Kā un vai augu aizsardzības līdzekļi ietekmē pārtiku?

Augusts tiek uzskatīts par ražas mēnesi – nogatavojas dārzeņi, augļi un atsevišķas ogas, savukārt Latvijas laukos jau kādu brīdi redzam ražas kulšanas darbus. Šajā vasarā laikapstākļi ir lutinājuši, ļaujot daudziem augiem nogatavoties ātrāk nekā ierasti, taču tie arī pārsteiguši – siltā un mitrā laikā bieži vien daudz straujāk attīstās dažādas slimības. Līdz ar to labākas ražas iegūšanai daudzviet ir bijis nepieciešams lietot augu aizsardzības līdzekļus (AAL). Lai garantētu, ka līdz patērētājam nonāk droša un kvalitatīva pārtika, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) un Pārtikas veterinārais dienests (PVD) ik gadu dažādu monitoringu un pārbaužu ietvaros veic augu un pārtikas paraugu atlasi testēšanai AAL atliekvielu klātbūtnes noteikšanai, informē Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.

“Realitāte ir tāda, ka klimats paliek siltāks, veģetācijas sezona sākas ātrāk un paliek garāka, mainās kaitīgo organismu bioloģija (piemēram, tie neizsalst, kaitēkļi veiksmīgi pārziemo). Nedarot neko, kaitēkļi var savairoties tik lielos apjomos, kas radīs būtiskus ekonomiskos zaudējums. Tāpat kaitēkļu un slimību neierobežošana var atstāt sekas dzīvnieku un cilvēku veselībai – tie var nonākt gala produkcijā. Visticamāk, vajadzība pēc AAL paliks vienmēr, jautājums tikai, cik pamatoti un atbildīgi tiks izvērtēta nepieciešamība tos lietot,” norāda Anitra Lestlande, VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja.

Svarīgi zināt, ka Latvijā audzētie produkti ir vieni no kvalitatīvākajiem Eiropas Savienībā. Pārtikā lietojamo produktu kontrole notiek vairākos posmos:

• Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) nodrošina neatkarīgas zinātniskās konsultācijas par riskiem, kas saistīti ar pārtiku;
• VAAD uzrauga AAL lietošanu augkopībā. Vidēji gadā analīzēm tiek ņemti ap 300 augu paraugi, tajā skaitā 100 labības un rapša novākšanas laikā (AAL darbīgās vielas glifosāta atliekvielu noteikšanai);
• Eiropas Komisija (EK) nosaka Eiropas Savienības dalībvalstīm vienoto pesticīdu* atlieku kontroles programmu, kurā noteikti pārtikas produkti, kuros jāpārbauda AAL atliekas un paraugu skaitu;
• Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Nacionālo pesticīdu atlieku kontroles programmu, kura paredz papildu produktus un paraugu skaitu, kuros laboratoriski pārbaudīt AAL atliekas;
• PVD atbilstoši EK vienotajai pesticīdu atlieku kontroles programmai un ZM Nacionālajai pesticīdu atlieku kontroles programmai noņem augu izcelsmes primāros produktus, lai noteiktu AAL atlieku daudzumus. Paraugus PVD noņem gan pie augu izcelsmes produktu ražotāja (audzētāja), gan to tirdzniecības vietās, izvēloties gan Latvijas izcelsmes, gan ievestos produktus, vidēji gadā pārbaudot vairāk nekā 311 pārtikas paraugus.

VAAD vidēji gadā AAL lietošanas uzraudzības pārbaužu ietvaros ņem ap 330 augu paraugu. Piecu gadu laikā 13% paraugiem konstatēta neatbilstība, kas bijis par pamatu administratīviem sodiem. Piecu gadu laikā graudaugu ražas novākšanas laikā vidēji ņemti vairāk nekā 140 paraugi, no tiem neviens paraugs nav bijis neatbilstošs.

PVD pēdējos piecos gados izmeklēti vairāk nekā 300 paraugi gadā. No Latvijas izcelsmes produktiem neatbilstošs bijis tikai 1 paraugs 2017.gadā. PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons: “Pēdējo piecu gadu pesticīdu atliekvielu testēšanas rezultāti liecina, ka Latvijas izcelsmes augu izcelsmes produkti ir droši. Aicinām tos iegādāties legālās tirdzniecības vietās, pie PVD reģistrētiem zemniekiem, ražotājiem un lietot ikdienā.”

Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti nosaka, ka par saražotās pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu ir atbildīgs pārtikas uzņēmums. Attiecīgi – augu izcelsmes primāro produktu ražotāja pienākums ir lietot AAL atbilstoši lietošanas instrukcijai un labai lauksaimniecības praksei. Ja augkopis AAL lietojis pamatoti un pareizi, tad līdz ražas novākšanai tie sadalās un produkcija patērētāju veselību neapdraud.

Kas ir AAL atliekvielas?

Katrs AAL sastāv no vienas vai vairākām darbīgajām vielām. Atliekvielas ir “pēdas”, ko AAL atstājuši apstrādātajos pārtikas produktos. Pārtikas produktos atrodamo atliekvielu daudzumam jābūt patērētājam drošam.

Katrai Eiropas Savienībā apstiprinātai darbīgajai vielai, pamatojoties uz EFSA zinātniskajiem ieteikumiem, EK nosaka MAL (maksimālais atliekvielu līmenis). Lai noteiktu MAL, tiek izvērtēta virkne pētījumu ar mērķi noteikt, kā viela sadalās svaigos un pārstrādātos produktos, un cik daudz atliekvielu būs augu un dzīvnieku izcelsmes produktos pēc AAL lietošanas. Šo pētījumu rezultāti tiek izmantoti pašam svarīgākajam – patērētāju riska aprēķinam, kura mērķis ir nepieļaut risku patērētāja veselībai, uzturā lietojot pārtikas produktus, kas iepriekš bijuši apstrādāti ar AAL.

Pieļaujamos MAL līmeņus var atrast šajā datubāzē https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-db_en

* Par pesticīdiem dēvē gan AAL, gan biocīdus. AAL ir preparāti, ar kuru palīdzību uz lauka vai dārzā tiek ierobežota augu slimību, augu kaitēkļu un nezāļu izplatība, bet biocīdi ir sadzīvē izmantojamās vielas, tādas kā dezinfektanti un konservanti.