Ko iesākt ar pamestu stārķi?

Redakcijā vērsās Alūksnes novada Alsviķu pagasta iedzīvotāja Gunta Sprjadenkova, kuru satraucis kāda stārķa liktenis.

“Pirms pāris dienām es jauno stārķi redzēju kopā ar saviem vecākiem – uz Tūjas ceļa, pa šoseju uz priekšu nepilnu kilometru labajā pusē, kur vecais lielceļš. Man situācija izskatījās šāda – abi vecāki gatavi doties lidot prom un aicina jauno stārķi līdzi, bet viņš nav spējīgs veikt tādu ceļu,” stāsta aculieciniece. Viņa ir ļoti norūpējusies par jaunā putna likteni – kur viņš paliks, vai tiks prom? “Atceros, ka vecmāmiņa stāstīja, – stārķi pie mums atlido 15. aprīlī, bet prom dodas 15. augustā. Sāp sirds, ka stārķa vecāki nu ir prom, bet jaunais putns palicis,” viņa ir nobažījusies.

Žurnālistei neizdevās ieraudzīt stārķi minētajā vietā. Pēc pāris dienām G. Sprjadenkova vēlreiz vērsās redakcijā, lai pastāstītu, kā klājas jaunajam putnam. “Mēģināju stārķēnu nofotografēt, bet viņš par to neizskatījās apmierināts. Viņš pat bija uzlaidies vecā ligzdā elektrības staba galā uz ceļa Strautiņi – Alūksne. Pēc tam stārķis nolaidās pie tuvējām mājām,” par notikušo pastāsta Alsviķu pagasta iedzīvotāja.

Lai mēģinātu palīdzēt, vērsāmies pie Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrības “Drauga Spārns”, kuri arī sazinājās ar G. Sprjadenkovu. Biedrības pārstāve ziņoja, ka stārķi, kurš jau lido, nevar tā vienkārši noķert. Viņu ieteikums pagaidām atstāt situāciju tādu, kāda tā ir, jo putns ir paēdis un kļūst arvien spēcīgāks.

Ko darīt?
“Šeit ir divi aspekti. Pirmais – ja jau mazulis izmests vai atstāts, visdrīzāk ar to kaut kas nav kārtībā, un viņa izdzīvošana, lai eventuāli tālāk nodotu savus ne pārāk labos gēnus, nav vēlama. Nav vēlama no sugas labklājības viedokļa kopumā, baltā stārķa gadījumā nevajadzīga arī tāpēc, ka šīs sugas pastāvēšana nav apdraudēta (citādi būtu, ja tas būtu kāds ļoti rets dzīvnieks – tad pat viena indivīda glābšana būtu svarīga). Otrs – cilvēciskais aspekts liek mums būt līdzcietīgiem pret jebkuru nelaimē nokļuvušu radību. Ja šis aspekts jums šķiet svarīgāks – varat mēģināt stārķēnu ņemt savā pilnā aprūpē (atgādinājums – Zooloģiskais dārzs nav paredzēts slimu savvaļas dzīvnieku turēšanai, un speciāli šim nolūkam paredzētu patvertņu Latvijā nav). Un vēl, kas daudziem nav zināms – Latvijas likumdošana nepieļauj savvaļas dzīvnieku turēšanu gūstā bez saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Jāņem vērā, ka stārķa ēdienkartē ir tikai dzīvnieku izcelsmes barība, ar putru un maizi tas neizaugs. Mazulis jābaro vairākas reizes dienā, neaizmirstot to arī padzirdīt. Nav izslēgts, ka šāds cilvēku izaudzēts putns negribēs vai nevarēs rudenī aizlidot, tātad jārēķinās ar to, ka rūpes par to neizpaliks arī visu ziemu. Tas pats attiecas uz tiem “nepareizajiem” stārķiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ rudenī nedodas prom. Vai to mēģināt noķert un audzināt kūtiņā, vai atstāt lapsai par barību – tas jāizlemj pašam. Tā nu tas mūsu pasaulē iekārtots, ka vieni dzīvnieki pārtiek no citiem – ieskaitot mūs, cilvēkus (izņemot vegānus).”
AVOTS: LATVIJAS ORNITOLOĢIJAS BIEDRĪBA