Agita Bērziņa
Saskaņā ar vakar valdības pieņemto lēmumu, no 25. janvāra publiskās vietās drīkstēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta. Daudzkārt lietojamās auduma sejas maskas publiskās vietās lietot vairs nevarēs. Pieņemto noteikumu rezultātā radīsies ievērojams apjoms vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu – izlietotu masku un respiratoru -, par kuru vairumam iedzīvotāju trūkst izpratnes, kā tās pareizi utilizēt pēc izlietošanas.
Rekomendācijas paredz medicīnisko sejas masku nomaiņu pēc 2 stundu lietošanas. Tātad, ja iedzīvotājs to izmanto, piemēram, veikala apmeklējumam vai dodoties pie ārsta, apmeklējot pasākumu, tad katram šādam pasākumam būs nepieciešama vismaz viena maska. Pēc izmantošanas maska kļūst par sadzīves atkritumiem, kas nav paredzēti atkārtotai pārstrādei.
Līdzīgi arī ar respiratoriem – lai arī to kalpošanas laiks ir ilgāks un tos rekomendē lietot līdz vienai dienai, arī pēc izlietošanas respiratori metami sadzīves atkritumos. Tā kā fiziski nav iespējams respiratorā atrasties visas dienas garumā (tas tiek novilkts ēdienreižu laikā utt.), ir būtiski atcerēties, ka šajos respiratora lietošanas starplaikos ir jāievēro personīgā higiēna un jāuzglabā respirators higiēniski tīrā vietā, raugoties, lai uz tā ārējās virsmas esošās baktērijas un vīrusi nenokļūst uz respiratora iekšējās virsmas.
Lai arī vienreizlietojamās sejas maskas un respiratori ir gatavoti no sintētiskām šķiedrām, atkritumu apsaimniekotāji uzsver, ka tie nav paredzēti otrreizējai pārstrādei. “Sejas maskas pēc izlietošanas nedrīkst izmest dalītās vākšanas atkritumu konteineros, jo tās pārstrādei nav piemērotas,” uzsver “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa. Maskas klasificējamas kā sadzīves atkritumi, kuri jāizmet parastajā sadzīves atkritumu konteinerā. “Raugoties no vides viedokļa, ar maskām jārīkojas tieši tāpat, kā ar jebkuru atkritumu – jārūpējas, lai tās nenonāktu apkārtējā vidē, tātad jāizmet konteinerā un jāraugās, lai tās neaizlido pa gaisu izmešanas brīdī vai pēc tam. Maskām, kurām ir iestrādāta cilpiņa to aplikšanai ap ausīm, šīs aukliņas pirms izmešanas vēlams pārgriezt, tādējādi mazinot risku, ka šajās cilpās varētu sapīties putni, kad maskas tiks apglabātas sadzīves atkritumu poligonā,” aicina L. Kubliņa.
Konsultējoties ar medicīnas nozares pārstāvjiem, ir gūts apstiprinājums, ka iedzīvotājiem, kas ar infekcijas slimībām nesirgst, bet maskas lieto personīgajai veselības aizsardzībai, specifiskas piesardzības normas izlietoto masku utilizēšanā nav noteiktas. Izlietotas vienreizlietojamās sejas maskas un respiratori ir cietie sadzīves atkritumi, jo tie parasti sastāv no vairāku veidu materiāliem. Pēc izlietošanas masku jāizmet atkritumu tvertnē, bet, ja tādas nav tuvumā, masku jāaiznes uz mājām, kur var droši izmest savā atkritumu tvertnē. Nav nepieciešams masku ievietot papildus iepakojumā vai nogaidīt zināmu laiku līdz izmešanai. Jāatceras, ka uz jebkuras sejas maskas tās lietošanas laikā var nokļūt infekciju izraisītāji. Tāpēc, pirms maskas uzlikšanas un novelkot masku, rūpīgi jānomazgā vai jādezinficē rokas. Novelkot masku, jāizvairās no pieskaršanās maskas seguma iekšpusei.
Savukārt, ja cilvēks zina, ka ir slims, vai ir aizdomas, ka ir slims ar kādu infekcijas slimību, šī cilvēka izmantotā maska tiek klasificēta kā bīstamie atkritumi. Šādu masku, kas ir bijusi ciešā saskarē ar infekciozu slimnieku, nedrīkst izmest publiskos atkritumu konteineros vai dabā. Šādos gadījumos maska, kā arī citi slimnieka infekciozie atkritumi, jāievieto drošā, neplīstošā iepakojumā vai/un noteiktu laika periodu jāveic atkritumu uzglabāšana, lai mazinātu infekciju izplatīšanās risku. Pacienti, kuriem ir konstatēta infekcijas slimība, atrodas medicīnas personāla uzraudzībā, kurš tos informē par pareizu infekciozo atkritumu utilizāciju.
“Zaļā josta” īpaši aicina ikvienu iedzīvotāju rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību, maksimāli cenšoties mazināt infekciju izplatību. “Neviens no vienreizlietojamiem izstrādājumiem nevar būt videi draudzīgs. Tāpēc vienīgais veids, kā mēs varam rūpēties par vidi, ir darīt visu iespējamo, lai sargātu sabiedrības veselību un mazinātu vīrusa izplatību – lai šādi individuālās aizsardzības līdzekļi nākotnē nebūtu jālieto nemaz,” pauž L. Kubliņa. “Plastmasa un vienreizlietojamie izstrādājumi neaptur slimību izplatītu. Lai ierobežotu infekciju izplatību, jārūpējas par pastiprinātu personīgās higiēnas normu ievērošanu, mazgājot rokas, distancējoties no iespējamiem infekciju avotiem un rūpējoties par savu veselību ikdienā,” norāda L. Kubliņa.
Reklāma