Dzintra Zvejniece: Kur izaugs sociāli atbildīgs uzņēmējs?

Sasteigta, neskaidra un bez pārliecības, ka bērni saņems labāku izglītību, tā par gaidāmo skolu tīkla reformu saka gan vecāki, gan pedagogi. Reakcija saņēmusi daudz viedokļu skolu aizstāvībai, uzsverot, ka iedzīvotāji nav pret skolu tīkla reformu, bet vēlas, lai tā būtu pārdomāta. Savu viedokli pauž arī nevalstisko organizāciju sektors, aicinot būt vienotiem un savlaicīgi domāt par situāciju, kas būs, ja skolas slēgs.

Dzintra Zvejniece, Alūksnes un Apes novada fonda un Nevalstisko organizāciju atbalsta centra vadītāja:

“Esmu kategoriski pret skolu slēgšanu pēc pašlaik paredzētā modeļa, jo inteliģence, lauku inteliģence ir Latvijas pamatu pamats. Ja mēs vēlamies attīstīt uzņēmējdarbību, kur izaugs sociāli atbildīgs, kopienai piederīgs uzņēmējs? Viņš izaugs un viņam būs svarīga tika nauda. Taču, ja ņemam vērā finanšu rādītājus un skolas jāslēdz, tad pēc iespējas ātrāk būtu jādomā, kā kopiena dzīvos pēc skolas slēgšanas. Kopiena ne visos gadījumos var nodrošināt to, ka skolas ēka tiek aizpildīta, taču labi piemēri ir. Labs piemērs ir Zeltiņu skola, Sarkaņi Madonas novadā, kur ir izveidota amatu skola. Tikko dzirdēju par slēgto Laides skolu Kuldīgas novadā, kur jau domā par tās izmantošanu kopienas labā. Ja ir spēcīga kopiena, varbūt tas var izdoties, un par to jāsāk domāt savlaicīgi.

Grūti iedomāties, kāda atmosfēra tagad ir kopienās, kuru skolu likteņus pašlaik lemj. Varbūt, ka tas ir jāpārsāp. Bet varbūt tas nepārsāpēs nekad, kā tas, piemēram, ir noticis ar Līgatnes papīrfabriku, kas vietējiem cilvēkiem nekad nebūs vienaldzīga. Viņi arvien redz šo ēku un viņiem sāp. Tādēļ es vienīgi varu ieteikt padomāt, kā labāk pārsāpēt, kā sevi uzmundrināt ar plāniem par “dzīvas” skolas ēkas uzturēšanu kopienai.

Modelēt nākotni

Alūksnes un Apes novada fondā un NVO atbalsta centrā kopš pirmsākumiem notiek aktivitātes, kas vērstas uz kopienas izglītošanu un saliedēšanu kopienām iesakām rīkot tikšanās, kurās pamodelēt, kā mēs kopienās dzīvosim, tostarp arī pēc iespējamās skolu slēgšanas. Runāt ar skolēnu vecākiem, jauniešiem, kuriem jādodas uz citām skolām par viņu variantiem, vēlmēm, skolotājiem, no kuriem varbūt kādam būs darbs, bet kādam arī nebūs. Runāt ar uzņēmējiem, jaunajām ģimenēm par viņu nākotnes plāniem kopienā. Arī citus rosinu padomāt par jaunām metodēm, kuras jau veiksmīgi realizētas citviet Latvijā, varbūt Igaunijā, un šo labo praksi pārņemt. Svarīgas aktivitātes ar mērķi kā kopienai sadarboties, citādi reizēm ir tā, ka kultūras cilvēki ir atsevišķi, uzņēmēji atsevišķi un pagasta vadība arī atsevišķi. Rīkot kopienas aktivitātes, kas uzlabotu mikroklimatu laikā, kad šķietami valda nolemtība. Pašlaik ar foruma ideju klajā nākusi Jaunanna.

