerologa vietu, desmit pieteikumi uz vienu kardiologa vietu, divreiz vairāk pieteikumu nekā vietu tik ļoti nepieciešamajā anesteziologa, reanimatologa specialitātē – saraksts ir garš. Proporcijas dažādās specialitātēs katru gadu mainās, bet nemainīgs paliek fakts, ka uz vienu vietu pretendē vairāki jaunie speciālisti. Rezidentūra ir obligāta – ārsta diplomu ieguvušajiem speciālistiem nav cita ceļa, kā kļūt par sertificētiem ārstiem, bet, ņemot vērā Latvijas kapacitāti rezidentūras studiju nodrošināšanā un pāri palikušo studētgribētāju skaitu, jaunajiem speciālistiem jāmeklē alternatīvas un to var piedāvāt reģionālās slimnīcas,” saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

J.Kalējs skaidro, ka Latvijas reģionu slimnīcas ļoti asi izjūt ārstu – speciālistu trūkumu. Pašreizējā sistēmā paaudžu nomaiņa notiek ļoti lēni, un tas, ka daļai medicīnas studiju absolventu nebūs iespēju uzreiz turpināt studijas rezidentūrā izvēlētajā specialitātē, vēl vairāk padziļinās šo plaisu un ārstu-speciālistu iztrūkumu. Latvijas Slimnīcu biedrība novērtē pamatstudijas beigušo speciālistu potenciālu un aicina vērsties slimnīcās, izmantojot iespēju strādāt citu ārstu uzraudzībā.

“Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenoliedzami ir daudz un dažādu izaicinājumu. Viens no tiem ir rezidentūras jautājums, kas tiek aktualizēts jau gadiem. Uz personālresursu plānošanas nepilnībām norāda gan izglītības iestādes, gan ārstu asociācijas. Pie pašreizējā veselības aprūpes speciālistu trūkuma katrs jaunais ārsts ir nozīmīgs, tādēļ ir jāmeklē iespējas nodrošināt vairāk rezidentūras vietu. Beidzot arī jāsāk reāli raudzīties uz ārstu kvotām un trūkstošajiem speciālistiem valsts finansētajā medicīnā, t. sk. slimnīcās. Saprotam, ka risinājums nebūs tūlītējs, bet Latvijas reģionālās slimnīcas ir gatavas uzņemt un izglītot jaunos speciālistus, dodot tiem iespēju iegūt praktiskas iemaņas un būt apritē,” saka J. Kalējs.

Katra gada sākumā Latvijas slimnīcu vadītāji iesniedz informāciju par nepieciešamo speciālistu skaitu, bet saņemtā informācija ir tikai viens no punktiem, pēc kā tiek vērtēts un noteikts rezidentūras vietu skaits. Redzot pieņemtos lēmumus par vietu skaitu un sadalījumu pa specialitātēm, Latvijas slimnīcu vadītāji atzīst, ka trūkstošo speciālistu skaits ir lielāks, nekā plānots nodrošināt vietas rezidentūrā, līdz ar to, rodas speciālistu iztrūkums un ir jādomā, kā aizpildīt trūkstošās vakances. Rezidentūras vietu skaita plānojumā nav vērojama atbilstība optimālam slimnīcu personālresursu plānojumam, kas būtu balstīts uz kopējo valsts teritoriālo plānojumu un reģionu sadalījumu, iedzīvotāju skaitu tajos un prognozēto sabiedrības veselības dinamiku, sabiedrības novecošanos un citiem parametriem, kas ietekmē veselības sistēmas noslogojumu. Pašreizējais ieguldījums veselības aprūpes speciālistos tiks izjusts tikai pēc četriem, pieciem gadiem, kas ir vidējais rezidentūras ilgums.