Vai jāatjauno stikla vitrāža, kas kādreiz atradās administratīvās ēkas kafejnīcā Alūksnē? Tas ir jautājums, ko uzdod aktīvi alūksnieši pēc vitrāžas fotogrāfijas parādīšanās sociālajos tīklos. Vitrāža pašlaik glabājas Alūksnes muzejā, taču par tās atjaunošanu un izvietošanu šobrīd runāt ir pāragri.
Nostāsts, ko zina šobrīd muzejā strādājošie darbinieki – vitrāžu, sākoties remontdarbiem administratīvajā ēkā, aizveda uz Zvārtavas pili, lai restaurētu vai atjaunotu. Vitrāžā bija attēlotas divas tautumeitas, motīvs – folklora, darba tikums.
“Kāpēc tur nerestaurēja, kā plānots, nezinu, bet 2012. vai 2013.gadā to atgādāja uz Alūksnes muzeju pagaidu glabāšanā. Tas nozīmē, ka Alūksnes muzejs vitrāžu pieņēma glabāšanā, līdz tiks nolems, ko ar to darīt tālāk – restaurēt un uzstādīt atpakaļ administratīvajā ēkā vai kur citur, vai nodot muzejam. Šī iemesla dēļ vitrāžas pieņemšana muzeja krājumā nenotika. Kādēļ viss ir tieši tā, mums sīkākas informācijas nav, jo ne es, ne mani kolēģi tajā laikā muzejā nestrādājām. Katrā ziņā par vitrāžas esamību muzejā bijām zinoši,” stāsta Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka.
Piemērotos apstākļos
Vitrāža glabājas krājuma telpā, salikta lielās kastēs. “Vieta ir droša. Glabāšanas apstākļi ir nodrošināti korekti, bet redzam, ka vitrāža ir sliktā stāvoklī. Kastes ir daļēji atvērtas un var redzēt, ka savienojuma vietas ir trauslas un stikls var izkrist. Muzejā mēs neviens neesam speciālists šajā jomā, tādēļ neceļam un neaiztiekam, lai nesabojātu to vēl vairāk,” saka D. Pelaka. Muzejam pagaidām nav izdevies atrast savā arhīvā fotogrāfiju ar vitrāžu, tādēļ, ja kādam ir saglabājies tās attēls, muzejs labprāt to redzētu un ieskenētu saglabāšanai.
Alūksnes muzejs sazinājies ar vitrāžas autori Sandru Viju Bērziņu, kuru veselības stāvokļa dēļ atteikusies restaurēt vitrāžu, taču ieteikusi citu sev zināmu speciālistu, kurš varēs konstatēs bojājumus, sagatavos restaurācijas programmu un izmaksu tāmi. “Protams, vitrāža ir mākslinieciska vērtība. Ja jautā, kur to izvietot pēc restaurācijas, diemžēl Alūksnes muzejā šādas vietas nav. Būtu jāmeklē cita piemērota vieta, logs, kur vitrāžu eksponēt,” saka D. Pelaka.
Alūksnes muzeja prioritātes attiecībā uz restaurāciju šobrīd ir Alūksnes Jaunās pils iekštelpu dekoratīvās apdares restaurācija un arheoloģiskajos izrakumos iegūto priekšmetu konservācija.
“Alūksnes muzeja krājumā kopumā ir 55 541 priekšmets, un katram no tiem ir muzejiska vērtība, daudzus vajag restaurēt. Primāri šobrīd restaurējam trauslākos arheoloģijas priekšmetus, kuru saglabātības stāvoklis strauji pasliktinās, ja tie nekavējoties netiek konservēti pēc izcelšanas no zemes. Pārējie priekšmeti finanšu iespēju robežās tiek restaurēti rindas kārtībā,” saka viņa.
Rosina iedzīvotāji
Par to, vai vitrāža būtu jāatjauno, vienā no komitejas sēdēm diskutēja arī Alūksnes novada domes deputāti. Deputāte Līga Langrate rosināja neizmirst par šo vērtību. “Kad notika administratīvās ēkās rekontrukcija, mēs visi nezin kādēļ izlikāmies, ka vitrāžas nav. Izrādās, tā atrodas muzeja pagrabā. Nav tāda, lai nerādītu un mēs to neapzinātos kā vērtību, par kuru pavisam nesen tika atgādināts sociālajos tīklos. Cilvēki neko neizmirst. Sabiedrības līdzdalība ir jādzird, to nevar ignorēt. Cilvēki ir tie, kuri maksā šeit nodokļus un vēlas rezultātu,” komitejā teica L. Langrate. Arī deputāts Verners Kalējs norādīja, ka vitrāža ieinteresēja daudzus iedzīvotājus, kā arī neslēpa izbrīnu, kādēļ tā pēc ēkas rekonstrukcijas neatgriezās sākotnējā vietā.
VAIRĀK PAR ŠO LASI E-AVĪZĒ ŠEIT!
Reklāma