Vārds “kopiena” Latvijā ienācis nesen, varbūt vēl nav aptverts, bet pašlaik ir svarīgi to apzināties. Piemēram, Smiltenes cilvēkiem, iespējams, neko daudz neinteresē, kas tajā Apē notiek. Ja nebūtu spēcīgās Apes kopienas cilvēku, būtu sarežģīti, jo neviens uz paplātes neko nepiedāvās. Varbūt piedāvās, ja mēs sevi pierādīsim, ja būsim spēcīgas personības, spēcīgi partneri pretim.

Varam tikai rosināt

Kopienas izglītojošās aktivitātes var tikai rosināt domāt par kopienu ilgtermiņā. Pārmaiņu nebūs, ja kopiena pati nevēlēsies organizēties. Mēs varam tikai rosināt, piedāvāt. Piemēram, mums ir profesionāli izaugsmes treneri, kuri varētu moderēt kopienu sarunas, taču cilvēkiem pašiem jāgrib sanākt, jāiestājas par savas kopienas nākotni.

Šī kustība skolu aizstāvībai ir saprotama. Ja šajā gadījumā cilvēki nesarosītos, tas demokrātiskā valstī būtu nepieņemami. Taču ir jautājumi, ko ar piketu neatrisināt. Ja tomēr lēmumu pieņems, tad savlaicīgi jāsāk domāt par plānu “B” un “C”. Katrā ziņā, arī es būtu ļoti bēdīga, ja slēgtu manu dzimto Apes skolu, un to uztvertu asi. Tāpēc saprotu katru, kuram sāp. Divtik slikti, ja situācija ir neskaidra. Tāpat šķiet neloģiski zaudēt ģimnāzijas statusu, ja tas reiz ir iegūts. Tas ir zināms prestižs, ko atgūt, manuprāt, būs diezgan neiespējami.

Dot skolai otru dzīvi

Skola, tautas nams un bibliotēka ir kopienas balsts. Ja nav skolas, tad tautas nams un bibliotēka. Katrā slēgtajā skolā nevarēs izveidot tautskolu, bet telpas atvērt uzņēmīgiem cilvēkiem – var. Piemēram, telpās var iet iekšā kāds uzņēmējs un ražot savu produkciju. Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolā varētu būt tautskola ar mūzikas novirzienu. Skolās darbojas arī nevalstiskās organizācijas, kas varētu kustību rosināt. Varianti ir, bet jāņem vērā arī, ka tas būs brīvprātīgais darbs, varbūt pat vairāku gadu garumā, mēs zinām, kā tas ir. Šādās situācijās neviens gatavu modeli nevar iedot, tā nebūs pašvaldības iestāde, tas nebūs uzņēmums. Jārēķinās, ka sabiedriskās aktivitātēs ir kritumi un kāpumi, un tikai aktivitāte glābs kopienu. Mēs esam daudz mācījušies finanses, projektu vadību, bet varbūt mazāk esam apguvuši sadarbības lietas. Ja šajā ziņā visi – pašvaldības cilvēki, organizācijas – būtu aktīvākas, būtu vieglāk strādāt ar kopienu krīzes situācijās un ikdienā. Varbūt, ja 2018. gadā, kad sākotnēji lēma par skolu tīklu, sāktu skolu slēgšanai gatavoties, tā būtu mazāk sāpīga tagad.

Sabiedrības centrā liela rosība

Aizvadītā un šī nedēļa Alūksnes novada Sabiedrības centrā bija rosīga. Katrs atnācējs, tostarp nevalstisko organizāciju pārstāvji, izteica savu viedokli, un mēs no savas puses piedāvājām uzsākt kaut ko kopā. Tas ir tas, ko mēs varam darīt.

Kad kopienai ir sāpe, tā spēj būt pārsteidzoši vienota – kā toreiz, kad iestājāmies pret Alūksnes slimnīcas slēgšanu. Arī tagad jābūt vienotiem. Neesmu speciālists skolu tīkla jautājumos, es vairāk domāju par vērtībām. Iesaku noskatīties filmu par izcilo pedagogu Jāni Gresti, tas šo notikumu kontekstā būtu ļoti vērtīgi.”