Kad slavenībām labāk neticēt

Maija Katkovska, Drossinternets.lv vadītāja

Plaši pazīstams latviešu aktieris, kas Facebook reklāmā aicina izmantot vienreizēju piedāvājumu, kuram tūlīt beigsies termiņš. Ziņa par žurnālistu, kurš iekūlies pamatīgās nepatikšanās. Pāris klikšķi, daudz nedomājot līdzi, un rezultātā – iztukšots bankas konts. Šī situācija labi raksturo riskus, ar kuriem nākas saskarties daudziem interneta lietotājam. Visbiežāk, klikšķinot uz šādas saites, tiks ielādēta ļaunatūra, izkrāpta nauda vai iegūti personas dati.

Šovasar Latvijā ar nebijušu sparu izplatījās krāpnieciska rakstura Facebook reklāmas, ko dēvē par celeb bait. To organizatori izmanto sabiedrībā atpazīstamu cilvēku – aktieru, politiķu, žurnālistu, ārstu – fotoattēlus, lai piesaistītu uzmanību un savāktu klikšķus. Tas apliecina, ka krāpšanas paņēmieni internetā kļūst aizvien rafinētāki – tiek izdomāti aizvien jauni paņēmieni, kā izvilināt no saviem upuriem naudu, personas datus un citu sensitīvu informāciju. Diemžēl šādu shēmu organizatori prasmīgi maskējas, apzināti slēpjot reklāmā ietvertās saites patieso galamērķi. Maskēšanās shēmas bieži vien ir sarežģītas un labi organizētas, tādēļ personas un organizācijas, kas atrodas aiz tām, ir grūti identificējamas un saucamas pie atbildības. Panākumi, ko joprojām gūst krāpnieki, liecina, ka arvien esam pavirši un neiedziļināmies sociālajos tīklos publicēto ierakstu un reklāmu saturā.

Kā sevi pasargāt no krāpniekiem? Pirmkārt, ir jānovērtē, cik ticama ir informācija reklāmā. Virsraksti par nepatikšanām, kas piemeklējušas sabiedrībā pazīstamas personas, ir pirmais signāls, lai šo informāciju vērtētu kritiski. Uzmanība jāpievērš arī attēliem, nereti tās ir pamanāmas fotomontāžas vai veci, internetā atrasti attēli. Tātad šādai ziņai ticēt nedrīkst.

Otrkārt, ir jāpārliecinās, vai informācija ir balstīta uz faktiem. Svarīgi, lai rakstā ir atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem ekspertiem, ticamiem informācijas avotiem. Ja ziņas saturā nav atsauču, tad informāciju nevajadzētu uztvert nopietni. Ja rakstā ir atsauces uz pētījumiem un informācijas avotiem, tad ir vērts veltīt laiku arī to izpētei, izmantojot meklēšanas rīkus, piemēram, “Google“, “Bing” u. c. Tāpat der pārliecināties, vai ziņu ir publicējuši arī citi, uzticami mediji. Piemēram, “Delfi”, “Tvnet”, “LSM.lv” un citi.

Treškārt, ir jāpievērš uzmanība ziņas avotam. Paskatoties tīmekļvietnes adresi, kļūst skaidrs, vai avots ir ticams. Ja saitē redzams nesaprotamu burtu un ciparu savirknējums, kuram nav saistības ar vietnes nosaukumu, ja informācija ievietota blogos, “Facebook” lapās vai grupās, kuru nosaukumos tiek izmantoti skaļi saukļi (“stop”, “apturi”, “pret”, “anti”), ja domēna vārds beidzas nevis ar “.lv”, bet ar “.com”, “.co”, “.info” vai citiem saīsinājumiem – šādās vietnēs publicētās ziņas ir nepieciešams pārbaudīt un izpētīt vairāk, lai pārliecinātos, vai tām var uzticēties, kas ir ziņu satura autors un kādi ir tā mērķi. Īpaši jāuzmanās no viltus ziņu lapām.

Ceturtkārt, ir vērts iedziļināties komentāros pie ziņas. Ļoti iespējams, kāds jau būs pārbaudījis ziņas patiesumu un, ja ziņa ir nepatiesa vai apšaubāma, par to brīdinājis citus lietotājus. Starp daudzajiem sociālo tīklu lietotājiem ir tādi, kas vienmēr pārbauda un brīdina citus, ja saturam nevar uzticēties. Tomēr, ja komentāru vēl nav vai tie nešķiet pārliecinoši, tad jāpārbauda pašiem. Turklāt jāpatur prātā, ka viltus ziņu lapās visbiežāk komentāru rakstītāji ir neesošas personas. Intereses pēc jāpārbauda arī komentētāja profils sociālajā tīklā. Tāpat ir vērts zināt – lai arī komentārā norādīt par krāpnieku lapu vai ierakstu ir sociāli atbildīga rīcība, tomēr, diemžēl, šādi jūs panākat, ka jūsu draugi uzzina par attiecīgo viltus lapu, jo redz, ka jūs esat pievienojis komentāru. Tāpēc, darot labu darbu, jūs būtībā panākat, ka vairāk cilvēku pamana šo viltus lapu.

Piektkārt, par viltus lapām un krāpnieciskām darbībām ir jāziņo sociālo tīklu administrācijai, Valsts policijai vai mums “drossinternets.lv“. Sociālo tīklu drošības ceļvedī ir atrodama informācija par to, kā ziņot katrā sociālajā tīklā.

Nobeigumā aicinu pievērst uzmanību tam, ar kādu informāciju dalās draugi un paziņas. Ja pamanāt, ka draugs, paziņa vai kolēģis izplata acīmredzami nepatiesas ziņas, ir vērts aizrādīt. Tas palīdzēs cīnīties ar sagrozītu un melīgu informāciju internetā un mazinās manipulācijas iespējas.